Vai pašvaldībai ir tiesības reidos izķert visus suņus, kas skrien pa ielu, pat ja tas nav klaiņojošs?

Pašvaldībām viena no funkcijām ir nodrošināt mājas (istabas) dzīvnieku uzturēšanu to administratīvajās teritorijās. Šim nolūkam pašvaldība var izdot saistošos noteikumus gan par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu, gan par pašvaldības nodevu par dzīvnieka turēšanu.

Situāciju ar klaiņojošiem dzīvniekiem katra pašvaldība risina pēc saviem ieskatiem, pēc problēmas apjoma tās teritorijā u.c. apsvērumiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības par dzīvnieku aizsardzību.

Tā, piemēram, saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.pantu „jebkurai personai par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties jāziņo vietējās pašvaldības institūcijai. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem vietējā pašvaldība var atļaut pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana.”

Papildus vēl Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pantā noteikts, ka „Vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē izķertos un atsavinātos mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi.”

Tie ir veidi, kā pašvaldībai jānodrošina sabiedriskā kārtība klaiņojošo dzīvnieku populācijas kontrolē.

Klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas kārtība ir katras pašvaldības ziņā – vai tas notiek regulāri vai atsevišķu reidu veidā. Tas, protams, atkarīgs arī no pašvaldības finansiālajām un organizatoriskajām iespējām.

Parasti par šādiem reidiem pašvaldība informē iepriekš, aicinot dzīvnieku īpašniekus pieskatīt savus dzīvniekus noteiktos laikos, kad paredzēti reidi.

Par dzīvnieku turēšanas noteikumiem katram dzīvnieka īpašniekam jāinteresējas savā pašvaldībā – vai ir kādi īpaši noteikumi: reģistrēšana, žetoni, suņu pastaigu vietu ierobežojumi u.t.t. Jebkurā gadījumā, lai kādi būtu pašvaldības noteikumi klaiņojošo dzīvnieku izķeršanā – dzīvnieka īpašniekam jānodrošina, ka tā īpašumā esošs dzīvnieks neklaiņo.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija