Ko darīt, ja dzīvnieka īpašniece, kas aizbraukusi uz ārzemēm un atstājusi dzīvniekus aprūpēt citai personai, vairs neliekas ne zinis par saviem dzīvniekiem?

Faktiski ja labprātīgi kāds uzņēmies dzīvnieku aprūpi un nav atprasījis izdevumus, kas ar tiem saistīti – juridiski tas nozīmē, ka ar savām darbībām persona ir uzņēmusies šo pienākumu. Ja „saimniece” ir no tām, kas vieglu roku ņem dzīvniekus un tikpat vieglu roku tos atstāj kāda cita aprūpē, tad šis gadījums, iespējams, nebūs izņēmums.

Ko darīt? – juridiski būtu jāsūta rakstiska vēstule (pretenzija), ka šāda situācija neapmierina un prasīt, lai saimniece atlīdzina ieguldītās izmaksas un apņemas suņus paņemt, tiklīdz atgriežas, jānosaka termiņš, kādā tiek gaidīta rakstiska atbilde un sekas, ko plāno darīt, ja saimniece neatbildēs. Tad tas jānosūta veidā, ko pēc tam var apliecināt, ka šāds dokuments ir bijis nosūtīts un ka dzīvnieku īpašniece to ir saņēmusi.

Ja esošā saimniece no dzīvniekiem atsakās, atbildot uz vēstuli, tad ir trīs iespējas: 1) paturēt dzīvniekus sev un sākt sevi uzskatīt par to īpašnieci, ja dzīvnieki tāpat jau kļuvuši mīļi; 2) meklēt tiem jaunus saimniekus; 3) sazināties ar dzīvnieku patversmēm par iespējām, ka dzīvnieki tiek uzņemti.

Tātad pirmais, kas jānoskaidro – vai esošā saimniece vēl sevi uzskata par īpašnieci šiem dzīvniekiem – ja jā, tad viņai dzīvnieki jāņem atpakaļ, var pat tiktāl, ka tad viņai tie jāiekārto kādā dzīvnieku viesnīcā, apmaksājot viesnīcas pakalpojumu; ja nē, tad jādomā, kā rīkoties tālāk.