Medību likums atvērts. Ko tas dos?
Rūta Bierande, LV.LV, 21.09.2010
Pieci Saeimas deputāti - Igors Aleksandrovs, Gunārs Laicāns, Liene Liepiņa, Pēteris Hanka un Alberts Krūmiņš – šā gada 16. jūnijā ierosināja grozījumus Medību likumā. Saeima nolēma grozījumus nodot izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Grozījuma galvenā doma – noteikt, ka Latvijā turpmāk medību iecirkņa minimālā platība ir 2000 hektāru (pašlaik medību iecirkņa lielums, ne minimālais, ne maksimālais, nekādi ierobežots netiek). Likumprojekta anotācijā teikts, ka „minētās normas ieviešana sekmētu platības ziņā lielāku medību iecirkņu veidošanu, kas ļautu veikt objektīvu dzīvnieku uzskaiti un nomedīšanas apjomu plānošanu, tādējādi sekmējot Medību likuma 6. pantā nostiprinātā ilgtspējīgas attīstības principa īstenošanu”, jo „mazās medību iecirkņu platības neļauj veikt objektīvu dzīvnieku uzskaiti un nomedīšanas apjomu plānošanu”.
Jāteic, ka grozījumu „sabiedriskā apspriešana” veikta, vien konsultējoties ar trim Madonas rajona mednieku un makšķernieku kolektīviem: MMK „Alces”, MMK „Silabuki” un MMK „Kalnāji”. Runāts nav nedz ar Valsts meža dienesta, nedz atbildīgās – Zemkopības ministrijas speciālistiem.
LV.LV jautā: Kā domājat, kādēļ iecerētā minimālā platība ir tieši 2000 hektāru?
Kāpēc grozījuma pamatojums ietekmēs meža resursu saglabāšanu un dzīvnieku uzskaiti?
Kādas būs sekas, ja Saeima tiešām izmainīs Medību likumu, vadoties pēc deputātu ierosinājuma: vai būs jāizstrādā vēl kādi normatīvie akti (ierosinātāji paši uzskata, ka nebūs), kā ierobežojums attieksies uz limitēto un nelimitēto dzīvnieku medīšanu?
Lasīt visu ...Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2010.gada 21.septembrī.