Dzīvnieku aizsardzības likuma 7. pants nosaka, ka slimiem un ievainotiem dzīvniekiem ir sniedzama palīdzība, ja nepieciešams, pat pieaicinot praktizējošu veterinārārstu, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) komunikāciju speciāliste Maija Rēna. Tomēr, lai ievērotu šī un citu ar dabas aizsardzību saistīto likumu prasības, ir jāizvērtē konkrētās situācijas apstākļi. Piemēram, vairumā gadījumu šķietami bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuši putnu mazuļi patiesībā saņem vecāku aprūpi, un cilvēka iejaukšanās, pārtraucot šo mazuļu un vecāku saikni, radot paaugstināta stresa apstākļus. Nespējot nodrošināt nepieciešamo barību un barošanas režīmu, tas var novest pie drīzas putna bojāejas vai nespējas patstāvīgi izdzīvot savvaļā.

Tāpat dabiskos apstākļos bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis dzīvnieks nereti nodrošina izdzīvošanas iespēju kādam citam savvaļas dzīvniekam.

Jāsazinās ar pašvaldību

Tomēr, ja savvaļas dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī cilvēka vainas dēļ, dzīvniekam ir sniedzama palīdzība. Pirmais solis šādos gadījumos ir sazināties ar vietējo pašvaldību, kam saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 39. pantu ir jānodrošina bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšana un aprūpe, izveidojot dzīvnieku patversmes vai slēdzot līgumus ar fiziskām vai juridiskām personām par šo pakalpojumu sniegšanu.

Dabiskos apstākļos bezpalīdzīgā stāvoklī nonācis dzīvnieks nereti nodrošina izdzīvošanas iespēju kādam citam savvaļas dzīvniekam.

Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas nemedījamo sugu dzīvnieku nogādāšana uz dzīvnieku patversmi, pie veterinārārsta vai uz reģistrētu zooloģisko dārzu ir starp izņēmuma gadījumiem, kuros dzīvnieka ieguvei nav nepieciešams saņemt nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļauju. Šādos gadījumos gan primāri jāizvērtē sava drošība, sniedzot palīdzību dzīvniekam, jo pat smagu savainojumu gadījumos tie, aizstāvoties pret šķietamo apdraudējumu, t.i., cilvēku,  var izrādīties bīstami. Tāpat bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušais dzīvnieks var pārnēsāt arī cilvēkam bīstamus parazītus vai slimības.

Rūpējas par plēsējiem

Bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu plēsīgo putnu, piemēram, vanagu, pūču, ērgļu, kā arī melno stārķu un medņu atrašanas gadījumā jāsazinās ar Latvijā vienīgās savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas izveidotāju Uģi Bergmani, kurš par plēsējputniem rūpējas Barkavas pagasta "Tiltakalnos".  Rehabilitācijas centrs, kurš ir ieguvis patversmes statusu, pēc privātas iniciatīvas un ar ziedotāju atbalstu izveidots pirms trim gadiem. Tajā gadā "cauri iziet" desmit–piecpadsmit putni, stāsta U. Bergmanis. Speciālists, kura pamatdarbs ir "Latvijas Valsts mežos" un kurš nodarbojas arī ar plēsīgo putnu izpēti, rekomendē cilvēkiem, pirms ņemt putnu un to kur nogādāt, pazvanīt uz rehabilitācijas centru un izklāstīt atrašanas vietas apstākļus un putna stāvokli. "Nereti mēdz būt, ka putns ir jauns un tikko izlidojis no ligzdas. Varbūt sākumā nav tik veikls lidotājs, tāpēc atrodas uz zemes?" spriež speciālists.

Cilvēki par stārķiem, svīrēm zvana diezgan bieži, piebilst U. Bergmanis, taču viņš rehabilitācijas centrā neņem kuru katru putnu. "Ja ir lauzta kāja vai spārns, neņemam, jo diemžēl lidotājs tas vairs nebūs." Centra filozofija ir putnu atveseļot un pēc tam palaist brīvībā. Izņēmums ir jūras ērglis, tas centrā dzīvos visu mūžu.

U. Bergmanis atceras, ka vienīgais gadījums, kad putnu patversme paņēmusi aprūpē stārķi, bijis gadījums ar melno stārķi. "Jaunais putnēns bija neveiksmīgi noplanējis mežā, neko nebija salauzis. Tā kā bija blīvs pamežs, bija mazliet novārdzis badā. Atlika vien nedēļu pabarot un atlaist vaļā."

Īpašas atļaujas

Atsevišķos gadījumos DAP izsniedz atļaujas bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas putnu vai dzīvnieku ieguvei un turēšanai nebrīvē, pirms tam veicot turēšanas vietas pārbaudi un pārliecinoties par turēšanas apstākļiem. 

Lasīt visu ...

Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2017.gada 17.oktobrī