Dzīvnieks nelaimē

Augstu koku zaros sēdoši, kanalizācijas akās iekrituši, sētās un šahtās iesprūduši, ūdenī iekrituši vai uz peldoša ledus gabala paglābušies dzīvnieki nav retums. Taču katrs gadījums ir rūpīgi jāizvērtē, jo pilnīgi iespējams, ka situācija, kuru mēs – cilvēki - saucam par „nelaimi” – dzīvniekam ir ikdienišķa.

Ieskaties arī ŠEIT.

Savvaļas dzīvnieks

Savvaļas dzīvnieks ir dabas sastāvdaļa. Cilvēka izpratne par dabu un attieksme pret to ir ļoti dažāda - tikpat dažādi ir gadījumi, kad cilvēks dabā iet kā glābējs, kad kā postītājs.

Savvaļas dzīvnieki, to mazuļi - interesanti un šķietami neaizsargāti. Par saskarsmi ar savvaļas dzīvniekiem izlasi Velgas Vītolas rakstu "Savvaļas dzīvniekus nevajag nest mājās".

Pirms doties glābt, tavuprāt, nelaimē nokļuvušu savvaļas dzīvnieku, izvērtē:

  • vai tiešām dzīvnieku vajag "glābt";
  • ja jāglābj, vai tu to spēj izdarīt neapdraudot sevi, citus un dzīvnieku.

Izvērtē, vai tiešām vajag „glābt”

No ligzdām izkrituši putnu mazuļi, blakus meža takai, dārzā zem krūma atrasti zaķēni, lapsēni – cilvēkam šķiet, ka viņi ir nelaimē un noteikti jāglābj. Jāņem rokās un kaut kur jānes, neaizdomājoties, ka tuvumā ir dzīvnieka māte, kura mazuli vēro. It kā nevarīgs putnēns savus pirmos soļus pirms lidošanas sper uz māju jumtiem un ceļiem. Ja cilvēks viņam pieduras – viņam zūd savvaļas aromāts un mamma viņu vairs nepieņems.

Tāpēc vienkārši kaut kur, bez ievainojama pazīmēm atrasts, ieraudzīts savvaļas dzīvnieks NAV JĀGLĀBJ! Glābēja misija vislabāk izpaudīsies aiziejot un atstājot dzīvnieku mierā.

Ja jāglābj, pats neaiztiec dzīvnieku

Ja savvaļas dzīvnieks ir ievainots un skaidri redzams, ka viņš nespēs piecelties un aiziet – nekādā gadījumā neaiztiec viņu. Dzīvnieks ir milzu stresā, viņš pat nenojauš, ka kāds vēlas palīdzēt. Viņš aizsargāsies – kodīs, spers, skrāpēs, pat mēģinās uzbrukt ar nolūku tevi nogalināt.

Savvaļas dzīvnieki var izplatīt infekcijas, kas ir bīstamas cilvēka veselībai.

Tāpēc palīdzēt var tikai saucot speciāli apmācītus glābējus.

Ziņo par notikušo

Caur 1188 vai 112 ziņo glābšanas dienestam.

Zvanot uz 112 sniedz šādu informāciju:

  • nosauc adresi vai apraksti notikuma vietu;
  • izstāsti, kas noticis;
  • atbildi uz dispečera jautājumiem;
  • nosauc savu uzvārdu un tālruņa numuru;
  • nepārtrauc sarunu pirmais;
  • esi sazvanāms, ja rodas nepieciešamība ar Tevi sazināties atkārtoti.
Valsts meža dienestam – inspektoriem medību jautājumos
Austrumlatgales virsmežniecība

Medību inženieris Aivars Lukša, t.29423522,

Medību inspektors Ivars Ikaunieks, t.29285545,

Dienvidlatgales virsmežniecība

Medību inženieris Viesturs Arbidāns, t.29402420,

Centrālvidzemes virsmežniecība

Medību inženieris Andrejs Strods, t.26590962,

Sēlijas virsmežniecība

Medību inženieris Ilga Spule, t.29111578,

Medību inspektors Vladimirs Prisjagins, t.26592943,

Ziemeļaustrumu virsmežniecība

Medību inženieris Laimonis Kļaviņš, t.29474104,

Ziemeļvidzemes virsmežniecība

Medību inženieris Jānis Ročāns, t.26427353,

Medību inspektors Madars Zariņš, t.29101956,

Zemgales virsmežniecība

Medību inženieris Egija Sisene, t.26184733,

Rīgas reģionālā virsmežniecība

Medību inženieris Raimonds Fridvalds, t.29156825,

Medību inspektors Juris Nagainis, t.26353360,

Dienvidkurzemes virsmežniecība

Medību inženieris Gunārs Freimanis, t.29174776,

Ziemeļkurzemes virsmežniecība

Medību inženieris Guntis Millers, t.29189287,

Medību inspektors Andrejs Zvirbulis, t.29190598,

Savvaļas dzīvnieku patversmei "Mežavairogi"

Ķekavas novadā un Latgales filiālē.

Tālrunis: 29139149.

VUGD

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ziņo pa tālruni 112.

