Diskusijas “Juridiskās problēmas krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kurās iesaistīti dzīvnieki” rezultāti

26.04.2018.g. Juristu dienas 2018 ietvaros Alberta koledžā norisinājās nozares speciālistu un ieinteresēto personu diskusija “Juridiskās problēmas krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, kurās iesaistīti dzīvnieki”. Diskusijā tika iezīmētas galvenās juridiskās un praktiskās problēmas administratīvo pārkāpumu un krimināllietās, kurās jebkādā statusā iesaistīts dzīvnieks.

Apspriestās tēmas:

1. Administratīvie pārkāpumi un noziedzīgi nodarījumi pret dzīvnieku, to nodalīšana pēc sastāva, atbildīgo iestāžu kompetence:

• Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvnieku (LAPK 106.¹p.; KL 230.p.);
• Dzīvnieka labturības prasību pārkāpšana (LAPK 106.p.);
• Dzīvnieka turēšanas prasību pārkāpšana (LAPK 106.p.; KL 230.¹p.)

2. Suņa atzīšanas par bīstamu problemātika (juridiskās un praktiskās problēmas, statistika, darba grupu sanāksmju rezultāti)

3. Tiesiskais regulējums administratīvajos pārkāpumos un noziedzīgos nodarījumos pret dzīvnieku

4. Procesuālās darbības administratīvajos pārkāpumos un noziedzīgos nodarījumos pret dzīvnieku, to veikšana un dokumentēšana:

• Dzīvnieka izņemšana, nodošana glabāšanā, glabāšana;
• Ekspertīze (veterinārmedicīniskā apskate, veterinārārsta slēdziens, izziņa, patologanatomiskā izmeklēšana);
• Dzīvnieka (vai dzīvnieka līķa) apskate

5. Administratīvo pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu pret dzīvnieku izskatīšana, sods, soda piemērošana (t.sk., prakse, statistika):

• Pierādījumi administratīvo pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu pret dzīvnieku lietās (t.sk., to ticamība, attiecināmība, pieļaujamība);
• Personu saukšana pie administratīvās vai krimināltiesiskās atbildības par administratīviem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem pret dzīvnieku;
• Dzīvnieka konfiskācija

6. 2008.gada darba grupu sanāksmju rezultāti, ZM atbilde Latvijas Valsts prezidenta kancelejai par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem – paveiktais un nepaveiktais 10 gadu laikā

Diskusiju atklāja Tiesībsargs Juris Jansons. Tajā piedalījās pārstāvji gan no tiesībsargājošām iestādēm, gan nevalstiskajām organizācijām: Latvijas Juristu biedrība; nodibinājums “dzivniekupolicija.lv”; Alberta koledža (gan mācībspēki, gan studenti); Pārtikas un veterinārais dienests; Ģenerālprokuratūra; prokuratūra; Valsts ieņēmumu dienests (Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes nolēmumu izpildes uzraudzības un organizēšanas daļa); Valsts policija (Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvalde un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvalde); Tieslietu ministrija; Zemkopības ministrija; Latvijas Kinoloģiskā asociācija; Nodrošinājuma valsts aģentūra; Rīgas pašvaldības policija (Administratīvā pārvalde Profilakses, koordinācijas un statistikas nodaļa); Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde Dzīvās dabas resursu nodaļa; Rīgas domes Tiesiskā nodrošinājuma pārvalde Tiesiskā regulējuma nodaļa; Lielvārdes novada pašvaldības policija. Lai arī diskusija galvenokārt domāta iestāžu iekšējās sadarbības veicināšanai, tā bija atklāta, piedaloties gan mediju pārstāvjiem, gan juridisko zinātņu studentiem un citiem interesentiem.

Diskusijas laikā gūtie secinājumi iedalāmi divās grupās:

1. vispārējie secinājumi;

2. specifiskie nozares secinājumi

 

Vispārējie secinājumi:

1. izglītošana – nepieciešama gan sabiedrības izglītošana par dzīvnieka kā dzīvas būtnes vērtību un ētiskiem pienākumiem, gan kompetento iestāžu amatpersonu izglītošana par rīcību administratīvo pārkāpumu lietās un kriminālprocesā, kur iesaistīti dzīvnieki;

2. sodīšana – ievērojot soda mērķi (pēc KL 35.panta: 1) aizsargāt sabiedrības drošību; 2) atjaunot taisnīgumu; 3) sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; 4) resocializēt sodīto personu; 5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas) būtiski ir pastiprināt dzīvnieka īpašnieka atbildību. Tas izdarāms ne tik daudz ar sodu palielināšanu (vairākums diskusijas dalībnieku uzskatīja, ka pašreiz noteiktos sodus palielināt nav jēgas), cik ar esošo normu piemērošanu – saucot pie atbildības dzīvnieka īpašnieku, nodrošinot soda neizbēgamību;

3. sadarbība – kā galveno risinājumu diskusijas laikā identificēto problēmu novēršanai diskusijas dalībnieki saskata iestāžu (amatpersonu) sadarbībā – tiesību normu grozīšana nedod rezultātus, ja problēma ir tiesību piemērošanas līmenī. Akūta nepieciešamība ir atbildīgo iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanā, kā arī sistēmisku instrukciju izstrādē, kas veicinās vienotu normu piemērošanas praksi.

