Zemkopības ministrijas atbilde par plānoto mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību
01.02.2022.g. nodibinājums "dzivniekupolicija.lv" nosūtīja Zemkopības ministrijai kolektīvo iesniegumu no 12 dzīvnieku aizsardzības organizācijām, no tām astoņas Latvijas dzīvnieku patversmes - jautājot par plānotajām un daļēji normatīvajos aktos nostiprinātajām izmaiņām mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtībā.
01.03.2022.g. esam saņēmuši atbildi no ministrijas. Tā kā šī kārtība skars visas LR reģistrētās dzīvnieku patversmes, publicējam atbildi ar ZM skaidrojumiem:
Zemkopības ministrija savas kompetences ietvaros sniedz atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
1. Lūdzam skaidrot, kāda uz šo brīdi ir spēkā esošā kārtība – kādā apjomā un vai vispār kopš 04.01.2022.g., kad stājās spēkā grozījumi Veterinārmedicīnas likumā, ir spēkā MK noteikumi Nr.491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”: vai ar 04.01.2022.g. mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju veic tikai praktizējoši veterinārārsti? Kādēļ ZM pieļāvusi, ka likuma grozījumi stājušies spēkā bez pārejas perioda un vēl nav pat izstrādāti jauni mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas noteikumi?
2022. gada 4. janvārī stājās spēkā likums “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, saskaņā ar kuru Veterinārmedicīnas likuma 21. panta ceturtajā daļā papildus esošajām praktizējošo veterinārārstu veicamajām darbībām ir noteikts, ka turpmāk mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē (turpmāk – datubāze) veiks tikai praktizējoši veterinārārsti. Savukārt likuma pārejas noteikumu 32. punktā noteikts, ka Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 491) ir piemērojami līdz jaunu noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam, ciktāl tie nav pretrunā ar pieņemtajiem likuma grozījumiem. Tas nozīmē, ka līdz tam, kad stāsies spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi, mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu, pases izsniegšana un reģistrācija datubāzē notiek šobrīd spēkā esošā kārtībā saskaņā ar noteikumiem Nr. 491. Ministru kabineta noteikumu projekts “Mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas kārtība” ir sagatavots un nodots publiskajai apspriešanai no 2021.gada 23.decembra līdz 2022.gada 11.janvārim.
2. Lūdzam skaidrot un norādīt visas sanāksmes (datumus, dalībnieku sastāvus), kurās nolemts nodalīt vispārējos mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas noteikumus un dzīvnieku reģistrācijas noteikumus dzīvnieku patversmēs, jo vairums dzīvnieku patversmju par šo nav bijušas informētas un tagad nesaprot, kā organizēt darbu. Uzskatām, ka nav ievērotas sabiedrības līdzdalības intereses, organizējot darba grupas un iebildumu, saskaņošanas sanāksmes;
Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumos Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību” (turpmāk – noteikumu Nr. 407 grozījumi) tika izsludināti sabiedriskajai apspriešanai no 2021. gada 10. jūnija līdz 29. jūnijam, kuros ir atsauce uz normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību.
3. Par nereģistrēto dzīvnieku reģistrēšanu 72 stundu laikā:
3.1. ko darīt ar kucēniem, kas nonāk un/vai piedzimst dzīvnieku patversmē? vai tos arī jāreģistrē 72 stundu laikā?
Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 17. punkts nosaka, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums nodrošināt, lai suns līdz četru mēnešu vecumam ir apzīmēts ar mikroshēmu, lai tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas ir reģistrēts datubāzē. Ja suns līdz četru mēnešu vecumam tiek atsavināts, iepriekš minētais pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim uz atsavinātāja vārda.
Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 9. punktā noteikts, ka suni atļauts atsavināt nākamajam īpašniekam nododot kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi, kā arī noteiktas prasības vakcinācijai. Tā kā ir noteikta prasība suni nodot nākamajam dzīvniekam kopā ar pasi, tas nozīmē, ka atsavināšanas brīdī tam jābūt apzīmētam un reģistrētam.
