Sākums > Lasītava > Raksti ar kopīgu tēmu

Rakstu un normatīvu izlase

Province: «Suņu māja»

Vairāki desmiti suņu un kaķu ir atraduši pagaidu mājvietu Andras Tomases saimniecībā Ugālē. Tā nu ir sanācis, ka šī ir lielākā dzīvnieku patversme novadā. Pēc profesijas tulkotāja Andra lielāko ikdienas daļu velta mazo brāļu aprūpei, un viņas stāsti par suņu likteņiem vienlaikus ir stāsti par uzticību un cilvēku atbildību. 

Lasīt tālāk...

Ko darīt ar savvaļas dzīvniekiem bezpalīdzīgā stāvoklī?

Pirms rūpēties par savainotu vai slimu savvaļas putnu vai dzīvnieku, ir rūpīgi jāizvērtē visi apstākļi, un vispirms labāk griezties konkrētajā pašvaldībā.

Lasīt tālāk...

Kas jāņem vērā, pērkot mājdzīvnieku (ll)

Suni un mājas (istabas) sesku ir atļauts atsavināt, nododot to nākamajam īpašniekam kopā ar dzīvnieka pasi tikai pēc astoņu, bet kaķi – pēc desmit nedēļu vecuma sasniegšanas.

Lasīt tālāk...

Kas jāņem vērā, pērkot mājdzīvnieku (l)

Tirdzniecība ar suņiem, kaķiem un mājas seskiem ir atļauta dzīvnieka īpašnieka valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā, ja par tirdzniecību ar lolojumdzīvniekiem ir informēta PVD teritoriālā struktūrvienība, kā arī tirgos, ielu tirdzniecībā un mājas dzīvnieku izstādēs īpaši paredzētās vietās.

Lasīt tālāk...

Nereģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas – jau gadiem (ll)

Daudzviet pilsētās mīt bezsaimnieka kaķi, un ir iedzīvotāji, kas savu iespēju robežās veic šo bezsaimnieka dzīvnieku aprūpi. Taču valsts vai pašvaldību institūcijām nav pamata aizliegt personai rūpēties par dzīvniekiem, arī bezsaimnieka, tos barot un apkopt.

Lasīt tālāk...

Nereģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas – jau gadiem (l)

Latvijā nereģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas, kuras var pat dēvēt par nelegālām patversmēm, darbojas gadiem. Tajās izmitināti desmitiem suņu un kaķu un reizēm arī savvaļas dzīvnieki. Šāda situācija nedrīkstētu būt, jo normatīvi paredz patversmju reģistrēšanas kārtību. Taču tie netiek ievēroti. Savukārt atbildīgās institūcijas atrunājas, ka neviens normatīvais akts neaizliedz vienam īpašniekam turēt vairākus dzīvniekus, kā arī nav noteikts pienākums dzīvnieku īpašniekiem visas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrēt kā patversmes. Skaidrojuma pirmajā daļā – kāda ir situācija saistībā ar dzīvnieku turēšanas vietām un ko paredz likumdošana.

Lasīt tālāk...

Infografika: Cik raiti rit suņu čipošana

Lai gan normatīvi nosaka, ka visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, līdz šī gada 1. janvārim bija jābūt implantētai mikroshēmai (čipotiem) un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē, patlaban LDC reģistrēti nedaudz pāri par 100 000 suņu.

Lasīt tālāk...

Suņiem – tikai lolojumdzīvnieka pase

Paredzēts, ka suņiem neatkarīgi no tā, vai tie tiek izvesti no valsts vai visu mūžu dzīvo Latvijā, būs viens veselību apliecinošs dokuments – pase. Suņa īpašnieks nodrošinās, ka praktizējošs veterinārārsts suni apzīmē ar mikroshēmu, vakcinē pret trakumsērgu un izsniedz lolojumdzīvnieka pasi.

Lasīt tālāk...

Mājdzīvnieks ārkārtas situācijā – “futbols” starp dienestiem

Ārzemēs dzīvnieka īpašnieks jau savlaicīgi nodrošinās ar informatīvu vēstījumu, kas tiek glabāts naudas makā, bieži vien kopā ar atslēgām: “Ja ar mani kas notiek, lūdzu, sazinieties ar personu, kuras dati ir kartītes otrā pusē, lai parūpējas par manu dzīvnieku.”

Lasīt tālāk...

Mājdzīvnieks ārkārtas situācijā – kā rīkoties?

Kā jārīkojas situācijā, ja ilgu laiku dzīvoklī viens pats ir kaķis vai suns un ar saimnieku ir noticis kas ārkārtējs – cietis avārijā, aizvests uz slimnīcu? Dienestiem nav izstrādāta vienota, saprotama rīcības shēma, kā sadarboties ārkārtas situācijās, apgalvo patversmju vadītāji.

Lasīt tālāk...