Atzinums MK noteikumu projektam "Mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas kārtība"

Nodibinājums “dzivniekupolicija.lv” ir iepazinies ar Zemkopības ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrācijas kārtība” (21-TA-290) un tā anotāciju un neatbalsta tā tālāku virzību, izsakot iebildumus:

1. Jaunā MK noteikumu redakcija nenovērš būtiskākās problēmas:

  1. Nereģistrētu suņu atsavināšana bez ES Lolojumdzīvnieku pasēm;
  2. Nereģistrētu suņu bez ES Lolojumdzīvnieku pasēm ievešana valstī un izvešana no valsts;
  3. Dzīvnieku patversmju statuss attiecībā uz dzīvnieka īpašuma/turēšanas tiesībām un dzīvnieku patversmju iespējas reģistrēt notikumus ar dzīvniekiem;
  4. Ko nozīmē dzīvnieka reģistrācija LDC – vai tas ir īpašuma tiesību apliecinošs juridisks fakts?
  5. Dzīvnieka reģistrāciju var veikt gan dzīvnieka īpašnieks, gan dzīvnieka turētājs (bez īpašnieka ziņas)? MK noteikumu 7.punktā minētais “attiecīgu pilnvarojumu” nav saprotams, jo tālāk no MK noteikumu 18.punkta izriet, ka var būt divu veidu turētāji – ar un bez pilnvarojuma;
  6. Noteikta tikai reģistrēšanas maksa kā veterinārārsta pakalpojums, bet netiek noteikta apzīmēšanas un ES Lolojumdzīvnieka pases izsniegšanas sunim maksa!

2. MK noteikumi ir sarežģīti un nesaprotami:

2.1. Nav noteiktas būtiskākās lietas, kas būtu skaidri nodefinējamas un skaidri nolasītos MK noteikumu saturā:

  • Dzīvnieka apzīmēšana ir obligāta reģistrēšanas sastāvdaļa;
  • ES Lolojumdzīvnieka pases izsniegšana sunim ir obligāta reģistrēšanas sastāvdaļa;
  • Obligāti ir reģistrējami tikai suņi;
  • Suņa pirmreizējās reģistrācijas komplekts ir nedalāms maksas pakalpojums, kas ietver apzīmēšanu, ES Lolojumdzīvnieka pases izsniegšanu un reģistrāciju LDC. Turpmāk tā veicama tikai pie veterinārārsta. Notikumu ar dzīvnieku reģistrācija ir bezmaksas darbības, ko var arī turpmāk veikt dzīvnieka īpašnieks un dzīvnieku patversmes;
  • Aizliegts atsavināt suni, kas nav reģistrēts un kam nav izsniegta pilnībā aizpildīta ES Lolojumdzīvnieka pase.

2.2. Sadrumstalota un nesaprotama darbību secība un kārtība, piemēram, vai tiešām notikuma ar dzīvnieku reģistrēšanai vajadzīgi visi četri subjekti, kas minēti MK noteikumu 15.punktā, kas IV nodaļu nevajadzīgi sarežģī;

2.3. Dzīvnieku pavairotājiem atstāti “robi”, šajos noteikumos neparedzot precīzi reglamentētu kārtību, kas ļauj arī turpmāk atsavināt suņus bez to reģistrācijas uz sevi kā atsavinātāju. Šiem MK noteikumiem ir nepārprotami jānosaka šīs būtiskās prasības:

  • Sunim, pirms tas tiek atsavināts, ir jābūt reģistrētam LDC datubāzē uz atsavinātāja vārda. Ja audzētājs suni patur savā īpašumā, obligāta ir suņa reģistrēšana līdz tas sasniedz 4 mēnešu vecumu vai līdz pirmajai trakumsērgas vakcinācijai, ja tā ir agrāka par šo laiku (parasti 3 mēnešu vecumā). Šis ir būtisks apstāklis trakumsērgas izplatības novēršanai valstī, kā arī dzīvnieka nepakļaušanai liekai papildus vakcinācijai pret trakumsērgu;
  • Precīza kārtība un secība: apzīmēšana ar mikroshēmu, ES Lolojumdzīvnieka pases vai vakcinācijas apliecības pilnīga aizpildīšana (jo īpaši dati par dzīvnieka pirmo īpašnieku); datu ievade LDC datubāzē nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā;
  • Apliecinājuma izsniegšana īpašniekam par reģistrāciju LDC, ja datu ievade nenotiek online īpašnieka klātbūtnē, bet tiek nodrošināta attālināti;
  • Veterinārārsta atbildība par dzīvnieka nereģistrēšanu LDC pēc suņa apzīmēšanas un pases izsniegšanas īpašniekam.