Ievērojot minēto, normatīvie akti neparedz minimālo kucēnu apzīmēšanas vecumu, bet arī nenosaka aizliegumu apzīmēt kucēnus ar mikroshēmu agrīnā vecumā.
3.2. vai ZM uzskata, ka jāapzīmē, jāizsniedz pase un jāreģistrē patversmē nonācis neapzīmēts suns, piemēram, pēc auto traumas, kura traumas nav savienojamas ar dzīvību un veterinārārsts pieņem lēmumu par dzīvnieka eitanāziju?
Tā kā ir noteikta prasība suni apzīmēt un reģistrēt 72 stundu laikā, tad tas ir pietiekams laiks, lai praktizējošs veterinārārsts varētu izvērtēt dzīvnieka veselības stāvokli.
4. Par 24 stundām, kuru laikā neierodas dzīvnieka īpašnieks pēc reģistrēta suņa:
4.1. ja īpašnieks nav ieradies 24 stundu laikā: vai īpašnieka dzīvniekam var reģistrēt papildus klāt informāciju no dzīvnieku patversmes par turēšanas adresi blakus jau esošai adresei?
Ministrija skaidro, ka noteikumu Nr. 407 grozījumu, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā, 23.3. apakšpunktā noteikts, ka patversmes īpašnieks nodrošina, ka praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē mājas (istabas) dzīvnieka atrašanās vietu, nemainot mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietu, un norāda patversmes adresi, datumu un laiku, kad dzīvnieks ievietots patversmē.
4.2. ja šādam dzīvniekam turēšanas vieta norādīta dzīvnieku patversme, tad patversme, pēc spēkā esošā regulējuma, nedrīkst atdot no patversmes nesterilizētu dzīvnieku; ko darīt?
Ministrija skaidro, ka Dzīvnieku aizsardzības likuma 41. panta otrā daļa nosaka, ka patversme nodrošina dzīvnieka sterilizāciju, ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast tā īpašnieku vai turētāju.
4.3. 25-tajā stundā (? patiesībā no noteikumu redakcijas nav saprotams, cik ilgā laikā pēc 24 stundām ir jāveic datu ievade) patversmei jānodrošina, ka veterinārārsts vada datubāzē mājas (istabas) dzīvnieka (!!! ne tikai suņa!!!) atrašanās vietu un norāda patversmes adresi, datumu un laiku, kad dzīvnieks ievietots patversmē. Pēc pāris stundām ierodas dzīvnieka īpašnieks – un veterinārārsts nekavējoties tiek “atrauts” no darba, ko dara, jo īpašnieka dzīvniekam jāveic notikuma reģistrācija. Kā ZM to visu redz patversmes praktiskajā darbā, jo ar dzīvnieku uzņemšanu un atdošanu nodarbojas patversmes darbinieks nevis veterinārārsts?
Ja 24 stundu laikā pēc paziņošanas īpašnieks neierodas pēc mājas (istabas) dzīvnieka, praktizējošs veterinārārsts datubāzē reģistrē mājas (istabas) dzīvnieka atrašanās vietu, nemainot mājas (istabas) dzīvnieka turēšanas vietu, bet norādot patversmes adresi, datumu un laiku, kad dzīvnieks ievietots patversmē.
Noteikumu Nr. 407 grozījumu 23.3. apakšpunktā noteiktais attiecas uz visiem datubāzē reģistrētiem mājas (istabas) dzīvniekiem, jo mērķis ir pēc iespējas ātrāk atrast un informēt dzīvnieka īpašnieku.
4.4. kas ir tas “notikums ar dzīvnieku”, kas pēc MK noteikumu Nr.23.3punkta veterinārārstam ir nekavējoties jāreģistrē datubāzē, jo formulējums “reģistrētajam sunim 14 dienu laikā ir atradies īpašnieks vai turētājs” ir visnotaļ dīvains – reģistrētam sunim īpašnieks ir “atradies” datubāzē, tiklīdz tajā ir ievadīts mikroshēmas numurs. Kamēr šī persona neierodas patversmē, kādus notikumus ar dzīvnieku veterinārārstam ir nekavējoties jāreģistrē?
