Nereģistrētas dzīvnieku turēšanas vietas – jau gadiem (l)
Inese Helmane, LV portāls, 25.08.2017
ĪSUMĀ
- Patlaban Latvijā oficiāli ir reģistrētas 29 patversmes. Cik ir nereģistrēto dzīvnieku turēšanas vietu, nav zināms.
- Šādas dzīvnieku turēšanas vietas maldina sabiedrību – atbalstītājiem sevi dēvē par dzīvnieku patversmi, bet PVD pārbaudes laikā dzīvniekus uzrāda kā savu privātīpašumu.
- Neviens normatīvais akts neaizliedz vienam īpašniekam turēt vairākus dzīvniekus un atsavināt tos, kā arī nav noteikts pienākums dzīvnieku īpašniekiem visas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrēt kā patversmes.
- Visbiežāk konstatēti pārkāpumi, kas saistīti ar dzīvnieka vakcināciju un dokumentiem, dzīvnieki klaiņo un apdraud apkārtējos, nav ievērotas labturības prasības, nav tikusi sniegta veterinārmedicīniskā palīdzība.
- Reģistrētajām patversmēm ir jānodrošina ļoti stingru labturības un drošības prasību ievērošana, kas prasa daudz resursu
Gan Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), gan dzīvnieku patversme "Ulubele" LV portālam norādīja, ka nav juridiski korekti dzīvnieku patversmes iedalīt legālās un nelegālās, jo vai nu tās ir reģistrētas PVD un to dati ir pieejami PVD mājaslapā, vai arī nav, jo uzraugošā iestāde konkrēto dzīvnieku turēšanas vietu nav atzinusi par patversmi. Patlaban Latvijā oficiāli ir reģistrētas 29 patversmes, kurās pērn uzņemti 2428 suņi un 4561 kaķis. Taču, cik ir nereģistrēto dzīvnieku turēšanas vietu un kāds skaits dzīvnieku tajās mīt, nav zināms.
Nereģistrēto patversmju ir daudz
LV portāls saskārās ar gadījumu, kad sociālajos tīklos bija ievietotas fotogrāfijas ar lūgumu adoptēt deviņus pieklīdušus kucēnus. Aizbraucot uz dzīvnieku atrašanās vietu netālu no Iecavas, skatam pavērās plašs suņu voljers, bet kucīte ar mazuļiem bija novietota atsevišķi, blakus pelēkai viensētai, aiz kuras logiem nikni rēja liela izmēra suņi un garajā zālē vēl bija izdzīvojusi vientuļa peonija. Dzīvnieku aizsardzības biedrības (DzAB) "Ķepu-ķepā" dibinātāja Gundega Bidere nenoliedz, ka jau gadus sešus septiņus rūpējas par klaiņojošiem bezsaimnieka dzīvniekiem un patlaban tur vairāk nekā 60 suņus un 50 kaķus. Lai varētu reģistrēties kā oficiāla patversme, viensētas pārbūve esot jāpielāgo patversmes noteikumiem, tāpēc birokrātisku iemeslu dēļ esot ieilgusi saskaņošana ar Ozolnieku novada būvvaldi. Biedrība plaši reklamējas sociālajos tīklos, ir piesaistījusi ziedotājus. G. Bidere sauc citas dzīvnieku turēšanas vietas, kuras arī nav oficiāli reģistrējušās. Piemēram, 2010. gadā dibinātā DzAB "Tutti palīdzība dzīvniekiem" Carnikavas novadā, kuru vada Ingvilda Aumeistere, Ildzes Leimantes 2014. gadā dibinātā DzAB "Liberta" Liepājas pusē, DzAB "Minku SOS" Jelgavas novadā, kuru 2012. gadā dibinājusi Monika Savdona. Visām nosauktajām dzīvnieku turēšanas vietām ir sava mājaslapa un ziedotāji, tās ir aktīvas sociālajos tīklos.
Tas, kā savu dzīvnieku turēšanas vietu nodēvē tās īpašnieks – par patversmi, biedrību, kopienu vai vēl kā citādi, ir tikai viņa paša ziņā. Tas, protams, nav pareizi.
Liela nereģistrēta dzīvnieku patversme – 51 suns un 13 kaķi – ir arī Ventspils pusē, to uztur DzAB "Ar sirdi delnā" dibinātāja Andra Tomase. Arī viņa LV portālam saka, ka ir oficiālas patversmes reģistrācijas procesā, kurš esot garš un birokrātisks, un atzīst, ka dzīvnieku glābšana ir viņas dzīvesveids, "tā ir kopīga sociāla problēma". Kad "Ar sirdi delnā" saņems oficiālas patversmes statusu, tai pavērsies sadarbības iespējas ar Ventspils pilsētu un novadu, jo "ar patversmēm mūsu pusē ir ļoti slikti, gan pilsēta, gan novads ir mani uzrunājis, bet sadarbībai vajadzīgs statuss – pašvaldības nav tiesīgas ieguldīt finansējumu privātās dzīvnieku turēšanas vietās".
Ko nosaka likumi?
Valsts uzraudzību un kontroli patversmēs veic PVD. Šīs iestādes Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa akcentē: "Ja dzīvnieku īpašnieks ir nolēmis izveidot dzīvnieku patversmi, viņam ir jāizpilda kritēriji, kas ir noteikti Ministru kabineta noteikumos Nr. 407 "Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību". Savukārt neviens normatīvais akts neaizliedz vienam īpašniekam turēt vairākus dzīvniekus un atsavināt tos, kā arī nav noteikts pienākums dzīvnieku īpašniekiem visas dzīvnieku turēšanas vietas reģistrēt kā patversmes. Līdz ar to šīs dzīvnieku turēšanas vietas normatīvo aktu izpratnē nevar uzskatīt par nelegālām patversmēm. Tas, kā savu dzīvnieku turēšanas vietu nodēvē tās īpašnieks – par patversmi, par biedrību, kopienu vai vēl kā citādi, ir tikai viņa paša ziņā. Tas, protams, nav pareizi."
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2017.gada 25.augustā