 

Specifiskie nozares secinājumi:

1. Lai novērstu administratīvo pārkāpumu un noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas dublēšanos un birokrātisku lietu materiālu pārsūtīšanu iestāžu starpā – izvērtēt iespēju cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku noteikt tikai kā noziedzīgu nodarījumu pēc KL 230.panta (diskusijas ietvaros tika minēts, ka tāda pieredze esot Zviedrijā un Vācijā);

2. Turpināt iesākto darbu pie suņa bīstamības izvērtēšanas tiesiskā regulējuma sakārtošanas, tai skaitā, preventīvi novērst suņu bīstamību sabiedrībai:

• Lemt par bīstama suņa izņemšanu no tā īpašnieka valdījuma, novēršot iespēju dzīvnieka īpašniekam brīvi rīkoties ar dzīvnieku, pirms atbildīgā iestāde izvērtējusi lietas būtiskos apstākļus;
• Noteikt suņa apmācības obligātumu;
• Izstrādāt normatīvo regulējumu par suņu apmācības kārtību, instruktoru kvalifikāciju u.t.t.
• Izvērtēt iespēju par apliecības suņa turēšanai ieviešanu (līdzīgi kā ir ieroču turēšanas, lietošanas atļaujas; transporta līdzekļa vadīšanas apliecība; kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecība u.t.t.)

3. Dzīvnieku izņemšanas administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās prakse:

• Izveidot sistēmu atbildīgo iestāžu amatpersonu rīcībai dzīvnieka izņemšanas veikšanā (iekšējs normatīvais akts: instrukcija);
• Nodrošināt darbinieku apmācības procesuālās kārtības korektai ievērošanai;
• Dzīvnieka īpašnieka atbildība – sodīt nevis dzīvnieku, bet tā īpašnieku, saucot to pie normatīvajos aktos noteiktās administratīvās un krimināltiesiskās atbildības

4. Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.panta pirmās daļas redakcionāla pārskatīšana, lai novērstu plašo interpretāciju par klaiņojoša dzīvnieka statusu;

5. Rast vienotu risinājumu gadījumiem, kad personas (ilgstoši vai īslaicīgi) nespēj rūpēties par dzīvniekiem:

•  Personas nepieskaitāmības stāvoklī, kas nav sodāmas, bet neievēro dzīvnieku turēšanas un/vai labturības – risināmie jautājumi: dzīvnieku aizsardzība, sociālo dienestu rīcība, persona, kas būtu atbildīga par dzīvnieku labturību;
• Pēkšņa, īslaicīga nespēja rūpēties par dzīvnieku (negadījums, ievietošana ārstniecības iestādē u.c.) – iesaistīto dienestu sadarbība konstruktīvai rīcībai par dzīvnieka nodošanu aprūpei kādai personai vai dzīvnieku patversmei

6. Reģistrs par personām (un to dzīvniekiem), kas sodītas pēc KL 230.¹panta – informācijai par potenciāli bīstamiem dzīvnieku īpašniekiem un to dzīvniekiem;

7. KL 230.¹pantam nav papildsods par dzīvnieka konfiskācijas iespēju – tas būtu būtiski, ja jālemj par personas spēju kontrolēt dzīvnieku, lai novērstu iespējamus nākamos uzbrukumus cilvēkiem, dzīvniekiem;

8. Papildsods Krimināllikumā – aizliegums turēt dzīvnieku noteiktu laiku līdz 5 gadiem, ja persona pieļāvusi būtiskus labturības pārkāpumus vai cietsirdību, kā rezultātā dzīvniekam radušās neatgriezeniskas veselības problēmas, iestājusies tā nāve vai persona spīdzinājusi dzīvnieku – turpināt darbu pie šī papildsoda ieviešanas izpētes, rast risinājumu, kā nodrošināt šāda papildsoda īstenošanu;

9. Izvērtēt nepieciešamību tiesiski regulēt dzīvnieka atstāšanu atbildīgā glabāšanā pie tā īpašnieka, nepieļaujot, ka dzīvnieks uz lietvedības laiku tiek atstāts pie personas, kas pieļāvusi būtiskus labturības pārkāpumus, cietsirdīgi izturējusies pret dzīvnieku;

10. Aktualizēt 2008.gada darba grupas priekšlikumus atbilstoši šī brīža situācijai:

• Par dzīvnieka juridisko statusu civiltiesībās, kriminālprocesā, administratīvajā procesā – nodrošinot dzīvnieka kā īpašas lietas (just spējīgas būtnes) aizsardzību;
• Par dzīvnieku aizsardzības organizāciju tiesībām pārstāvēt cietušos dzīvniekus administratīvo pārkāpumu lietās un krimināllietās – jo dzīvnieks nav atzīstams kā cietušais, bet ne vienmēr dzīvniekam ir īpašnieks vai arī pats īpašnieks ir vainojams pārkāpumā vai noziedzīgā nodarījumā;
• Par papildsodiem KL 230.pantā un 230.¹pantā – dzīvnieka konfiskācija; aizliegums turēt dzīvnieku noteiktu laiku, izvērtējot iemeslus, kādēļ no KL 230.panta un 230.¹panta ir grozītas sankciju daļas, svītrojot šos papildsodus;
• Par tiesu veterinārmedicīnas ekspertīzi dzīvniekam – iekļaut to kā procesuālo darbību, jo praksē tā regulāri netiek veikta;

Par iekļūšanu privātīpašumā, ja ir pamatotas aizdomas, ka dzīvnieks atstāts bez aprūpes, dzīvnieks tiek spīdzināts, dzīvnieka labturība tik būtiski pārkāpta, ka apdraud dzīvnieka dzīvību u.tml. gadījumos.