Noteikumu Nr. 407 grozījumu 23.3 punktā “notikums ar dzīvnieku” nozīmē, ka 14 dienu laikā atrodoties dzīvnieka īpašniekam vai turētājam, ir jāmaina datubāzē izdarītie ieraksti par dzīvnieka turēšanas vietu vai patversmi kā dzīvnieka turētāju (saskaņā ar noteikumu Nr. 407 grozījumu 23.3. un 23.5. apakšpunktu).
5. Par dzīvnieku patversmes iespēju reģistrēt nepieciešamos datus:
5.1. normatīvo aktu grozījumos paredzēta pārāk liela birokrātiska slodze patversmēm – ja to varētu darīt patversmes darbinieki, tad varētu uzņemties šo slogu, bet ja visi šie pakalpojumi jāpērk no veterinārārstiem, kuriem jau tā ir liela slodze ar patversmes dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi, tas ir ļoti apgrūtinoši dzīvnieku patversmēm un to veterinārārstiem;
5.2. dzīvnieku īpašnieki atsakās maksāt veterinārārstu pakalpojumus, uzskatot, ka dzīvnieku patversme visu sedz no saviem līdzekļiem – ja veterinārārstam jāveic tik daudz reģistrēšanas darbības, kurš segs šos izdevumus?
Veterinārmedicīnas likuma 21. panta ceturtajā daļā noteikts, ka mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu, reģistrāciju datubāzē, mājas (istabas) dzīvnieku pasu un vakcinācijas apliecību izsniegšanu veic praktizējošs veterinārārsts.
Dzīvnieku patversmei saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumu Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību” (turpmāk – noteikumu Nr. 407) 7.2. apakšpunktu jābūt ar praktizējošu veterinārārstu noslēgtam līgumam par patversmē esošo dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi un noteikumu Nr. 407 19.1 punktā ir noteikts, ka praktizējošs veterinārārsts patversmē ievietoto dzīvnieku klīniski izmeklē 72 stundu laikā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 678 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības” 16. punktu dzīvnieka īpašnieks saskaņā ar vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem vai līgumu un dzīvnieku patversmes cenrādi sedz izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieka noķeršanu, izmitināšanu un aprūpi.
5.3. par veterinārārsta pieejām datubāzei – savā prakses vietā veterinārārstam ir tiesības reģistrēt īpašnieka dzīvniekus, iekasējot LDC maksu, bet līgumdarbā ar patversmi šādas tiesības veterinārārstam nav. Kā nodrošināt īpašniekam atdodamā dzīvnieka reģistrāciju?
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 10. septembra noteikumu Nr. 768 “Prasības veterinārmedicīniskās prakses iestādēm un veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējiem, to reģistrācijas un reģistrācijas anulēšanas kārtība” 3. punktā noteikto, veterinārmedicīniskā pakalpojuma sniedzējs ir sertificēts veterinārārsts, kas strādā veterinārmedicīniskās prakses iestādē individuāli vai sadarbībā ar citiem veterinārārstiem. Jebkurš praktizējošs veterinārārsts neatkarīgi no savas darba specifikas ir reģistrējies kā veterinārmedicīniskās prakses iestāde, kurai savukārt ir tiesības slēgt līgumu ar Lauksaimniecības datu centru par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē.
5.4. par veterinārārsta noslodzi dzīvnieku patversmē – pēc esošajiem noteikumiem veterinārārsts nav dzīvnieku patversmē katru dienu: varēja būt 3 (trīs) reizes nedēļā, bet tagad vajadzēs katru dienu? veterinārārstam arī būs papildus transporta izdevumi, katru dienu braucot, papildus darbs u.t.t.
Noteikumu Nr. 407 grozījumu izstrādes procesā netika saņemti iebildumi no Latvijas Veterinārārstu biedrības, ka praktizējoši veterinārārsti nespēs izpildīt prasības par dzīvnieku reģistrāciju datubāzē.
