Rakstu un normatīvu izlase

Plašsaziņas līdzekļos itin bieži lasāmas ziņas par to, ka suns sakož pieaugušos vai bērnus. Šā gada laikā līdz jūlija vidum Valsts policijā reģistrēti 37 šādi gadījumi – suņi cilvēkiem nodarījuši vieglus vai vidēja smaguma miesas bojājumus. Kaitējumu veselībai var radīt ne tikai kodumi, bet arī trakumsērga, ja dzīvniekam tā bijusi.
LV portāls skaidro, kā rīkoties, ja uzbrucis suns, un kāda ir dzīvnieka saimnieka atbildība.

Cirka dzīvnieki par savu brīvību nevar cīnīties, jo ir pakļauti cilvēka pārspēkam un iegribām: notverti, dresēti, pātagoti, sisti, pieķēdēti, pazemoti. Taču tev ir izvēle - ar aktīvu rīcību parādot savu attieksmi un iestājoties par šiem dzīvniekiem kaut pāris stundas nedēļā, tu būsi daļa no būtiska pavērsiena Latvijas dzīvnieku aizsardzības jomā! Parādi, ka tev rūp! 

Vasarā dabā uzturamies biežāk, meža pļaviņā var manīt guļam kādu stirnu, arī eži mēdz iegriezties mājas pagalmā. Reizēm gadās arī nepatīkamas situācijas – meža zvēri mēdz izskriet pretī pa šoseju braucošai automašīnai. Nereti šādās situācijās cilvēkiem šķiet, ka savvaļas dzīvniekiem nepieciešama cilvēka palīdzība – tie ir jāglābj. Vislielākais žēlums un vēlme palīdzēt mūsos rodas, ieraugot dzīvnieku mazuļus – stirnēnus, zaķēnus, pūcēnus utt. Tomēr tikai nelielā daļā gadījumu savvaļas dzīvniekam ir vajadzīga cilvēka palīdzība. Ar savu vēlmi palīdzēt dzīvniekam varam arī kaitēt – laupīt tam iespēju turpināt dzīvi savvaļā. LV portāla skaidrojumā, ko drīkst un ko nevajadzētu darīt, sastopot savvaļas dzīvniekus.

Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas process tiks modernizēts, nodrošinot sabiedrībai pieejamāku līdzdalību, savukārt valsts pārvaldei - ērtāku un ātrāku tiesību aktu projektu izstrādes procesu. To paredz Valsts kancelejas iecere par vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveidi, ko konceptuāli atbalstīja arī valdība.