Uzpurņa lietošana sunim

Par uzpurņu lietošanu suņiem sabiedrībā domas dalās. Vienota viedokļa neesamību veicina arī fakts, ka normatīvajos aktos ir pretrunīga kārtība uzpurņu lietošanā. Tā, piemēram, MK noteikumos Nr.266 uzpurņa lietošana vairs nav obligāta, tomēr atsevišķas pašvaldības savos saistošajos noteikumos paredz stingrākas prasības uzpurņu lietošanā.

Izstrādājot MK 2006.gada 4.aprīļa noteikumus Nr.266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” tika nolemts, ka uzpurnis kā obligāts lietojams tikai suņiem, kas atzīti par bīstamiem (tātad ir jau reiz uzbrukuši cilvēkam vai dzīvniekam un par to ir ziņots attiecīgai komisijai, kura pieņem lēmumu par suņa atzīšanu par bīstamu). Tas ir noteikts minēto MK noteikumu 12.2.punktā – „sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai’’.

Vēl viens gadījums, kad sunim jābūt uzliktam uzpurnim, ir to pārvadājot sabiedriskā transportā.

Pārējā laikā suns var būt ar vai bez pavadas, bet bez uzlikta uzpurņa.

Problēmas un nesapratni uzpurņa lietošanā ir radījis MK noteikumu 13.punkts, saskaņā ar kuru „pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas un uzpurņa var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā’’. Vārdu salikums «bez pavadas un uzpurņa» tiek nepareizi interpretēts. Būtībā šīs normas uzdevums ir regulēt gadījumus, kad suns var atrasties bez pavadas pilsētas zaļajā zonā un mežā, dodot pašvaldībām iespēju noteikt tādas zaļās zonas un mežus (bet ne visas zaļās zonas un mežus pilsētā), kur nedrīkst laist suni bez pavadas (piemēram, bērnu rotaļu laukumos u.tml.).

Ir radīta absurda situācija, ka MK noteikumos ir noteikts, ka suns var tikt laists bez pavadas un uzpurņa, bet pašvaldība saistošos noteikumos var noteikt izņēmumu, ka visās zaļajās zonās un pilsētas mežos tas ir aizliegts…

Jāņem vērā, ka MK noteikumiem ir augstāks juridisks spēks nekā pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Tādēļ, vērtējot jautājumu par uzpurņu lietošanu, jāvadās pēc MK noteikumiem.

Papildināts:

Pēc 2009.gada jūnijā pieņemtiem grozījumiem MK noteikumos Nr.266, ir novērsta pretruna, ka katra pašvaldība var noteikt vietas, kur suņiem jābūt ar uzpurni. Šobrīd runa vairs ir tikai par pavadām (t.i., kur suni var laist bez pavadas).

Uzpurņi nepieciešami tikai divos gadījumos:
1. sabiedriskajā transportā;
2. ja suns atzīts par bīstamu ar Pārtikas un veterinārā dienesta lēmumu.

Spēkā esošie RD saistošie noteikumi “Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” par uzpurņiem neko nenosaka, bet par suņiem paredz divus aizliegumus, t.i.:
“6. Publiskās vietās aizliegts:
6.8. laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00 vest pastaigā suni bez pavadas Rīgas pilsētas apstādījumos, izņemot speciāli šim nolūkam ierīkotas un norobežotas teritorijas;
6.9. vest suni pastaigā bērniem paredzētās rotaļu un izklaides vietās un sporta laukumos“.

© A.Borovkova juridiskais birojs „AB Grupa”, 2007-2010