5.5. par līgumiem ar pašvaldībām – tie neparedz tādas pozīcijas kā dzīvnieku apzīmēšana, reģistrēšana, mājas (istabas) dzīvnieku pasu izsniegšana, neparedz arī iespēju tos grozīt, lai šādas izmaksas iekļautu; visas izmaksas būs uz patversmes rēķina. Bez tam, fiksētā maksa 5,50 EUR netiek attiecināta uz dzīvnieku patversmēm – tātad dzīvnieku patversmēm šīs izmaksas vispār nav zināmas?
Līguma prasību izpildes grūtības vai sarežģījumi paši par sevi nevar būt par būtisku kritēriju, lai nepildītu normatīvajos aktos noteiktās prasības dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. Patversmei, slēdzot līgumu ar pašvaldību, ir iespēja iekļaut līgumā papildu nosacījumus.
5.6. nevar būt atšķirīgi noteikumi patversmei un pārējai Latvijai dzīvnieku reģistrācijai; ja atbildība patversmei ir kā dzīvnieka īpašniekam, tad kāpēc patversmei netiek dota kaut vai notikumu reģistrēšanas iespēja tāda pati kā dzīvnieka īpašniekam; kāpēc patversmei viss jāpērk no veterinārārsta?
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 21. panta ceturtajā daļā un noteikumu Nr. 407 grozījumos noteikto, visas darbības, kas saistītas ar dzīvnieku reģistrāciju datubāzē veic praktizējošs veterinārārsts.
5.7. reālās reģistrēšanas funkcijas ir uzliktas veterinārārstam, bet atbildība par patversmes dzīvnieku reģistrēšanu ir dzīvnieku patversmei – kā nodrošināt kontroli, ka noteiktajās stundās veterinārārsts ir veicis visas reģistrēšanas darbības? par veterinārārsta pienākumiem atbildība jāparedz veterinārārstam nevis dzīvnieku patversmei;
Noteikumu Nr. 407 3. punktā noteikts, ka par noteikumu ir atbildīgs patversmes īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.
6. Par LDC datubāzi:
6.1. vai LDC datubāze ir gatava visas prasītās informācijas ievadei?
Noteikumu Nr. 407 grozījumi stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā un šobrīd notiek darbs pie datubāzes pilnveidošanas.
6.2. kā rīkoties patversmēm, kas uz datubāzi informāciju sūta papīra formātā? Kā ievērot prasītās stundas, dienas?
Ar 2022. gada 1. jūliju visas darbības ar datubāzi dzīvnieku patversmē veiks praktizējošs veterinārārsts (veterinārmedicīniskās prakses iestāde), kas ar Lauksaimniecības datu centru ir noslēdzis līgumu par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju datubāzē.
Jaunajos mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas noteikumos ir paredzēts noteikt izņēmuma gadījumus, kad Lauksaimniecības datu centram informācija tiks nosūtīta papīra formātā.
7. Par mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas izcenojumiem:
7.1. kāpēc ir paredzēts obligāto pakalpojumu komplekts: apzīmēt, reģistrēt, izsniegt pasi, bet izcenojumi noteikti tikai vienam pakalpojumam? vajadzētu fiksētu maksu visam komplektam, nevis tikai 1/3 no pakalpojumu komplekta;
2021. gada 9. decembrī Saeimā apstiprināja likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrēšanu iekasējamā maksājuma apmēru.
7.2. par mājas (istabas) sesku un kaķu reģistrāciju – tā šobrīd ir brīvprātīga dzīvnieka īpašnieka izvēle (bet vairs nav bezmaksas reģistrēšanas iespējas caur latvija.lv), tai pat laikā no suņu obligātās reģistrācijas šobrīd normatīvie akti ir vispārināti uz visiem mājas (istabas) dzīvniekiem, kas reģistrācijas kontekstā ir suņi, kaķi un mājas (istabas) seski. Kāda ir ZM aktuālā nostāja kaķu un mājas (istabas) sesku apzīmēšanā un reģistrēšanā? Vai tās arī tuvākajā laikā plānots noteikt kā obligātas prasības?