3. Ar MK noteikumiem nepamatoti paplašināts finansiāls slogs:

3.1. Obligāta ir tikai suņu reģistrācija, bet MK noteikumos netiek diferencēta kārtība, kā dzīvnieka īpašnieks, kas brīvprātīgi vēlas reģistrēt kaķi vai mājas (istabas) sesku, to varētu izdarīt bez obligāta maksājuma veterinārārstam;

3.2. Notikumu reģistrācija LDC dzīvnieka īpašniekam un turētājam ir bez maksas, savukārt dzīvnieku patversmēm, kurām tas ir patiešām obligāts pienākums (to uzrauga PVD), visi notikumi ar dzīvniekiem ir jāreģistrē kā maksas pakalpojumi caur veterinārārstu, jo patversmes darbiniekiem nav pieejas LDC datubāzei datu reģistrēšanai – tas ir milzīgs apjoms ar datiem: turēšanas vietas maiņa, īpašnieka maiņa, dzīvnieka pazušana, atrašana, nāve – patversmēm ar liela skaita dzīvnieku apriti tas ir nesamērīgs maksas pakalpojums par darbībām, kas nav veterinārmedicīnas darbība, bet gan datu ievade! Ņemot vērā, ka dzīvnieku patversmes ir veterinārās uzraudzības objekti ar regulāru uzraudzību un kontroli no PVD puses, nevajadzētu būt šaubām, ka dzīvnieku patversmes darbinieki ir spējīgi datus LDC datubāzē ievadīt precīzi un savlaicīgi.

4. Papildus iebildumi par MK noteikumu projekta punktiem:

4.1. MK noteikumu virsrakstā un saturā vēlams vienveidīgi lietot “reģistrācija” vai “reģistrēšana”;

4.2. MK noteikumu projekta 1.2.punktā jānosauc visas ar reģistrēšanu saistītās darbības: apzīmēšana, ES Lolojumdzīvnieka pases aizpildīšana un izsniegšana, datu ievade LDC datubāzē – šis obligātais pakalpojuma komplekts nedrīkst pārsniegt 25,00 eiro. ZM absolūti nepamatoti radījusi obligātu vairāku pakalpojumu komplektu, ko dzīvnieka īpašnieks var saņemt tikai pie veterinārārsta, tāpēc visām šīm darbībām ir jānosaka pakalpojuma izmaksas;

4.3. MK noteikumu projekta II nodaļas nosaukums pilnībā sakrīt ar MK noteikumu nosaukumu – tas neatbilst struktūras plānošanas labai praksei;

4.4. MK noteikumu projekta 6.2.punktā nav saprotams, kādu maksu iekasē no dzīvnieka īpašnieka;

4.5. MK noteikumu projekta 6.3.punktā nepamatoti ilgs reģistrēšanas termiņš – dzīvnieks ir jāreģistrē nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, jo, pirmkārt, tas ir maksas pakalpojums, par ko personai ir jānorēķinās tūlīt, nevis piecu dienu laikā; otrkārt, pa piecām dienām dzīvnieks vairākkārtīgi var mainīt īpašniekus, turēšanas vietas, bet datubāzē nebūs vēl pat pirmreizējās reģistrācijas!

4.6. MK noteikumu projekta 6.4.punktā obligāti papildināms ar “eitanāziju”, jo šo darbību – eitanazēt dzīvnieku - var veikt tikai veterinārārsts, tikai veterinārārsts arī drīkst izdarīt atzīmi par šo faktu;

4.7. MK noteikumu projekta 7.punktā prasība obligāti uzrādīt dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību ir nepamatota – uz pirmreizējo reģistrāciju dzīvniekam šādu dokumentu nav!;

4.8. MK noteikumu projekta 11.punkta prasība būtībā paredz, ka dzīvnieku patversmēm šīs izmaksas var būt augstākas par 5,50 eiro, jo līgumsaistības ar veterinārārstu būs brīvā tirgus cenas – ar šiem noteikumiem dzīvnieku patversmes vispār tiek iznīcinātas zem izmaksu sloga;

4.9. MK noteikumu projekta 13.punktā skaidri nosakāms, kurš var reģistrēt izmaiņas par dzīvnieku – reālajā situācijā tie ir dzīvnieka īpašnieki un dzīvnieku patversmes – šiem subjektiem ir jābūt skaidri noteiktiem šajos MK noteikumos;

4.10.MK noteikumu projekta 15.punktā nav skaidrs juridiskais pamats – kā turētājs drīkst kaut ko reģistrēt valsts datubāzē par citas personas īpašumu?