Zvanot uz 112 sniedz šādu informāciju:

  • nosauc adresi vai apraksti notikuma vietu;
  • izstāsti, kas noticis;
  • atbildi uz dispečera jautājumiem;
  • nosauc savu uzvārdu un tālruņa numuru;
  • nepārtrauc sarunu pirmais;
  • esi sazvanāms, ja rodas nepieciešamība ar Tevi sazināties atkārtoti.

Paliec tuvumā

Ja glābēji, kuriem ir ziņots, to lūdz, tad paliec notikuma vietas tuvumā līdz to atbraukšanai, lai vari parādīt dzīvnieka atrašanās vietu, kā arī gadījumā, ja dzīvnieks pārvietojas, virzienu, kurp tas devies.

Ja notikuma vieta ir apdzīvota, centies to norobežot un neļauj ziņkārīgajiem tuvoties un aiztikt dzīvnieku.

Īpašnieka dzīvnieks

Īpašnieka dzīvnieks ir tev vai kādai citai personai piederošs mājas (istabas) dzīvnieks, t.sk. arī klaiņojošs un bezsaimnieka dzīvnieks, vai lauksaimniecības dzīvnieks.

Nokļūt nelaimē var jebkurš dzīvnieks, neatkarīgi no tā, cik uzmanīgs vai vieglprātīgs ir dzīvnieka īpašnieks (turētājs).

Atvērti logi, šauras spraugas, bedres, kanalizācijas akas un daudzi citi apdraudējuma avoti var būt par iemeslu, kad dzīvniekam nepieciešama cilvēka palīdzība, jo pats saviem spēkiem tas netiek galā.

Ievainotu dzīvnieku mēģini nogādāt vet klīnikā

Sniedz palīdzību ievainotam dzīvniekam, nodrošinot tam veterinārmedicīnisko aprūpi.

Uz veterināro klīniku vari dzīvnieku nogādāt pats, ja tev ir tāda iespēja, vai arī noskaidrot, vai veterinārārsts var ierasties uz notikuma vietu.

Ved pats

Ja dzīvnieks neizrāda agresiju, pirmā palīdzība ir jāgaida ilgi un tev ir iespēja, tad centies dzīvnieku nogādāt tuvākajā veterinārajā klīnikā ar savu personisko transportu.

Ja mašīna ir džips vai universālis, tad dzīvnieku uz pleda, kartona gabala vai avīzēm vislabāk ir noguldīt bagāžas nodalījumā. Ja šādas iespējas nav, tad, rēķinoties, ka dzīvnieks uztraukumā tavu auto var sasmērēt ne tikai ar asinīm, paklāj segu, pledu, jaku uz pakaļējā sēdekļa. Ideāli, ja kāds var braukt tev līdzi un dzīvnieku pieturēt. Ja šādas iespējas nav, tad nekādā gadījumā neliec ievainotu dzīvnieku sev uz blakus sēdekļa. Dzīvnieks jebkurā brīdī var satraukties un veikt straujas, nekoordinētas kustības, kas var izraisīt ceļu satiksmes negadījumu.

Sazvani klīniku, informējot, ka ved ievainotu dzīvnieku un lūdz, lai tev iznāk pretī un palīdz, ja dzīvnieku ved viens pats.

Izsauc veterinārārstu

Noskaidro, vai notikuma vietas tuvumā ir veterināro pakalpojumu sniedzēji, kuri brauc izsaukumos.

Sertificētu veterinārārstu saraksts.

Ja vari, palīdzi pats

Ja, neapdraudot sevi, savu ģimeni un citas iesaistītās personas, dzīvniekam vari palīdzēt pats, tad dari to. Bet, ja redzi, ka dzīvnieka stāvoklis neuzlabojas vai tam kļūst slikti, nekavējoties kontaktējies ar veterinārārstu.

Glābšanas pasākumi

Ja dzīvnieks ir augstu kokā, dziļi kanalizācijas akā, iekritis upē vai citā vietā, kur, neapdraudot savu veselību un dzīvību, viņam piekļūt nespēj – neaicini talkā draugus, paziņas un citus, kas vēlas „tēlot varoņus”, bet zvani glābšanas dienestam – 112.

Zvanot uz 112 sniedz šādu informāciju:

  • nosauc adresi vai apraksti notikuma vietu;
  • izstāsti, kas noticis;
  • atbildi uz dispečera jautājumiem;
  • nosauc savu uzvārdu un tālruņa numuru;
  • nepārtrauc sarunu pirmais;
  • esi sazvanāms, ja rodas nepieciešamība ar Tevi sazināties atkārtoti

Tai pat laikā mēģini objektīvi izvērtēt, vai situāciju nevar atrisināt citā veidā (piemēram, kaķis no koka var tikt lejā pats, ir kādi palīgmehānismi vai iespējas, kā dzīvnieks ar to palīdzību pats var izkļūt no nelaimes u.c.).

Par iespējām pašam palīdzēt vari arī konsultēties ar glābšanas dienestu.

Dzīvnieka nonāvēšana

Ja dzīvnieks ir smagi ievainots, tad jebkurā gadījumā ir jāizbeidz viņa ciešanas, sniedzot humānu pēdējo palīdzību:

  • zvanot veterinārārstam vai
  • lauku rajonos tālu no pilsētas attiecīgā pagasta medību kolektīva speciālistiem.

Sertificēto veterinārārstu saraksts.