Ministrija skaidro, ka Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 17. punktā noteikts, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums nodrošināt, lai suns līdz četru mēnešu vecumam ir apzīmēts ar mikroshēmu, lai tam ir mājas (istabas) dzīvnieka pase un tas ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Ja suns līdz četru mēnešu vecumam tiek atsavināts, iepriekš minētais pienākums izpildāms līdz atsavināšanas brīdim uz atsavinātāja vārda. Patlaban kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācija ir brīvprātīga, bet, ja dzīvnieka īpašnieks izvēlas šos dzīvniekus reģistrēt, tad reģistrācija notiks vispārējā kārtībā.
8. Par dzīvnieku sterilizāciju: ja dzīvnieku patversme LDC datubāzē reģistrēs kādai personai piederoša dzīvnieka turēšanas vietu kā dzīvnieku patversmi, tad nevar no patversmes atdot dzīvnieka īpašniekam nesterilizētu dzīvnieku? kā risināma situācija ar dzīvnieka sterilizāciju, atdodot dzīvnieka īpašniekam dzīvnieku, kurš nav bijis reģistrēts LDC, bet dzīvnieku patversme jau to piespiedu kārtā reģistrējusi uz sevi?;
Dzīvnieku aizsardzības likuma 41. panta otrajā daļā noteikts, ka patversme nodrošina dzīvnieka sterilizāciju, ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast tā īpašnieku vai turētāju.
9. Kāpēc ir noteikts ierobežojums par apzīmēšanu ar mikroshēmu tikai “kakla apvidus kreisajā pusē”? ko darīt, ja nav iespējams ievadīt mikroshēmu šajā pusē?
Šī prasība ir noteikta noteikumu Nr. 491 9.1. apakšpunktā (un prasība ir spēkā no 2008. gada) un ir spēkā kopš 2011. gada. No Latvijas Veterinārārstu biedrības un praktizējošiem veterinārārstiem nav saņemta informācija, ka nav iespējams implantēt mikroshēmu norādītajā apvidū, lai izpildītu minētajos noteikumos noteiktās prasības.
10. Par dzīvnieku izķeršanas kārtību – izsaukumi un/vai dzīvnieku ķeršana pašvaldībās lielākoties nodrošināma tikai ar pašvaldības policijas starpniecību (jau dubultā kontrole); kā arī dzīvnieku ķērājiem / pašvaldības policijai ir mikročipu lasītāji – reģistrēts suns līdz patversmei nemaz nenonāk – kāds ir pamatojums tik nesamērīga datu ievades apjoma pa stundām ievadīšanai? Kāpēc ZM nav veikusi dzīvnieku patversmju aptauju par patieso darba organizāciju dzīvnieku izķeršanā un dzīvnieku uzņemšanā patversmēs;
Mājas (istabas) dzīvniekus ir nepieciešamas apzīmēt un reģistrēt datubāzē, lai nodrošinātu dzīvnieku izsekojamību un finanšu resursu kontroli, un izmantošanu, atbilstoši dzīvnieka uzturēšanās dienu skaitam patversmē. Īstenojot precīzu dzīvnieku reģistrāciju, tiks nodrošināta atbilstoša un pamatota pašvaldību budžeta līdzekļu izlietošana. Lai patversmē nonākušos dzīvniekus pēc iespējas ātrāk varētu atdot to īpašniekiem, paredzēts iesaistīt arī vietējās pašvaldības, noteikumu Nr. 407 grozījumos nosakot, ka patversmes attiecīgajai pašvaldībai nodod informāciju par dzīvniekiem, kuri ir reģistrēti datubāzē, bet ar kuru īpašniekiem neizdodas sazināties.
Noteikumu Nr. 407 grozījumi tika izsludināti sabiedriskajai apspriešanai no 2021. gada 10. jūnija līdz 29. jūnijam.
11. kāda ir rīcība ar diennakts pakalpojumiem? ārkārtas situācijas, kur primāri ir nodrošināt dzīvnieka izķeršanu un nogādāšanu drošībā, savukārt, administratīvo darbu var veikt darba laikā – cik ļoti dzīvnieku patversmēm jābaidās no administratīvajiem sodiem par naktīs nepārreģistrētiem datiem?
