Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana

Pārvaldes uzdevuma deleģēšanu nosaka ar likumu vai MK noteikumiem, attiecīgajā tiesību aktā nosakot veicamos uzdevumus vai arī paredzot deleģēšanas līguma slēgšanu. Deleģēt uzdevumu drīkst tikai tādā gadījumā, ja tas tiks veikts efektīvāk (līdzdarbības līgumā, piemēram, pietiek, ka uzdevumu var veikt tik pat efektīvi). Par efektivitātes izvērtēšanu atbildīgs ir uzdevuma deleģētājs. Arī par deleģētā uzdevuma tiesisku un lietderīgu izpildi atbild deleģētājs.

Iestāde var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs iestādes kompetencē. Nevar deleģēt šādus pārvaldes uzdevumus:

  1. nozares politikas veidošanu un attīstības plānošanu;
  2. nozares darbības koordināciju;
  3. iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību;
  4. publisku personu budžeta apstiprināšanu, finansu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finansu resursu kontroli.

Privātpersonai papildus augstākminētajam nevar deleģēt:

  1. administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā;
  2. pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar valsts ārējās un iekšējās drošības funkciju izpildi, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;
  3. Latvijas Republikas pārstāvību ekonomiskajās, militārajās un politiskajās savienībās un to institūcijās, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts likumā;
  4. pārvaldes uzdevumus, kas nodrošina Latvijas Republikas Satversmē garantēto cilvēktiesību īstenošanu un uzraudzību un kuru izpildes kārtību un institūciju ir noteicis likumdevējs;
  1. citus pārvaldes uzdevumus, kuri pēc savas būtības ir valsts pārvaldes funkcijas pamats un kurus drīkst veikt tikai iestādes.

Privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus.

Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu personu apvienībai, izvērtē, vai tā nepārstāv atsevišķas mantiski vai citādi ieinteresētas grupas intereses.

Deleģējot pārvaldes uzdevumu ar līgumu, attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi pilnvarotā persona atrodas tās iestādes padotībā, kura slēdz līgumu.

Uzdevumu deleģēšana ir subsidiaritātes principa īstenošanas veids, dodot iespēju pieņemt lēmumus un sniegt pakalpojumus iespējami tuvu iedzīvotājam. Tā var būt arī pašpārvaldes principu īstenošana kādas jomas regulējumā.

Lēmumu par uzdevuma deleģēšanu pieņem:

  • par iestādes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu uz laiku līdz trim gadiem - Ministru kabineta loceklis, kura padotībā atrodas iestāde, kas slēdz līgumu;
  • par iestādes kompetencē esošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu uz ilgāku laiku - Ministru kabinets;
  • par pastarpinātās pārvaldes iestādes uzdevumu deleģēšanu - attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāns, kas informē tiešās pārvaldes iestādi, kurai attiecīgā atvasinātā publiskā persona ir padota (ja deleģēšanas termiņš pārsniedz gadu, deleģēšanas līgumu pirms tā noslēgšanas saskaņo ar šo tiešās pārvaldes iestādi).

Informāciju par iestādes deleģētajiem pārvaldes uzdevumiem, kā arī deleģēšanas līgumu piecu darbdienu laikā no deleģēšanas līguma noslēgšanas dienas publicē attiecīgās iestādes mājaslapā internetā vai, ja tas noteikts tiesību aktā, augstākas iestādes mājaslapā internetā.

Deleģēšanas līgumā norāda:

  1. līdzējus;
  2. deleģēto pārvaldes uzdevumu un normatīvo aktu, ar kuru attiecīgais uzdevums nodots deleģētāja kompetencē;
  3. deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildes termiņu un kārtību;
  4. līdzēju konkrēto atbildību, kā arī iespējamo atbildību līguma izbeigšanas gadījumā;
  5. uzdevuma izpildes kvalitātes novērtējuma kritērijus, bet, ja līguma priekšmets ir vienreizējs uzdevums, — arī sasniedzamos rezultātus;
  6. savstarpējo norēķinu kārtību, finansu un citu resursu piešķiršanas noteikumus;
  7. regulāro pārskatu un ziņojumu sniegšanas kārtību;
  8. pilnvarotās personas darbības uzraudzības kārtību;
  9. līguma spēkā stāšanās kārtību;
  10. līguma darbības termiņu;
  11. citus būtiskus līguma nosacījumus.

Deleģēšanas līgums izbeidzas, izbeidzoties termiņam, uz kādu tas noslēgts. Ja līguma termiņš pārsniedz trīs gadus, katrs līdzējs var to uzteikt, ievērojot viena gada uzteikuma termiņu.

Deleģēšanas līguma izbeigšanās gadījumā līdzējiem jānodrošina valsts pārvaldes uzdevuma izpildes nepārtrauktību.