Uz ceļa nobraukts dzīvnieks. Ko darīt?
Una Medne, juriste, 07.11.2016
ĪSUMĀ
- Ja nobraukts dzīvnieks pilsētas robežās, ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību.
- Ja meža apvidū vai lauku teritorijā nobraukts dzīvnieks – tā ir Valsts meža dienesta atbildība.
- Latvijas normatīvi nedod tiešu definējumu, kas uzskatāms par bezsaimnieka dzīvnieku.
- Ja beigtais ir medījamais dzīvnieks, saskaņā ar Medību likumu to savākt nedrīkst, jo tā ir nelikumīga medījamo dzīvnieku ieguve.
Pirms pāris mēnešiem piedzīvoju nepatīkamas sajūtas, kad trešo rītu pēc kārtas, braucot cauri mazpilsētai, pamanīju, ka pilsētas robežās ceļam pa vidu guļ nobraukta paliela lapsa. Daži to apbrauca, bet citi autobraucēji nešauboties brauca pāri. Lai gan televīzijā vērojam piemērus, kuros mūsu sabiedrība sevi ļoti pozicionē kā līdzcietīgus pret vājākiem – iesaistoties labdarības akcijās, sterilizējot vietējos bezsaimnieka kaķus, veicot dažādus uzlabojumu darbus dzīvnieku patversmēs, uz ceļa novērotais man lika aizdomāties: vai tad, ja vairs nav iespējams dzīvniekam palīdzēt un tas ir miris, līdzcietība atkāpjas? Pieveram acis un izliekamies, ka tas mūs neskar. Ir taču kāds, kam ir pienākums par to parūpēties!
Kur sākas un beidzas līdzcietība
Līdzcietības sajūtu visbiežāk bērniem ieaudzina ģimenē. Proti, mēs visi esam līdztiesīgi – visiem ir tiesības dzīvot, un, ja kāds ir miris, tad pret to jāizturas ar cieņu. Mani vecāki man mācīja, ka dzīvnieka nāves gadījumā tā ķermenis ir jānovāc no ceļa un jānoliek vai nu nomalē, vai grāvī, kur daba par to parūpēsies. Mirušo dzīvnieku nekad nevajag aizskart ar kailām rokām, jo neatkarīgi no personīgās pārliecības, drošība ir pirmajā vietā.
Tomēr ne vienmēr un ne visiem ir drosme šādā situācijā dzīvnieka līķi no ceļa novākt. Tādēļ ne mazāk vērtīgi ir zināt, kur vērsties un kā rūpe ir veikt praktiskas darbības.
Ko saka normatīvi?
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 21.1 pantu bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu nodrošina pašvaldības. Atbilstoši regulējumam, ja pašvaldības teritorijā ir nobraukts dzīvnieks (neatkarīgi, vai tas ir mājdzīvnieks vai meža dzīvnieks), tās pienākums ir nodrošināt dzīvnieka līķa savākšanu. Veterinārmedicīnas likuma prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.
Pilsētas teritorijā kā situācijā ar nobraukto lapsu ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību, piemēram, piezvanot uz domi un lūdzot nodrošināt beigtā dzīvnieka aizvākšanu no ceļa braucamās daļas. Mana personīgā pieredze bija pozitīva - viss bez liekiem jautājumiem tika izdarīts. Jau vakarā, atceļā braucot cauri mazpilsētai, uz ceļa nekas vairs neliecināja, ka tur ir bijis nobraukts dzīvnieks, jo pašvaldība bija sakopusi arī visu braucamo daļu.
Tomēr jāsecina, ka visbiežāk šādos gadījumos cilvēkus no jebkādu darbību veikšanas attur tas, ka, sazinoties ar vienu institūciju, tiec pārsūtīts uz vēl citu, un tā turpinās nebeidzamais aplis, kas prasa daudz pacietības un laika.
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2016.gada 7.novembrī