Medību likuma grozījumi: problēma nav dzīvniekos, bet cilvēkos

Medību likuma grozījumi skar gan lauksaimnieku, gan mednieku un komersantu intereses, gan, protams, noteiks medījamo dzīvnieku izredzes izdzīvot. Foto: SXC

Mudīte Luksa, LV portāls, 20.06.2013

Šodien, 20.jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā skata grozījumus Medību likumā. To sagatavošana bijusi gana sarežģīta, jo izmaiņas skar visu medību saimniecību un, protams, medniekus, kas karst par sava medījuma ražu, kā arī zemniekus, kuri netiek galā ar mežacūku, stirnu un briežu bariem, kas posta sējumus, stādījumus un jaunaudzes.

Zemnieki gribētu lielāku vaļu kaitētāju nīcināšanā, mednieki iestājas par savām pozīcijām. Savukārt dabas draugi, saskatot lielākas atļautības medību noteikumos, uztraucas par nebrīvē turēto dzīvnieku turpmāk atļauto šaušanu briežu dārzos, ideju ieviest mūsu valstī jaunu medību veidu – medības ar loku un vēl daudz ko citu.

Kā norādīts likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā, izmaiņu mērķis ir ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku postījumu samazināšanai, precizējot medību tiesību aprites un medību iecirkņu izveidošanas kārtību. Medību likuma grozījumu projektā iekļautās izmaiņas paredz virkni risinājumu, lai samazinātu mežacūku nodarītos postījumus. Ja savvaļas medījamie dzīvnieki nodarījuši pārmērīgus postījumus, problēmas risināšanā Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs tiesības iesaistīties pašvaldībām, veidojot komisijas un kopā ar Valsts meža dienestu lemjot par ārkārtas pasākumiem gan medību iecirkņos, gan teritorijās, kur medības aizliegtas.

Likumprojektā arī iekļauta norma, kas atļauj mežacūku medībām izmantot nakts redzamības tēmekļus un pusautomātiskos ieročus ar lielāku patronu ietilpību.

LV portāls jautā: Kā vērtējat gaidāmos grozījumus Medību likumā, un kas ir svarīgākās izmaiņas?

Jānis Bārs, Zemkopības ministrijas Meža departamenta Meža resursu un medību nodaļas vecākais referents:

Darbu likuma grozījumu izstrādē sākām 2011.gada janvārī, un tas ārkārtīgi intensīvi risinājies līdz pat šai dienai. Darba grupās piedalījās pārstāvji no 26 iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, biedrībām, interešu grupām - tātad visām ieinteresētajām pusēm. Mērķis bija sasniegt maksimāli objektīvu un pilnvērtīgu rezultātu.

Likumprojektu veidojām tādu, kas būtu pieņemams iespējami plašam sabiedrības lokam. Diemžēl praksē izrādījās citādi: kur divi latvieši, tur trīs viedokļi. Ja spriedēju ir 26 un vairāk, tad attiecīgi pieaug arī viedokļu dažādība. Ja katrs paliek pie sava, tālāka virzība nav iespējama. Tālab bijām spiesti rast kompromisus, lai iznākums būtu loģisks, racionāls un reāli izpildāms.

Nekad nebūs tā, ka zemnieks varēs iegādāties bisi un šaut uz dzīvniekiem savā laukā, nebūdams mednieks ar atbilstošu kvalifikāciju un neievērojot pastāvošos medību noteikumus. Jau pašlaik tiesiskais regulējums zemniekam ļauj iegūt mednieka apliecību, tiesības iegādāties un glabāt medību ieroci un oficiālā ceļā kopā ar savu mednieku kolektīvu gādāt par savu lauku pasargāšanu no meža zvēru postījumiem.

Bet problēma ir tā, ka spēkā esošo tiesisko regulējumu zemnieki neizmanto. Ja neliekam lietā esošās iespējas, tad varam rakstīt jaunus kaut 20-30 likumus, jēgas nebūs tik un tā. Problēma nav dzīvniekos, bet cilvēkos un viņu savstarpējā komunikācijā.

Lasīt visu ...LV

Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2013.gada 20.jūnijā.

Iet atpakaļ