Krimināllikuma 230.pants Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem
Krimināllikuma komentārs
Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kuras rezultāta tie gājuši bojā vai sakropļoti, vai par dzīvnieku spīdzināšanu —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
1. Komentējamā pantā (mazāk smags noziegums) paredzēta atbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret jebkuru dzīvnieku pasaules pārstāvi - lauksaimniecības, mājdzīvnieku, savvaļas dzīvniekiem, kurus tur nebrīvē, un tādiem, kuri atrodas savā dabiskajā vidē, vai to spīdzināšanu.
2. Cietsirdība var izpausties gan aktīvās darbībās, kad dzīvniekus sit, nodarot tiem fiziskas sāpes, izmanto dažādiem eksperimentiem (izņemot zinātniskos), izmanto dažādos cīņu veidos, kad tie tiek sakropļoti vai iet bojā, lieto to sakropļojošus iegūšanas veidus, tā arī bezdarbībā, atstājot dzīvniekus bez barības, dzēriena, palīdzības.
3. Kriminālatbildība par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem iestājas tad, ja tie iet bojā vai tiek sakropļoti un konstatēts, ka šīs sekas ir vainīgā nodarījuma rezultāts.
4. Ar dzīvnieku spīdzināšanu saprot darbības, ko izdara ar nolūku radīt ilgstošas vai daudzreizējas stipras sāpes (pēršana ar rīkstēm, knaibīšana, termiska iedarbība, multiplu nelielu bojājumu nodarīšana ar asiem priekšmetiem, nonāvēšana ar mokošiem paņēmieniem utt.).
5. Dzīvnieku spīdzināšanas gadījumā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls un nodarījums ir pabeigts līdz ar spīdzināšanu veidojošo darbību izdarīšanu.
6. No subjektīvās puses tas ir tīšs nodarījums, kuru raksturo tiešs nodoms. Vainīgais apzinās, ka spīdzina dzīvnieku vai cietsirdīgi izturas pret to, saprot, ka viņa cietsirdības rezultātā dzīvnieks var tikt izkropļots vai aiziet bojā un vēlas to.
7. Komentējamā nodarījuma subjekts - fiziska un pieskaitāma persona, kas sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.
(V.Liholaja, A.Niedre „Krimināllikuma komentāri”, 6.grāmata, Sevišķā daļa, Firma „AFS”, Rīga, 1999.g., 20.-21.lpp.)