Klaiņojošu un bez saimnieka palikušu dzīvnieku izķeršanas vadlīnijas

Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pants nosaka: Vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē izķertos un atsavinātos mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un veselības aprūpi.

Klaiņojošs dzīvnieks ir mājas (istabas) dzīvnieks, kam nav māju, vai arī tāds mājas (istabas) dzīvnieks, kas atrodas ārpus īpašnieka vai turētāja mājsaimniecības robežām un ko īpašnieks vai turētājs nekontrolē vai tieši nepārrauga.[1]

Klaiņojošu un bez saimnieka palikušu suņu un kaķu notveršanu un nogādāšanu dzīvnieku patversmē ietver šādus darbības etapus un principus

1. Pašvaldība (turpmāk – pasūtītājs) slēdz līgumu ar Biedrību vai Nodibinājumu (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs) par klaiņojošu un bez saimnieka palikušu suņu un kaķu notveršanu un nogādāšanu dzīvnieku patversmē. Pašvaldība apmaksā izbraukumu uz izsaukuma vietu, dzīvnieka izķeršanas/paņemšanas, dzīvnieka transportēšanas izdevumus pēc saskaņotiem pakalpojuma izcenojumiem.
2. Pakalpojuma sniedzējam ir jāpārzin normatīvie akti, kuri regulē klaiņojošu dzīvnieku izķeršanas prasības (skatīt pielikumu Nr.1).
3. Jebkurai personai (turpmāk – ziņotājs) ir tiesības vērsties ar informāciju pašvaldībā par klaiņojošu dzīvnieku, aicinot novērst dzīvnieka klaiņošanu.
4. Ziņotājs telefoniski ziņo pakalpojuma sniedzējam, Pašvaldības policijai.
5. Saņemot 3.punktā minēto informāciju Pašvaldības policija nodod informāciju pakalpojuma sniedzējam. Pēc informācijas saņemšanas pakalpojuma sniedzējs piefiksē sekojošu informāciju:
   1. klaiņojošo dzīvnieku skaitu;
   2. konkrētu vietas adresi, kur dzīvnieks klaiņo;
   3. personas kontaktus, kura sagaidīs dzīvnieka ķērāju izsaukuma vietā.
6.  Izpildot 4.punktā minētās prasības pakalpojuma sniedzējs dodas uz izsaukuma vietu. Izsaukuma vietā pakalpojum sniedzēja darbinieks ierodas pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu stundu laikā (neattiecas uz situācijām, kad dzīvnieks palicis bez īpašnieka un dzīvnieks ir jāizņem no privātīpašuma).
7. Dzīvnieku ķērājs (persona, kura normatīvo aktu noteiktā kārtība saņēmusi Dzīvnieku ķērāja apliecību) pēc dzīvnieka noķeršanas nekavējoties pārliecinās, vai dzīvnieku iespējams identificēt. Izķerot dzīvniekus, dzīvnieku ķērājs sastāda dzīvnieka izķeršanas protokolu (skatīt peielikumu Nr.2) divos eksemplāros, kurā norādīts izķerto dzīvnieku daudzums, sniegto pakalpojumu uzskaitījums un vieta, kurā tas tika izķerts.
   1. Ja dzīvnieks ir identificējams (kaklasiksna ar kontaktinformāciju, mikročips (reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē) vai tetovējums), dzīvnieku ķērājs informē dzīvnieka īpašnieku vai informē par dzīvnieka atrašanos dzīvnieku patversmē vai veterinārmedicīniskās aprūpes iestādē;
   2. Ja dzīvnieks ir identificējams informē dzīvnieku patversmi par identificēto dzīvnieku un par nepieciešamību sazināties ar dzīvnieka īpašnieku, ja dzīvnieku ķērājam tas nav bijis iespējams.
8. Pieņemot noķertos klaiņojošos dzīvniekus, veterinārāsrts veic dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu.
   1. Nepieciešamības gadījumā dzīvniekam tiek sniegta veterinārā palīdzība;
   2. Ja dzīvnieks ir neārstējami slims, veterinārārsts kopā ar dzīvnieku patversmes īpašnieku izlemj par dzīvnieka eitanāziju, sastādot attiecīgu eitanāzijas aktu.
9. Klaiņojošo dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē.
10. Par dzīvnieka uzņemšanu tiek sastādīta Dzīvnieka uzņemšanas anketa.
11. Klaiņojošu dzīvnieku izmitina, uztur un aprūpē patversmē 14 diennaktis, ievērojot dzīvnieka labturības prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
    1. izķertajam klaiņojošam dzīvniekam nodrošina to sugas fizioloģiskajām vajadzībām, zoopsiholo;giskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus un aizsardzību pret dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos;
    2. dzīvnieku tur voljērā, boksā, kuru ir viegli kopt;
    3. dzīvniekam nodrošina ēdināšanu, atbilstoši dzīvnieku sugai un vecumam, sausu guļvietu, suņu pastaigu, veterinārmedicīnisko aprūpi.
12. Dzīvnieku patversmes īpašnieks nodrošina dzīvnieka atdošanu iepriekšējiem saimniekiem, ja tādi atrodas, tam sastādot dzīvnieka atdošanas protokolu. Izpildītājs vai tā pārstāvis izraksta saimniekam rēķinu vai kvīti par pakalpojuma izpildi (dzīvnieka izķeršana, transporta izdevumi, u.tml.)
    1. ja dzīvnieks izķerts piedaloties pašvaldības policijas darbiniekiem, tad dzīvnieku patversmes īpašnieks dzīvnieku atdod tikai, tad, ja tā īpašnieks ir uzrādījis sekojošo:
    2. pašvaldības policijas sastādītu izziņu/atļauju, ka izķertais dzīvnieks, var tikt atdots;
    3. dzīvnieka vakcinācijas apliecību;
    4. un dzīvnieka īpašnieks ir sedzis visus izdevumus, kas saistīti ar konkrētā dzīvnieka  izķeršanu, transportēšanu un uzturēšanu
13. Ja 14 dienu laikā neizdodas atrast saimnieku patversme ir tiesīga:
    1. turpināt uzturēt dzīvnieku par saviem līdzekļiem;
    2. veikt dzīvnieka eitanāziju.
14. Par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu, reizi mēnesī pakalpojuma sniedzējs iesniedz pasūtītājam atskaiti.

Piezīmes:

Pakalpojuma sniedzējam ir jānodoršina komunikācija ar dzīvnieku patversmi par:

-          Brīvo vietu skaitu patversmē;

-          dzīvnieku transportēšanas laiku uz dzīvnieku patversmi;

-          transportējamo dzīvnieku veselības stāvokli;

-          iespēju turpmāk transportējamos dzīvniekus ārstēt patversmē.

Pakalpojuma sniedzēja darbiniekam, kurš veic dzīvnieku izķeršanu ir jābūt dzīvnieka ķērāja apliecībai.

Dzīvnieku patversmē 5 gadus glabājas – dzīvnieka izķeršanas protokoli, dzīvnieku atdošanas protokoli un eitanāzijas akti.