Mājdzīvnieks ārkārtas situācijā – kā rīkoties?

Foto: Freepik

Inese Helmane, LV portāls, 27.07.2017

ĪSUMĀ

  • Par ārkārtas situācijām, kad ar dzīvnieka īpašnieku kas pēkšņi notiek, normatīvajos aktos nav speciālu normu, norāda dzīvnieku patversmju vadītāji.
  • Zemkopības ministrija uzskata, ka likumdošana ir sakārtota un risinājums noteikts arī ārkārtas situācijām.
  • Pašvaldības pienākums ir rūpēties tikai par klaiņojošiem un bezsaimnieka dzīvniekiem.
  • Izdevumus par patversmē nonākušajiem dzīvniekiem pirmās 14 dienas sedz pašvaldība.
  • Dzīvnieku īpašnieku arestē, un bez aprūpes paliek četri suņi, kurus policija nogādā patversmē. Ko ar šiem suņiem darīt pēc 14 dienām, kad pašvaldības finansējums beidzas?
  • Diemžēl nereti realitāte ir tāda, ka dzīvokli cilvēki ir gatavi mantot, bet dzīvnieku esot pienākums paņemt patversmei, jo saimnieks taču ir miris.
Kas notiek ar mājdzīvnieku, ja tā saimnieku Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aizved uz slimnīcu un tuvumā nav cilvēku vai radinieku, kas varētu par dzīvnieku parūpēties? Kā rīkoties tad, ja mājdzīvnieka saimnieku arestē un mājās paliek četri suņi? Šie jautājumi no normatīvā viedokļa joprojām Latvijā ir nesakārtoti, uzskata dzīvnieku patversmju pārstāvji, uzsverot, ka visas rūpes patlaban koordinē patversme, bet tā ir tikai dzīvnieku uzturēšanās vieta. Savukārt par šo jautājumu atbildīgā Zemkopības ministrija (ZM) norāda, ka tiesiskajā regulējumā jau ir noteikta rīcība ar dzīvniekiem, kuri ārkārtas situācijā palikuši bez aprūpes.
ad
Dzīvnieku patversmju "Ulubele" un "Mežavairogi" pārstāvji vienprātīgi apgalvo, ka šobrīd normatīvajos aktos noteikts vienīgi pienākums dzīvnieka īpašniekam parūpēties, kam atdot dzīvnieku, ja pašam vairs nav iespēju to uzturēt, bet par ārkārtas situācijām, kad ar dzīvnieka īpašnieku kas pēkšņi notiek, normatīvajos aktos nav speciālas normas. "Normatīvos nav aprakstīts un dienestiem nav izstrādāta vienota, saprotama rīcības shēma, kā sadarboties ārkārtas situācijās, kad dzīvnieki īslaicīgi vai pilnībā paliek bez sava saimnieka – cilvēka, kura identitāte ir zināma. Par šiem gadījumiem būtu jāizstrādā rīcības plāns dienestu (policija, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), sociālie darbinieki, tiesu izpildītāji, patversmes, ķērājdienesti) sadarbībai un lietu secībai," saka lielākās dzīvnieku patversmes Latvijā "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone.

ZM, kuras pārziņā ir šis jautājums, uzskata, ka jau tagad  tiesību aktos ir noteikta skaidra rīcība ar dzīvniekiem, kuri palikuši bez aprūpes. Uz patversmju ierosinājumu veidot darba grupu, lai izstrādātu detalizētu instrukciju, kā rīkoties ārkārtas gadījumos, kad mājdzīvnieks kaut kāda iemesla dēļ tiek ilgstoši šķirts no saimnieka, ZM neatsaucas, vien norāda uz atsevišķiem Dzīvnieku aizsardzības likuma pantiem.

Pienākumi jau deleģēti

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga piesauc Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. panta otro daļu, kas paredz konkrētus pienākumus dzīvnieka īpašniekam, un šī likuma 8. pantu, kurā noteikts, ka jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai. Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējās pašvaldības organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, likvidēšanu.

Viņa atsaucas arī uz Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantu, kurā noteikts, ka vietējās pašvaldības izveido un uztur dzīvnieku patversmes, izķer, izmitina un aprūpē izķertos un atsavinātos mājas (istabas) dzīvniekus, kā arī izmitina un aprūpē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušus savvaļas dzīvniekus vai slēdz līgumu ar fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi.

Palikuši bez aprūpes

Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieka vietniece Lana Puntusa skaidro, ka pašvaldības pienākums ir rūpēties tikai par klaiņojošiem un bezsaimnieka dzīvniekiem.

"Ārkārtas situācijā, kad ar dzīvnieka īpašnieku kas pēkšņi notiek un dzīvnieks ir kopā ar personu, tas uzskatāms kā "bez aprūpes palicis" – saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. panta otro daļu dzīvnieks tajā brīdī ir bezpalīdzīgā stāvoklī. Pašvaldības atbildība ir nodrošināt šāda dzīvnieka izmitināšanu, līdz atrod personu, kas par dzīvnieku parūpējas," atzīmē biedrības "Dzīvnieku pansija Ulubele" juriste Inese Bāra. "Shēma ir salīdzinoši vienkārša: zvans uz dzīvnieku patversmi, kas apkalpo konkrēto pašvaldību. Rīgā situācija ir citāda, jo dzīvnieku ķērāja pakalpojumu sniedz cita juridiska persona, – attiecīgi jāziņo SIA "Dr. Beinerts", kas tālāk dzīvnieku nogādā patversmē. Praksē biežākā shēma ir: policija – ķērāji – patversme."

Ārkārtas gadījumi, kad dzīvnieks nonāk patversmē

Pēc I. Bāras teiktā, pārsvarā ārkārtas gadījumi, kad īpašnieka dzīvnieks nonāk patversmē, ir šādi:

  • dzīvnieks atstāts īpašumā bez aprūpes (dzīvoklī, privātmājā, iežogojumā);
  • dzīvnieks ir personai, kuru nogādā slimnīcā, sociālās aprūpes iestādē u. c.;
  • dzīvnieks, kura saimnieks (vientuļš cilvēks) ir miris;
  • aizturēšanas, apcietināšanas u. tml. gadījumos bez saimnieka palicis dzīvnieks;
  • tiesu izpildītāju darbības rezultātā, kad tiek izlikti no mājām cilvēki, bet to dzīvnieki atstāti telpās.

Lasīt visu ... tl_files/bildes/logotipi/LVPORTALS_200.JPG

 

Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2017.gada 27.jūlijā

 

Iet atpakaļ