4.11. MK noteikumu projekta 15.1. un 15.4.punkta lietderība ir apsverama – notikumus ar dzīvnieku tā īpašnieks var reģistrēt caur latvija.lv (personām, kurām nav pieejas vai prasmju to izdarīt, pašvaldībās jānodrošina pieeja datoram, internetam un konsultanta palīdzībai – nav jāsarežģa MK noteikumu saturs atsevišķu izņēmuma gadījumu dēļ); otrs subjekts, kas var reģistrēt notikumus ar dzīvnieku un kam OBLIGĀTI jānodrošina pieeja datu reģistrācijai, ir dzīvnieku patversmes – tieši no dzīvnieku patversmēm datubāzē tiek ievadīti lielākie datu apjomi. Šajos noteikumos obligāti nosakāma dzīvnieku patversmju tiesība reģistrēt notikumus ar dzīvniekiem;

4.12. MK noteikumu projekta 21.punkta lietderībai nepieciešams skaidrojums – cik tādu reģistrācijas gadījumu ir bijis, kopš šāda norma radīta, kāds ir tās juridiskais segums?

5. Iebildumi par MK noteikumu projekta anotāciju:

5.1. Anotācijas 1.3.punktā norādīts: “Ņemot vērā datu centra datubāzes analīzi laika periodā no 2016.gada līdz 2020.gadam, kad mājas (istabas) dzīvnieka reģistrācijas maksa tika samazināta no 7,11 līdz 3,50 EUR, tā dodot iespēju mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem reģistrēt vairāk dzīvnieku, tika secināts, ka palielinājās nevis mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas apjoms, bet gan notikumu ar dzīvnieku ziņojumu reģistrācijas apjoms, piemēram, dzīvnieku turēšanas vietas maiņa, īpašnieku pārreģistrācija, nāves, vakcinācijas u.c. notikumi (notikumi ar dzīvnieku tiek reģistrēti bez maksas). Tādēļ netiek novērota būtiska reģistrācijas maksas ietekme uz reģistrēto dzīvnieku skaitu.” - datu analīze ir jāveic pēc būtības, ne tikai matemātiski – lūgums ZM apkopot PVD informāciju par ik gadus no dzīvnieku patversmēm atdotiem suņiem, tad radīsies priekšstats par īpašnieku un turēšanas vietu pārreģistrāciju daudzumu nevis tāpēc, ka tās ir bezmaksas darbības, bet gan tāpēc, ka dzīvnieku patversmes viskārtīgāk pilda suņu reģistrācijas un pārreģistrācijas pienākumu un dara to bez papildus maksām;

5.2. Kāpēc netiks veikts Anotācijas 1.5.punktā paredzētais “Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums”? Kādēļ ZM nerūpējas par tās izstrādāto normatīvo aktu kvalitāti un ietekmi, par pieņemto tiesību aktu piemērošanas sekām?

5.3. Anotācijas 2.1.punktā norādīts, ka “Var palielināties izmaksas dzīvnieka īpašniekam par pirmreizējo mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju, jo praktizējošs veterinārārsts saņems samaksu par šo pakalpojumu, bet šobrīd reģistrācija, izmantojot portāla Latvija.lv iespējas un pašvaldības pakalpojumu, ir pieejama bez papildu maksas.” Lūdzam Anotācijā norādīt patieso situāciju - cik dzīvnieku īpašnieku līdz šim ir izmantojuši bezmaksas reģistrēšanas iespējas – tie ir dati, kas būtiski atspoguļo finansiālo ietekmi, jo bezmaksas pakalpojums tiek aizstāts ar obligātu maksas pakalpojumu!

5.4. Anotācijas 2.1.punktā minēts, ka: “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas pakalpojumu var sniegt arī veterinārmedicīniskās prakses iestāde.” Kā tas izskatīsies praksē, jo no MK noteikumu satura šis nav skaidrs.

5.5. Anotācijas 2.1.punktā minēts, ka: „Latvijā šobrīd ir reģistrēti 967 praktizējoši veterinārārsti, bet nav iespējams precīzi noteikt, cik no tiem veic dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju”. Šāda informācija ir jāpieprasa no LDC reģistra un ir būtiski vērtējama. Nav pieļaujams, ka īpašnieku pienākums obligāti reģistrēt suņus un pašvaldību pienākums kontrolēt visu suņu reģistrāciju, ir atkarīgs no veterinārārstu izvēles – sniegt vai nesniegt šo pakalpojumu - reģistrācijas komplektu: apzīmēšanu, pases izsniegšanu, reģistrēšanu LDC, kurā divām būtiskākām komplekta sastāvdaļām – apzīmēšanai un pases izsniegšanai – atļauts brīvi noteikt cenu;

5.6. Anotācijas 5.4. 1.tabulā norādīts, ka “Tiesību norma neparedz stingrākas prasības.” Regula Nr.576/2013 nosaka obligātu apzīmēšanu un reģistrēšanu tikai mājas (istabas) dzīvnieku nekomerciālai pārvadāšanai – protams, ka LR tiesību normas paredz stingrākas prasības – Latvijā nu jau visiem suņiem ir jābūt obligāti apzīmētiem ar mikroshēmu, ar izsniegtām ES Lolojumdzīvnieku pasēm un reģistrētiem LDC!

