Normatīvie akti, kas regulē klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu

Esam apkopojuši normatīvos aktus, kas regulē klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu Latvijā. Un tie ir:

• Dzīvnieku aisardzības likums;
• Veterinārmedicīnas likums;
• Likums “Par Eiropas konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību”;
• MK noteikumi Nr.678 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības”;
• MK noteikumi Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”;
• MK noteikumi Nr.1098 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem”;
• Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.237 “Par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli”.

Galvenās atziņas: 

Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu[1].

Latvijas Veterinārārstu biedrība apmāca klaiņojošu suņu un kaķu ķērājus, izsniedz un anulē dzīvnieku ķērāja apliecību un reģistrē apmācītos dzīvnieku ķērājus.[2]

Pirms uzsākt dzīvnieku ķeršanu fiziskai personai ir jāiegūst dzīvnieku ķērāja apliecība. Bez dzīvnieku ķērāja apliecības dzīvnieku ķeršana ir AIZLIEGTA.

Dzīvnieku ķērājs ir fiziska persona, kura ir apmācīta klaiņojošu dzīvnieku ķeršanā un saņēmusi biedrības "Latvijas Veterinārārstu biedrība" (turpmāk – biedrība) izsniegtu dzīvnieku ķērāja apliecību, kas tai dod atļauju ķert dzīvniekus.[3]

Dzīvnieki, kuri tiek izņemti no privātas teritorijas, t.i., kādam piederoša īpašuma (dzīvoklis, privātmājas teritorija, u.c., ja dzšivnieks ir identificējams, vai ir identificējams dzīvnieka saimnieka), par dzīvnieka izņemšanu polcijas vai Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki sastāda izņemšanas aktu/protokolu (skatīt praugu pielikumā Nr.3) saskaņā ar sekojošiem MK noteikumiem:

1. MK noteikumi Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu”;

7.5.punkts - dzīvnieku, kas atzīts par lietisko pierādījumu, procesa virzītājs nekavējoties nodod glabāšanā fiziskai vai juridiskai personai, kura var nodrošināt atbilstošu dzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošanu;

12.punkts - ja procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par lietiskā pierādījuma nodošanu aģentūrai tā glabāšanai, realizācijai vai iznīcināšanai, tas - 12.1.punkts. nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņo par to aģentūrai rakstiski papīra vai elektroniskā dokumenta formā;

1. MK noteikumi Nr.1098 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem”;

7.punkts - Atbildīgā institūcija administratīvā pārkāpuma lietā izņemto dzīvnieku pārvieto un nodod glabāšanā aģentūrai īpaši šim nolūkam ierīkotā telpā vai nožogotā teritorijā, ko izveidojusi fiziska vai juridiska persona, ar kuru aģentūra noslēgusi līgumu par izņemtās mantas glabāšanu.

14.punkts - Ja lēmums administratīvā pārkāpuma lietā paredz izņemtās mantas vai dokumenta nodošanu glabāšanā aģentūrai, atbildīgā institūcija: 14.1.punkts triju darbdienu laikā par to rakstiski un, ja tas ir iespējams, arī elektroniski (nosūtot informāciju uz aģentūras oficiālo e-pasta adresi) paziņo aģentūrai;14.2.punkts izņemto mantu vai dokumentu kopā ar tā dokumenta kopiju, kas apliecina izņemšanu, un lēmumu par izņemtās mantas vai dokumenta nodošanu glabāšanā nodod aģentūrai izņemtās mantas vai dokumenta atrašanās vietā, nodrošinot izņemtās mantas vai dokumenta pārņemšanu.