Iesniegti grozījumi dzīvnieku patversmju noteikumos

Zemkopības ministrija (ZM) tiesību aktu projektu (TAP) portālā iesniegusi MK noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 16. maija noteikumos Nr. 407 “Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību”" (21-TA-1603).

Saskaņā ar šiem grozījumiem ZM plāno nodrošināt precīzāku kārtību mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijai un uzskaitei dzīvnieku patversmēs, nosakot, ka patversmē nogādātie neapzīmētie un nereģistrētie suņi 72 stundu laikā ir jāapzīmē un jāreģistrē datubāzē (tā tiek skaidrots MK noteikumu projekta anotācijā). Tai pat laikā no MK noteikumu projekta izriet vairāki termiņi: 1 stundas laikā, 24 stundu laikā, 72 stundu laikā, nekavējoties, 14 dienu laikā... Un visas reģistrācijas, kā arī notikumu maiņu pārreģistrācijas stingri ierobežotajos termiņos ir jāveic dzīvnieku patversmes veterinārārstam (!!!). Cik papildus darba stundas tas radīs veterinārārstam un kādas būs dzīvnieku patversmju izmaksas šo visu nodrošināt, protams, nav ņemts vērā. Vēl jo vairāk, anotācijā norādīts, ka:

Prasība reģistrēt patversmēs ievietotos dzīvniekus datu centra datubāzē neradīs finansiālo slogu patversmēm.

Tiek plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2022.gada 1.jūlijā.

Biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele" 29.06.2021.g. sniedza atzinumu par šo MK noteikumu projektu, izsakot virkni iebildumu, kāpēc neatbalsta tāda MK noteikumu projekta virzību:

  • suņu reģistrācijas kārtībai valstī ir jābūt vienotai un vienveidīgai gan dzīvnieka īpašniekam kā fiziskai vai juridiskai personai, gan dzīvnieku audzētājiem, gan dzīvnieku patversmēm, nosakot vienotu reģistrācijas kārtību pēc tiesību objekta (t.i., pēc suņa) nevis pēc subjekta, kas šo suni reģistrē, un šo kārtību reglamentē atsevišķi MK noteikumi Nr.491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība";
  • dzīvnieku patversmei jāievēro tādi paši suņu reģistrācijas noteikumi, kā citiem subjektiem: 1) noteiktā vecumā sunim jābūt reģistrētam; 2) pirms atsavināšanas sunim jābūt reģistrētam; 3) pirms suņa vakcinācijas pret trakumsērgu sunim jābūt reģistrētam – ar šo tiek pilnībā izpildīti visi nosacījumi, ko paredz gan nacionālie, gan ES tiesību akti;
  • suņa reģistrācijas vecumam ir jābūt 2 mēneši, nevis 4 mēneši, kā to ZM iegrozīja Veterinārmedicīnas likumā: 2 mēnešu vecumā apzīmēts un reģistrēts suns ir atsavināms pēc MK noteikumu Nr.266 noteiktajām prasībām, kā arī vakcinējams pret trakumsērgu saskaņā ar regulas vakcinācijas derīguma prasībām;
  • mājas (istabas) dzīvnieks ir kādas personas īpašums – to skaidri un nepārprotami reglamentē Civillikums: 934.pants nosakot, ka mājas kustoņi nav uzskatāmi par bezīpašnieka kustoņiem pat arī tad, ja tie aizbēg vai nomaldās, līdz ar ko dzīvnieku patversme nav tiesīga ar šo īpašumu rīkoties kā dzīvnieka īpašnieks;
  • nesamērīgs finansiāls un administratīvs slogs patversmi apkalpojošam veterinārārstam ir ZM prasība, ka visus dzīvnieku patversmē uzņemtos suņus tiesīgs reģistrēt tikai veterinārārsts - tā ir datu ievade nevis veterinārmedicīniska manipulācija (!) to var veikt persona arī bez augstākās veterinārmedicīniskās izglītības.

Tā vietā, lai apgrūtinātu dzīvnieku patversmes ar papildus reģistrācijas prasībām, Biedrība lūdz ZM pievērsties dzīvnieku klaiņošanas cēloņu novēršanai un dzīvnieku pārprodukcijas kontrolēšanai, lai dzīvnieku patversmēs nonāktu pēc iespējas mazāk klaiņojošu dzīvnieku un lai dzīvnieku īpašnieki būtu ieinteresēti paši apzīmēt un reģistrēt savus mīluļus (tādejādi jau dzīvnieku ķērājs sazināsies ar īpašnieku un dzīvnieks nemaz netiks nogādāts dzīvnieku patversmē):

1) izstrādāt saprātīgus, konkrētus, skaidrus mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas noteikumus ar deleģējumu no Dzīvnieku aizsardzības likuma (ir jau precedents, ka lauksaimniecības dzīvnieku reģistrācijas kārtība vairs nav noteikta no Veterinārmedicīnas likuma!);

2) novērst mājas (istabas) dzīvnieku pārprodukciju un nekontrolētu atsavināšanu – beidzot izstrādājot tiesisko regulējumu mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju un mājas (istabas) dzīvnieku audzētavu reģistrācijai un uzraudzībai.

Šis atzinums no ZM puses ir noignorēts. Tāpat nav sniegtas atbildes uz Biedrības uzdotajiem jautājumiem, kuri radīsies praksē, bet nav saprotami pēc ZM plānotiem grozījumiem šajā MK noteikumu projektā:

  1. Kas notiek ar dzīvnieku patversmē dzimušiem dzīvniekiem? Cik stundu laikā tie ir apzīmējami un reģistrējami?
  2. Kādi ir ZM argumenti vecu un slimu dzīvnieku apzīmēšanai, reģistrēšanai un ES Lolojumdzīvnieku pasu izsniegšanai, ja šādus dzīvniekus nav paredzēts atsavināt vai arī ir saprotams, ka būs jāpieņem lēmums par eitanāziju?
  3. Kā ZM iecerējusi ar MK noteikumiem mainīt Civillikumā noteikto īpašuma tiesību kārtību: atrastai lietai 6 mēneši; ieilgumam – 1 gads, pēc kura var notikt īpašuma tiesību pāreja? Kā var uzspiest īpašuma tiesību iegūšanu kā obligātu dzīvnieku patversmei, kura ir tikai pagaidu turēšanas vieta – tātad trūkst viens būtisks īpašuma tiesību iegūšanas nosacījums: vēlme dzīvnieku paturēt īpašumā?
  4. Vai dīvainie stundu uzskaitījumi, kādos dzīvnieku patversmei plānots uzlikt par pienākumu reģistrēt neskaitāmus datus LDC datubāzē, ir vērsti uz pastiprinātu vēlmi sodīt dzīvnieku patversmes? Vai ir arī kāds cits, piemēram, racionāls iemesls un mērķis, kas tiks sasniegts ar tik nesamērīgu administratīvo slogu patversmei?

Ar pilnu Biedrības atzinumu var iepazīties TAP portālā, kur tas pievienots kā "Papildu dokumenti".

 

 

Iet atpakaļ