Veidos valsts finansētu NVO fondu
Vineta Vilcāne, LV portāls, 14.12.2015
NVO strādā sabiedrības labā
Lai gan sadarbība ne vienmēr rit gludi un ir rezultatīva, nevalstiskās organizācijas - biedrības un nodibinājumi – uzskata, ka ir nozīmīgi sadarbības partneri valsts pārvaldes institūcijām. Kā apliecinājums valdības un sabiedrības sadarbībai ir starp nevalstiskajām organizācijām un Ministru kabinetu noslēgtie sadarbības memorandi.
Protams, nevalstiskās organizācijas ir dažādas. Daļa no tām ar savu darbību palīdz virzīt un pilnveidot demokrātijas procesus publiskās pārvaldes līmeņos, sniedz pakalpojumus ar mērķi uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tiešā veidā tie visbiežāk ir NVO organizēti pasākumi, kas informē un izglīto sabiedrību par valstī notiekošajiem procesiem. Īstenotās aktivitātes ir vērstas uz to, lai iedzīvotājiem būtu iespēja līdzdarboties un laikus iesaistīties aktuālu jautājumu risināšanā.
Normatīvajos aktos ir arī noteikta nepieciešamība NVO pārstāvjiem piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā. To paredz, piemēram, Ministru kabineta kārtības rullis, nosakot, ka Valsts sekretāru sanāksmē jāpiedalās nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Tādējādi nevalstiskajām organizācijām tiek doti uzdevumi, bet netiek paredzēti līdzekļi to izpildei. Sadarbības laikā starp valsts pārvaldi un NVO ir abpusēji atzīts, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansēta fonda izveide nodrošinātu reālu atbalstu NVO noteikto pienākumu izpildei.
Biedrība "Latvijas pilsoniskā alianse", kas pārstāv vairumu Latvijas nevalstisko organizāciju kopumu, min trīs būtiskākos iemeslus, kādēļ šāda fonda izveide ir būtiska:
- lai nodrošinātu, ka nestabilajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijā ir stabila, valstij lojāla un organizēties spējīga pilsoniskā sabiedrība;
- lai netiktu pārtraukts NVO pārstāvju darbs, nodrošinot sabiedrības līdzdalību nozīmīgos politikas plānošanas un izvērtēšanas procesos nozaru ministriju un Ministru kabineta veidotās darba grupās, sniedzot atzinumus par sabiedrībai nozīmīgām tēmām – izglītību, veselību, sociālo labklājību, dzimumu līdztiesību, pretkorupciju, atvērtu valsts pārvaldi, vidi un citām jomām;
- lai nevalstisko organizāciju pārstāvji varētu nodrošināt sabiedrības līdzdalību Latvijas Saeimas komisiju sēdēs, sniedzot savu viedokli par tiesību aktu iecerētajiem grozījumiem.
Darbs pie fonda izveides 11 gadu garumā
Ideja par nacionālā NVO fonda izveidi radās 2003.gadā, kad, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, daudzi starptautiski fondi neturpināja atbalstīt Latvijas nevalstiskās organizācijas.
Nevalstiskais sektors par nepieciešamību veidot valsts finansētu fondu, kurš sniegtu atbalstu biedrībām un nodibinājumiem, ir runājis visās valdībās un visos Saeimas sasaukumos. Iepriekšējos gados dzirdīgas ausis atrast neizdevās. Latvijas pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe norāda, ka fonda izveidi kavējusi politiķu nevēlēšanās saprast tā nozīmīgumu un jautājuma atlikšana no ierēdniecības puses. Solījumi bijuši dažādi, bet dotais vārds nav turēts.
Jautājums par NVO fonda izveidi tika uzticēts Kultūras ministrijai, kura izstrādāja konceptuālo ziņojumu "Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda izveidi". Konceptuālo ziņojumu atbalstīja Ministru kabineta 1.decembra sēdē.
"Fonda izveides procesā kritiska situācija izveidojās šā gada augusta beigās, kad nevalstiskais sektors saprata – finansējuma nebūs. Tādēļ atbalsts tika meklēts Saeimā, NVO pārstāvjiem tiekoties ar deputātiem un skaidrojot fonda nepieciešamību. Mērķtiecīgā darba rezultātā fonda izveidei tika saņemts deputātu atbalsts, kas nodrošināja finansējuma piešķiršanu," stāsta R.Pīpiķe.
Jo vairāk būtiski ir, ka Latvijas valsts finansēta fonda nepieciešamību aktualizē šī brīža ģeopolitiskā situācija. Nevienam nav noslēpums, ka Krievija sev lojālās Latvijas organizācijās iegulda finanšu resursus un veido savām idejām auglīgu vidi Latvijas sabiedrībā. "Un ko mēs liekam tam pretī? Nekā tāda nav! Fonda izveide ir liels un nozīmīgs solis pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā Latvijā. Lai veidotu lojālu pilsonisku sabiedrību konkrētai valstij, sabiedrībā ir jāiegulda," uzsver R.Pīpiķe. Līdz šim nozīmīgu atbalstu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā Latvijā ir sniegušas vairākas Rietumu valstis, kuru piešķirtais finansējums ir ļāvis daudzām nevalstiskajām organizācijām saņemt atbalstu un nodrošināt to darbību.
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2015.gada 14.decembrī
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija
