Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka attiecībā uz mājas (istabas) dzīvniekiem, kas kopā ar saviem īpašniekiem ieceļo Latvijā no Ukrainas, šobrīd tiek piemērotas atvieglotas ieceļošanas prasības.
Nevalstiskās vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas vērsušās ar kolektīvo iesniegumu pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ar lūgumu pārņemt savvaļā mītošo lielo zālēdāju (taurgovju un savvaļas zirgu) aizsardzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē. Pēc faktiskās situācijas un tiesiskā regulējuma izpētes ir pamats uzskatīt, ka šo dzīvnieku aizsardzība ir tuvāka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nozares jomai, jo taurgovis ir kļuvušas par nozīmīgu Latvijas dabas aizsardzības sastāvdaļu un par savu ieguldījumu Latvijas ainavu uzturēšanā ir pelnījušas īpašu aizsardzību ar atbilstošu juridisko statusu – kā savvaļas dzīvnieki.
Par ilgstošiem vides pārkāpumiem un vides piesārņošanu ar kūtsmēsliem Valsts vides dienests (VVD) 2021.gada novembrī izdeva lēmumu par SIA “CR 7” dzīvnieku novietnes darbības apturēšanu “Ceļmalnieki”, Vērgales pagastā. Šobrīd novietne no dzīvniekiem ir atbrīvota, un piesārņojošā darbība ir pārtraukta.
Ar Latvijā radītās lietotnes “Mednis” starpniecību ikviens var ziņot par notriektiem un kritušiem medījamajiem dzīvniekiem. Šī lietotne ir savienota ar Valsts meža dienesta (VMD) informācijas sistēmu “Meža valsts reģistrs”. Dienests ar lietotnes starpniecību saņemto informāciju izvērtē, apstrādā un reģistrē faktu par bojā gājušo dzīvnieku, kā arī pieņem lēmumu par tālāko rīcību ar bojā gājušo dzīvnieku.
Portālā manabalss.lv ir aktualizēta 2012.gadā iesniegtā pilsoniskā iniciatīva "Ieviest humānākus suņu turēšanas noteikumus". Iniciatīvas virzību ir pārņēmusi biedrība "Animal Rights Association B.&T.".
Vakar, 20.janvārī, LR Saeima 1.lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz ar 2021.gada 1.janvāri aizliegt audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz 2.lasījumu ir noteikts - 21.02.2022.g.
Nedrīkst būt tā, ka labturības prasības kaitē dzīvniekam - tātad kaut kas nav kārtībā: vai nu prasībās vai dzīvnieka statusā. Obligāti vajadzīga diskusija, jo šobrīd publiski pausta divu viedokļu sadursme: taurgovju turētāji saka, ka prasības ir nesamērīgas un neizpildāmas; ierēdņi uzskata, ka ES un nacionālās prasības ir izpildāmas. Kurš kaut ko nesaprot? Kurš maldina sabiedrību?
Dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrības „Animal Rights Association B.&T.” pārstāve Jeļena Rumjanceva vērš uzmanību uz kritisko situāciju ar taurgovīm - iestājoties par taurgovju populācijas saglabāšanu Latvijā, jo šie unikālie, aizsargājamās dabas teritorijās mītošie lielie zālēdāji nonākuši “ārpus likuma” un var būt jāiznīcina, ja netiks steidzami mainīts tiesiskais regulējums vai noteikts attiecīgs izņēmums.
Saeimā uz pirmo lasījumu virza 11 deputātu iesniegtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026.gada aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja to vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Alternatīvā likumprojektā, kuru izstrādājusi Zemkopības ministrija, šis aizliegums piedāvāts jau no 2024.gada.
Lai arī kopš 2017.gada 1.janvāra spēkā ir obligāta prasība reģistrēt visus Latvijā mītošos suņus, to vēl joprojām nav izdevies sekmīgi ieviest. Šobrīd Zemkopības ministrija ir izstrādājusi jaunu MK noteikumu projektu "Mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas kārtība" ar mērķi uzlabot šo jomu. Vai tas izdosies un kam tad īsti šī kārtība ir vajadzīga?
