Vai Latvijā ir spēkā kādas normas, kas noteiktu kuces turēšanu slēgtās telpās meklēšanās periodā?

Dzīvnieka īpašnieka vispārējos pienākumus nosaka Dzīvnieku aizsardzības likums, precīzāk tieši jautājuma gadījumā tā 5.panta otrā daļā minēts, ka dzīvnieka īpašniekam ir šādi pienākumi: rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku; nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Sīkākus noteikumus dzīvnieka turēšanā paredz 04.04.2006. MK noteikumi Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai", kuru 3.nodaļa veltīta tieši prasībām suņa turēšanai.

Latvijas normatīvie akti neparedz speciālu turēšanas kārtību suņiem meklēšanās periodā. Tiek noteiktas prasības, kas īpašniekam jānodrošina, lai suns neapdraudētu cilvēkus vai dzīvniekus.

Apdraudējumu un nekārtības rada nevis kucīte meklēšanās periodā, bet gan pārējie suņi, un te ir šo citu suņu īpašnieku atbildība par to, ka to īpašumā esošie dzīvnieki klīst apkārt, ka to turēšanā nav ievērotas pamatlietas: dzīvnieks netiek turēts norobežotā teritorijā, dzīvnieks nav atsaucams un kontrolējams no to īpašnieku puses.

Viens no risinājumiem ir dzīvnieku sterilizācija, kas nav obligāta prasība, bet ļoti vēlama, ja dzīvnieka īpašnieks netur dzīvnieku pēcnācēju gūšanai.

Mūsu valsts lielākā problēma ir nespēja gadiem ilgi ieviest obligāto suņu reģistrāciju un apzīmēšanu ar mikroshēmām – tas ir pamatu pamats, lai dzīvnieka īpašnieks līdz galam apzinātos savu atbildību par dzīvnieka turēšanu un ar to saistītām lietām. Viens no risinājumiem ir paredzēt atšķirīgas nodevas par dzīvnieku turēšanu – par nesterilizētu dzīvnieku turēšanu nosakot augstāku nodevu nekā par sterilizētu, tādejādi veicinot dzīvnieka īpašnieku izvērtēt, kādam mērķim viņš dzīvnieku tur.