Sabiedrības līdzdalība, tās veidi un formas

Sabiedrības (iedzīvotāju un NVO pārstāvju) līdzdalība politikas plānošanas un veidošanas procesos nepieciešama, lai:

• pieņemtu konkrētai sociālai grupai (mūsu gadījumā - dzīvnieku aizsardzības jomā) labvēlīgākus lēmumus;
• paaugstinātu pieņemto lēmumu kvalitāti;
• nodrošinātu informācijas apmaiņu starp sabiedrību un valsts pārvaldi;
• radītu sabiedrībai pārliecību, ka tās viedoklis tiek apspriests.

Tā kā valsts pārvalde nevar darboties atrauti no sabiedrības, tai ir būtiski veicināt sabiedrības un tās pārstāvju iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesos.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48.pantā noteikts, ka iestāde savā darbībā iesaista sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas), iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus. Sabiedrībai svarīgos jautājumos iestādei ir pienākums rīkot publisku apspriešanu. Ja iestāde pieņem lēmumu, kas neatbilst ievērojamas sabiedrības daļas viedoklim, tā šo lēmumu īpaši pamato. Iestāde var pilnvarot privātpersonu veikt valsts pārvaldes uzdevumus. Nodrošinot sabiedrības līdzdalību savā darbībā, iestāde var izmantot arī citus normatīvajos aktos noteiktos sabiedrības iesaistīšanas veidus.

Līdzdalības veidi

Sabiedrības līdzdalības veidi noteikti 25.08.2009. MK noteikumos Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā", saskaņā ar kuriem, sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties attīstības plānošanā:

1. piedaloties starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs;
2. piedaloties sabiedriskajā apspriedē;
3. iesaistoties publiskajā apspriešanā;
4. iesaistoties diskusiju grupās, forumos un citās līdzdalības aktivitātēs (piemēram, videokonferencēs un sabiedriskās domas aptaujās);
5. sagatavojot atzinumu attīstības plānošanas dokumentam pirms lēmuma pieņemšanas lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā: 1. tiešajā valsts pārvaldē – Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātam attīstības plānošanas dokumenta projektam atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 2. pašvaldībās un citās institūcijās – to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
6. sniedzot iebildumus un priekšlikumus lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā lēmuma pieņemšanas procesā: 1. tiešajā valsts pārvaldē – Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 2. pašvaldībās – domes sēdēs, komitejās un komisijās atbilstoši pašvaldības nolikumam; 3. citās institūcijās – atbilstoši tajās noteiktajai iekšējai lēmumu pieņemšanas kārtībai;
7. līdzdarbojoties politikas ieviešanā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Institūcija, iesaistot sabiedrības pārstāvjus starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs:

1. sabiedrības pārstāvjus izvēlas ar atklātas procedūras palīdzību, publicējot informāciju par darba grupas vai konsultatīvās padomes izveidi un iespējām tajā pieteikties institūcijas mājaslapā sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, kā arī, ja iespējams, izplatot to citos sabiedrībai pieejamos veidos;
2. var noteikt kritērijus (pamatojot to nepieciešamību), kādiem jāatbilst iesaistāmajiem sabiedrības pārstāvjiem;
3. nodrošina, ka tiek uzklausīti arī tie sabiedrības pārstāvji, kuri izrādījuši interesi līdzdarboties darba grupā vai konsultatīvajā padomē, taču tās sastāvā nav iekļauti.

Valsts pārvaldes iekārtas likumā paredzētas tādas līdzdalības formas kā:

• atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana;
• līdzdarbības līguma slēgšana.

Publiskā un privātā sektora sadarbība var izpausties kā publiskā un privātā partnerība.

Sabiedrības līdzdalība veicama arī sabiedriskās kontroles īstenošanā, ko pašlaik veic sabiedriskie vides inspektori un kas būtu viens no efektīvākajiem kontroles mehānismiem arī dzīvnieku aizsardzības jomā.

Normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrības līdzdalības tiesības un veidus:

25.06.1998.g. "Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem", stājas spēkā 12.09.2002.g.

06.06.2002.g. likums "Valsts pārvaldes iekārtas likums"

02.11.2006.g. likums "Vides aizsardzības likums"

07.04.2009.g. MK noteikumi Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis"

25.08.2009.g. MK noteikumi Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā"

Līdzdalības iespējas:

1) ministrijas līmenī – piemēram, darba grupās, konsultatīvajās padomēs, kad tiek uzsākts darbs pie politikas plānošanas dokumenta vai tiesību akta projekts izstrādāšanas, viens no veiksmīgākajiem posmiem sabiedrības līdzdalības nodrošinājumā, jo jau sākotnēji pie dokumenta izstrādes tiek uzklausīti daudzpusēji viedokļi;

2) Ministru kabineta līmenī – saskaņā ar MK kārtības rulli piesakoties atzinumu sniegšanai par interesējošiem tiesību aktu projektiem, kad tie izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, kā arī piedaloties valsts sekretāru sanāksmes, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs, tiekoties ar amatpersonām apmeklētāju pieņemšanas laikos;

3) Saeimas līmenī – sadarbojoties ar atbildīgo komisiju, sniedzot priekšlikumus par likumprojektiem noteiktajos termiņos, apmeklējot komisijas sēdes un paužot savas organizācijas viedokli par konkrēto darba kārtībā iekļauto likumprojektu, tiekoties ar deputātiem;