Spēkā esošie normatīvie akti nenosaka patversmju un savu pakalpojumu sniegšanas darba laiku. Ja patversme ir noteikusi savu darba laiku 24 stundas diennaktī, tad no iepriekš minētā izriet arī, ka pakalpojumi tiek sniegti 24 stundas diennaktī.
Veterinārmedicīnas likumā nav paredzēts administratīvais sods par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju. Uzraudzību un kontroli dzīvnieku patversmēs veic Pārtikas un veterinārais dienests, izvērtējot katru gadījumu individuāli.
12. Par īpašuma tiesībām:
12.1. MK noteikumu Nr.407 23.4punkts ir pretrunā Civillikuma normām par īpašuma tiesību pārejas termiņiem, kā arī pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto dzīvnieku patversmes definīciju – pagaidu turēšanas vieta! Kā dzīvnieku patversmes tiks pasargātas no īpašnieku īpašuma prasībām? Kā var vienlaikus likt izpildīt gan MK noteikumu Nr.407 23.2.punktu, ka tiek ziņots pašvaldībai, kura var atbildēt 30 dienu laikā, un 23.4punktu, ka 15-tajā dienā datubāzē reģistrētā persona vairs nav dzīvnieka īpašnieks?
12.2. šobrīd neviens normatīvais akts skaidri nenosaka īpašuma tiesības – praksē par īpašuma tiesību uz dzīvnieku apliecinājumu tiek uzskatīta gan dzīvnieka reģistrācija LDC datubāzē, gan arī mājas (istabas) dzīvnieka pase, bet juridiski pase ir tikai ceļošanas dokuments, nevis īpašuma tiesību apliecinošs dokuments (ir bijuši gadījumi, kad dzīvniekam ir divas pases, un patversmei jālemj, kurai personai atdot dzīvnieku), savukārt, reģistrācijas fakts nav noteikts kā īpašuma tiesību apliecinošs fakts. Kam un kādā veidā rodas īpašuma tiesības uz dzīvnieku? Kas tās apliecina?
Dzīvnieku aizsardzības likuma 1.panta 4.punkts nosaka, ka dzīvnieku patversme ir speciāli aprīkota vieta, kur izmitina izķertos, atsavinātos un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušos dzīvniekus.
Mājas (istabas) dzīvnieka pase ir lolojumdzīvnieka (mājas (istabas) dzīvnieks) identifikācijas dokuments, kas sagatavots atbilstoši Komisijas 2013. gada 28. jūnija īstenošanas regulas (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem (turpmāk — Komisijas īstenošanas regula Nr. 577/2013) 3. panta 1. punkta prasībām, kā noteikts Veterinārmedicīnas likuma 1. panta 19. punktā. Datubāze ir valsts vienotās informācijas sistēmas "Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēma" sastāvdaļa, kurā savukārt tiek ievadīta informācija no mājas (istabas) dzīvnieka pases. Tā kā mājas (istabas) dzīvnieka pase ir identifikācijas dokuments un datubāzē tiek ievadīta informācija no identifikācijas dokumenta, iepriekš minētais nav uzskatāms par īpašumtiesību pierādījumu. Mājas (istabas) dzīvnieku īpašumtiesību apliecinoši dokumenti ir atsavināšanas darījumu dokumenti (piemēram, pirkšanas – pārdošanas līgums, dāvinājuma līgums u.tml.) un citi līguma veidi, kuros tiek norādīts mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks (piemēram, adopcijas līgums).
Noteikumu Nr. 407 grozījumu norma ziņot pašvaldībām par atrastu dzīvnieku ir kā papildus nosacījumi ar mērķi dzīvnieku pēc iespējas ātrāk atgriezt tā īpašniekam.
Vienlaikus informējam, ka šī gada 7. februārī ministrija organizēja sanāksmi par visiem iesūtītajiem priekšlikumiem un iebildumiem par noteikumu projektu “Mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas kārtība” un precizētais projekts Jums tiks nosūtīts atkārtotai izvērtēšanai.