Vai par mājas (istabas) dzīvnieku ciltsdarbu, vairošanu, audzēšanu un tirgošanu ir kādas prasības, kas jāievēro, kā var kontrolēt šo jomu?

Diemžēl vēl joprojām nav izstrādātu normatīvo aktu par šo nozari, saskaņā ar kuriem varētu kontrolēt un uzraudzīt šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanu, vairošanu, tirdzniecību.

Spēkā esošie noteikumi attiecas uz vispārējiem dzīvnieku turēšanas noteikumiem, bet ne specifiskiem mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanas noteikumiem.

No Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) redzami vairāki pārkāpumi:

1) Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas noteikumu pārkāpšana (LAPK 105.¹pants) –pamatā šis pants attiecas uz lauksaimniecības dzīvnieku ciltsdarbu, kur ir normatīvos aktos nostiprināti sīkāki ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas noteikumi. Mājas (istabas) dzīvnieku audzēšanai šādu noteikumu nav, bet, piemēram, ciltsrakstu izsniegšanas pārkāpumi arī ir ciltsdarba ietvaros – te papildus var apskatīties 21.06.2011. MK noteikumus Nr.473 "Šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizāciju reģistrēšanas, šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku ciltsgrāmatas kārtošanas un ciltsrakstu izsniegšanas kārtība" – kur reglamentēta ciltsrakstu izsniegšanas kārtība;

2) Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana (LAPK 106.pants) – attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu briesmīgos apstākļos. Kādi apstākļi tiek uzskatīti par pārkāpumu, jāskatās 04.04.2006. MK noteikumos Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" – sadaļā par īpašām prasībām suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku turēšanai, pēc šiem noteikumiem var konstatēt konkrētus punktus, kas tiek pārkāpti dzīvnieku turēšanā;

3) Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem un dzīvnieku nogalināšanas prasību pārkāpšana (LAPK 106.¹pants) – ja ir ziņas par dzīvnieku likvidāciju. Ja dzīvnieks nav eitanazēts pie veterinārārsta, kā to paredz Dzīvnieku aizsardzības likums, tad cita veida mājas (istabas) dzīvnieka nogalināšana uzskatāma par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kas ir aizliegta ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu. Ja ir fakti un/vai pierādījumi par dzīvnieka cietsirdīgu nonāvēšanu, par to paredzēta kriminālatbildība pēc Krimināllikuma (KL) 230.panta;

Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.pantā var apskatīties vēl citas darbības, kas arī uzskatāmas par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku – ja tādas vērojamas personas attieksmē pret viņas īpašumā vai turējumā esošiem dzīvniekiem, par tām arī jānorāda, ziņojot atbildīgajiem dienestiem;

4) Mājas (istabas) dzīvnieku pārdošanas un dāvināšanas prasību pārkāpšana (LAPK 106.³panta pirmā daļa) – ja persona nodarbojas ar dzīvnieku tirdzniecību, uz viņu attiecināmas MK noteikumu Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" – sadaļa par prasībām tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem;

5) Dzīvnieku slēpšana, neidentificēšana (nemarķēšana) un izvairīšanās no to uzskaites (LAPK 107.pants) – saskaņā ar 21.06.2011. MK noteikumi Nr.491 "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" suņi ir jāapzīmē ar mikroshēmu un jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā. Tomēr šiem noteikumiem ir garš ieviešanas termiņš – līdz 2016.gada 1.jūlijam. Bet ja runa ir par šķirnes dzīvniekiem, kas tiek demonstrēti izstādēs, tiem jābūt reģistrētiem datu bāzē līdz 2012.gada 1.jūlijam.

Par atbildīgajām iestādēm, kurās vērsties:

- visi augstāk minētie administratīvie pārkāpumi ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) kompetence – tātad ar iesniegumu par konstatētajiem (vai ka Jums ir aizdomas, ka tādi ir) pārkāpumiem jāvēršas PVD attiecīgās uzraudzības teritorijas pārvaldē – labāk ar rakstisku iesniegumu, norādot visu rīcībā esošo informāciju, precīzus vārdus, adreses u.t.t, kas zināmi;

- izņemot LAPK 105.¹pantu, visus pārējos pārkāpumus var izskatīt arī pašvaldības administratīvā komisija, jo pašvaldības kompetencē ir mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas joma (vienīgi, attiecībā uz pašvaldību vairāk ir sabiedriskās kārtības ievērošanas jautājumi, PVD skata tieši dzīvnieku labturības pusi);

- par kriminālatbildību pēc KL 230.panta jāvēršas ar iesniegumu valsts policijā, arī precīzi norādot Jums zināmo informāciju – kontaktinformāciju skatiet valsts policijas mājas lapā - http://www.vp.gov.lv/?id=511&said=511.

Runājot par ciltsdarbu – diemžēl saskaņā ar normatīvajiem aktiem Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence ir ierobežota – Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma 6.panta otrās daļas 3.punktā noteikts, ka PVD kontrolē šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas, pieprasa no tām dokumentus un informāciju, ja ir saņemta sūdzība par iespējamu organizācijas darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem par ciltsdarbu. Tātad uz atsevišķiem audzētājiem tas neattiecas, tikai uz audzētāju organizācijām.