4) Valsts prezidenta līmenī – vēršoties tieši pie valsts prezidenta ar lūgumu uzklausīt NVO viedokli, lai ietekmētu normatīvā akta projekta izsludināšanu un ierosinātu to pārstrādāt, papildināt vai izdarīt tajā grozījumus.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā piesaistīt ierēdņu un politiķu uzmanību, ir jautājuma aktualizēšana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

Līdzdalības veicināšanas pasākumi:

1) ministrijas līmenī – darba grupas, konsultatīvās padomes, darbinieks, kas atbildīgs par sadarbību ar NVO;

2) Ministru kabineta līmenī – NVO un MK sadarbības memorands;

3) Saeimas līmenī - Saeimas un nevalstisko organizāciju forums un komisiju koordinatori sadarbībai ar NVO.

Līdzdalības nozīme

Sabiedrības līdzdalības mērķis ir sabiedrības iesaistīšana gan valsts pārvaldes darbībā, gan lēmumu pieņemšanā citos līmeņos. Lēmumu pieņemšanā, normatīvo aktu projektu jaunradē, politikas īstenošanā u.t.t. valstij ir jāsaskaņo dažādu iedzīvotāju grupu intereses, jāpanāk kompromiss, lai pieņemtais lēmums, normatīvais akts darbotos sabiedrības interesēs, noteiktā mērķa labā.

Iesaistot sabiedrības un NVO pārstāvjus jebkurā no līdzdalības veidiem, tiek iegūta papildus informācija par jautājuma praktisko pusi, īstenošanas iespējām praksē u.t.t., ko var sniegt tikai nozares speciālisti, eksperti, kas ir tieši darbojas nozarē, kurus tieši skar konkrētais jautājums.

Sabiedrības līdzdalība agrīnā lēmuma tapšanas stadijā ir visefektīvākā sadarbības forma, kuru no valsts puses būtu vēlams piekopt biežāk, jo tikai šādā veidā jau savlaicīgi tiek:

• noskaidrots sabiedrības viedoklis;
• apkopota plašāka, visaptveroša informācija par konkrēto jautājumu, jomu;
• izskaidrots un pamatots valsts viedoklis;
• panākts saprotams, pusēm pieņemams kompromiss.

Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls

Ar 2021.gada 25.augustu plānots uzsākt Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP portāls) ieviešanu un darbību. TAP portālam būs divas vides – darba vide un publiskā vide.

Lietotāja konta izveidošanai nepieciešams nosūtīt uz e-pasta adresi tap.atbalsts@mk.gov.lv šādu informāciju:

• Iestādes/organizācijas nosaukuma saīsinājums;
• Iestādes/organizācijas nosaukums;
• Iestādes/organizācijas reģistrācijas numurs;
• Vārds, uzvārds;
• Administrators: personas kods, amats;
• E-pasts.

Pēc organizācijas administratora konta izveides administratoram TAP portāla produkcijas vidē jāizveido savas organizācijas lietotāju kontus un jānokonfigurē organizācijas struktūra.

TAP portāla darba videi varēs pieslēgties tikai, izmantojot drošo elektronisko parakstu, lietotājiem, kuri lietos TAP portāla darba vidi, jānodrošina attiecīgie pieslēgšanās līdzekļi – eParaksts mobile, eParaksts eID, eParaksts karte.

Organizācijām, kuras nevēlas veidot un uzturēt savu kontu, un kuras atzinumus sniedz salīdzinoši reti, TAP portālā būs nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības sniegt savu atzinumu caur TAP portāla publisko vidi, autentificējoties ar Latvija.lv juridisko personu pieteikšanās rīkiem, un, atšķirībā no TAP slēgtās vides, izmantojot arī internetbanku piedāvātās iespējas, pie nosacījuma, ka personai uzņēmumu reģistrā ir reģistrētas attiecīgās organizācijas pārstāvniecības tiesības.

Ar TAP portāla ieviešanu sabiedrības līdzdalības process vienkopus tiks nodrošināts no TAP portāla publiskās vides sadaļas “Sabiedrības līdzdalība”. Tiks noteikts, ka tiešās valsts pārvaldes institūcijas MK 2009.gada 15.augusta noteikumu Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 13. un 14.punktā noteiktās darbības attiecībā uz paziņojuma publicēšanu par līdzdalības procesu īstenos TAP portālā, kā arī tiks dots uzdevums Valsts kancelejai līdz 2022.gada 1.augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus MK 2009.gada 15.augusta noteikumos Nr.970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”.

Neskaidru jautājumu gadījumā vērsties TAP portāla palīdzības dienestā rakstot uz tap.atbalsts@mk.gov.lv.

 

Tiešās pārvaldes iestāžu datu bāze - http://tpi.mk.gov.lv/ui/

Rokasgrāmata nevalstiskajām organizācijām un apņēmīgiem indivīdiem "Līdzdalības iespējas valsts pārvaldē"

Sabiedriskās apspriedes: metodiska rokasgrāmata valsts institūciju darbiniekiem un cilvēkiem, kas vēlas līdzdarboties

 

VK direktores E.Dreimanes viedoklis: Līdzdalības pavasaris Latvijā