Sastopot savvaļas dzīvnieka mazuli – nest vai nenest to mājās?

Cilvēkam jāapzinās, ka, izraujot dzīvnieku no dabiskās vides, viņš tiek nozagts mātei un būtībā nolemts nāvei. Foto: Aiga Dambe, LV portāls

Vineta Vilcāne, LV portāls, 11.06.2014

Savvaļas dzīvnieki normatīvajos aktos tiek iedalīti divās grupās – medījamajos dzīvniekos un nemedījamajos dzīvniekos. Medījamie dzīvnieki ir uzskaitīti Medību noteikumu II daļā, piemēram, meža cūkas, lapsas, zaķi, savukārt nemedījamie dzīvnieki ir pārējie Latvijas savvaļā mītošie – pūces, vāveres utt.

Savvaļas dzīvnieku aizliegts turēt nebrīvē

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka: savvaļas putnus un zīdītājus aizliegts sagūstīt un turēt nebrīvē. Izņēmumi ir situācijas, kas noteiktas dabas aizsardzību un medības reglamentējošos normatīvajos aktos. Piemēram, savvaļas dzīvniekus ir atļauts turēt nebrīvē zooloģiskajos dārzos.

Medījamos dzīvniekus ķert savvaļā un turēt nebrīvē drīkst tikai ar ikreizēju Valsts meža dienesta (VMD) atļauju. Savukārt, lai to varētu darīt ar nemedījamajiem savvaļas dzīvniekiem, nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ikreizēja atļauja.

Tas nozīmē, ka it kā nelaimē nonākušu dzīvnieku nešana uz mājām ar domu tiem palīdzēt ir nelikumīga. Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Vilnis Skuja norāda, ka pie mums cilvēku sodīšana, kuri uz mājām nes savvaļas dzīvniekus, netiek praktizēta. Šāda rīcība būtu uzskatāma pa malumedībām, par ko būtu jāsoda. Inspektors atgādina būtisku principu: "Galvenais nenest mājās, pārvarēt sevi, sakost zobus, pagriezties un aiziet!"

Savvaļas dzīvnieku nešana mājās uzskatāma pa malumedībām.

Bieži vien pirmo emociju iespaidā paņemot savvaļas dzīvnieku uz mājām, cilvēks neaizdomājas, kas ar dzīvnieku notiks tālāk un kas par viņu rūpēsies, bet iznākums var būt letāls. Der atcerēties, ka mežā mītošie dzīvnieki, nokļūstot pie "glābēja", izjūt milzīgu stresu.

Cilvēkiem, kuri nes mājās meža dzīvniekus, inspektors velta skarbus vārdus: "Cilvēkam jāapzinās, ka, izraujot dzīvnieku no dabiskās vides, viņš tiek nozagts mātei un būtībā nolemts nāvei, ne uzreiz un tieši, bet vēlāk, visdrīzāk, tik un tā aizies bojā. Parasti dzīvnieka mūžs nav garš. Pieradinātie dzīvnieki nespēj atgriezties savvaļā, tie nebaidās no cilvēka un agrāk vai vēlāk tos saplēš suns vai nošauj malumednieks, vai, staigājot pa cilvēku būvēm, tie iekrīt kādā bedrē, dārza akā."

Lielākajā daļā gadījumu, kad cilvēks cenšas palīdzēt savvaļas dzīvniekam, tas atrodas savā ierastajā vidē un palīdzība nemaz nav nepieciešama.

Lasīt visu ...LV

Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2014.gada 11.jūnijā

Iet atpakaļ