Rakstu un normatīvu izlase

Katru gadu Rīgas pašvaldības policija suņu īpašniekiem sastāda aptuveni 300 protokolu par sabiedriskās kārtības neievērošanu. Un katru gadu fiksēto pārkāpumu skaits pieaug. Tas ir ne tikai tāpēc, ka policija pēkšņi būtu pievērsusi uzmanību suņumīļiem. Problēma ir tajā, ka saimnieki masveidā pārkāpj noteikumus, kas saistīti ar viņu mājdzīvniekiem. Tāpēc stāstām par to, kas jāņem vērā ir rīdziniekiem, kuriem ir suns. 

Ja, ceļojot ar lolojumdzīvniekiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, ir noteiktas vienotas prasības, tad, ceļojot ar tiem ārpus ES, ir jāievēro konkrētās trešās valsts kompetentās iestādes attiecīgie noteikumi. Savukārt, iebraucot ar lolojumdzīvniekiem ES no trešajām valstīm, tie atbilstoši ir jāsagatavo un ievešanas punktos ir jāuzrāda muitas kontrolei. LV portāla infografikā par to, kas jāņem vērā, ceļojot ar lolojumdzīvnieku uz ES no trešajām valstīm.

Suni un mājas (istabas) sesku ir atļauts atsavināt, nododot to nākamajam īpašniekam kopā ar dzīvnieka pasi tikai pēc astoņu, bet kaķi – pēc desmit nedēļu vecuma sasniegšanas.

Ārzemēs dzīvnieka īpašnieks jau savlaicīgi nodrošinās ar informatīvu vēstījumu, kas tiek glabāts naudas makā, bieži vien kopā ar atslēgām: “Ja ar mani kas notiek, lūdzu, sazinieties ar personu, kuras dati ir kartītes otrā pusē, lai parūpējas par manu dzīvnieku.”