Nereģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas – jau gadiem (ll)
Inese Helmane, LV portāls, 28.08.2017
ĪSUMĀ
- Darba grupās, kurās ir iesaistīti gan Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji, gan sociālie partneri, notiek darbs pie likumdošanas pilnveidošanas, lai reglamentētu dzīvnieku turēšanas vietu izveidošanas un uzraudzības nosacījumus.
- Juridiska bezspēcība ir tajā, ka nevienu nevar piespiest reģistrēties kā dzīvnieku patversmei.
- Risinājums varētu būt MK noteikumu Nr. 266 – vispārējās labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai – pārskatīšana un labturības prasību paaugstināšana.
- Šobrīd dzīvnieku patversmei noteiktas augstākas dzīvnieka turēšanas un labturības prasības, nekā tās ir dzīvnieku īpašniekiem.
- Pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var noteikt maksimālo dzīvnieku skaitu, ko atļauts turēt vienā adresē.
Pašlaik darba grupās, kurās ir iesaistīti gan Zemkopības ministrijas (ZM) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji, gan sociālie partneri, notiek darbs pie likumdošanas pilnveidošanas, lai reglamentētu dzīvnieku turēšanas vietu izveidošanas un uzraudzības nosacījumus. Darba grupā apspriež jautājumus, piemēram, par suņu apzīmēšanu un reģistrāciju, pārskata savvaļas dzīvnieku labturības prasības. Pēc darba grupas diskusijām ZM sagatavos priekšlikumus grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos, saka ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga, neprecizējot, kad darbs varētu noslēgties.
Uz jautājumu, kas gadiem jau traucē dzīvnieku turēšanas vietu jautājumus sakārtot, ZM pārstāve uzskaita Dzīvnieku aizsardzības likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" noteiktos dzīvnieka īpašnieka pienākumus un atzīst, ka "vienmēr ir un būs personas, kuras nezināšanas vai kādu citu iemeslu dēļ neievēros spēkā esošo normatīvo aktu prasības, tāpēc jau Zemkopības ministrija ik pa laikam kopā ar iesaistītajām pusēm pārrunā un, ja nepieciešams, pilnveido spēkā esošos normatīvos aktus".
Savukārt patversmes "Dzīvnieku draugs" direktore Solvita Vība, kas piedalās darba grupā, atzīst: "Normatīvais regulējums tiešām ir jāpilnveido, precizējot suņu čipēšanas shēmu patversmēs, papildinot sadaļas par savvaļas dzīvniekiem patversmēs, bet šie noteikumi attiecas uz reģistrētām patversmēm, bet neattiecas uz nereģistrētām. Tur jau tā sāls!"
Vai vajadzētu kontrolēt stingrāk?
Uz LV portāla vaicājumu, ka varbūt vajadzētu stingrāku kontrolējošo darbu, ZM pārstāve atbild, ka "saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. pantā noteikto PVD uzrauga un kontrolē mājas (istabas) dzīvnieku labturību valsts veterinārās uzraudzības objektos un gadījumos, kad ir aizdomas vai sūdzības par normatīvo aktu pārkāpumiem. Personu privātīpašumā esošs dzīvoklis vai privātmāja, kurā tiek turēts suns un kaķis savam priekam, nav veterinārās uzraudzības objekts, un dienesta inspektori neveic regulāru kontroli šādos īpašumos. Valsts instanču pārstāvji (gan PVD, gan pašvaldības policija) kontroli personas privātīpašumā esošā dzīvoklī vai privātmājā veic tikai tad, ja saņemta sūdzība par konstatētajiem dzīvnieku labturības un aizsardzības prasību pārkāpumiem".
Vienmēr ir un būs personas, kuras nezināšanas vai kādu citu iemeslu dēļ neievēro spēkā esošo normatīvo aktu prasības, tāpēc jau Zemkopības ministrija ik pa laikam kopā ar iesaistītajām pusēm pārrunā un, ja nepieciešams, pilnveido spēkā esošos normatīvos aktus.
Savukārt oficiāli reģistrēto patversmju pārstāvji bilst, ka nereģistrēto dzīvnieku turēšanas vietu problēmas neprasa normatīvā regulējuma maiņu, bet gan pašreizējā stingru uzraudzību un ieviešanu. "Kur ir problēma aizbraukt uz kādu konkrētu vietu un konstatēt pārkāpumus, un sniegt preses relīzi sabiedrībai, ka konkrētā vieta nav dzīvnieku patversme, tur ir dzīvnieku labturības pārkāpumi, aicinot cilvēkus doties tikai uz reģistrētām vietām, kas legāli nodarbina cilvēkus, legāli maksā nodokļus un sniedz atskaites?" jautā S. Vība.
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2017.gada 28.augustā