5.7. Kāpēc uz šo tiesību akta projektu neattiecas sabiedrības līdzdalība (Anotācijas 6.punkts) – tas skar lielu Latvijas sabiedrības daļu, visas dzīvnieku patversmes, kuru viedoklis tiek ignorēts!

5.8. Anotācijas 7.1.punktā pie izpildē iesaistītām institūcijām obligāti jānorāda PVD reģistrētās dzīvnieku patversmes – jaunā kārtība būtiski ietekmēs dzīvnieku reģistrāciju un notikumu par dzīvnieku reģistrāciju, ko veic dzīvnieku patversmes.

5.9. Anotācijas 8.1.2.punkts – šim tiesību akta projektam obligāti būtu jāskar valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības jomu, jo LDC dati vēl joprojām netiek izmantoti suņu turēšanas nodevas efektīvai iekasēšanai nevienā no Latvijas pašvaldībām.

5.10. Anotācijas 8.1.6.punkts – vai ZM uzskata, ka klaiņojoši dzīvnieki neietekmē vides jomu? Suņu reģistrācijas viens no uzdevumiem ir samazināt klaiņojošo un pamesto dzīvnieku problēmu.

5.11. Anotācijas 8.1.8.punkts – uzskatām, ka tiesību akta projekts skar iedzīvotāju sociālo situāciju, jo: 1) nepamatoti radīts vairāku veterinārārsta komercpakalpojumu komplekts suņu īpašniekiem par obligātu valsts noteiktu prasību reģistrēt suni; 2) nepamatoti bezmaksas kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācijas iespēja padarīta par maksas pakalpojumu, ko varēs veikt tikai veterinārārsts; 3) līdz šim suņu īpašniekiem pieejamā bezmaksas reģistrēšanas iespēja turpmāk būs tikai un vienīgi maksas pakalpojums; 4) atsevišķām sociālām grupām (piemēram, invalīdiem) nav paredzēti atvieglojumi – kā, piemēram, pašvaldības nosaka atvieglojumus vai atbrīvojumus no nodevas par dzīvnieku turēšanu nomaksas. Anotācijā jānorāda patiesa informācija par tiesību akta ietekmi!

5.12. Anotācijas 8.1.15.punktā jānorāda pamatojums, kāpēc vienas profesijas pārstāvji tiek lobēti kā ekskluzīvi pakalpojumu sniedzēji par pakalpojumiem, kuros nav nepieciešamas obligātas izglītības vai profesionālās konkrētās profesijas prasmes.

5.13. Anotācija nesatur pamatojumu, kāpēc kaķu un mājas (istabas) sesku reģistrācija, kas nav obligāta, turpmāk būs obligāti jāveic pie veterinārārsta un par maksu.

 

MK noteikumu izstrādē ir skaidri jāsaprot visi darbības posmi, iesaistītās personas, termiņi, izmaksas un atbildība. Izsakām priekšlikumu izstrādāt mājas (istabas) dzīvnieku apzīmēšanas un reģistrēšanas sistēmu (un variācijas, lai rastu efektīvākos risinājumus), saskaņot to ar ZM un uz tā bāzes radīt vienkāršus, visiem saprotamus MK noteikumus. Lūdzam papildus termiņu, kas nepārsniegtu 1 mēnesi, lai varam sagatavot priekšlikumus jaunās mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtības sistēmai. Atgādinām, ka suņu obligātā reģistrācija valstī no 2017.gada tika ieviesta, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, mazinātu dzīvnieku klaiņošanu, pamešanu, sauktu dzīvnieku aizsardzības un labturības normu pārkāpējus pie atbildības, kontrolētu vakcināciju pret trakumsērgu, sniegtu iespēju pašvaldībām administrēt suņu turēšanas nodevas un legalizētu audzētāju saimniecisko darbību. Ar pašlaik sagatavoto apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtības izmaiņu projektu šie mērķi joprojām netiks sasniegti.

 

Atzinums ir iesniegts Zemkopības ministrijai, turpinājums sekos...

 

 

Iet atpakaļ