Kažokzvēru labturība zvēraudzētavās ir apšaubīta. Vai tiešām Latvijā tās vajadzētu aizliegt?
Iluta Plotņikova, 22.03.2013
Lai arī Latvijas zvēraudzētavās daudzus gadus audzē savvaļas zvērus tieši kažokādu iegūšanai, plašāka diskusija par šīs nozares nepieciešamību un dzīvnieku labturības prasību ievērošanu sākās vien pēc tam, kad TV ekrānos tika demonstrēts sižets ar sakropļotiem un traumētiem dzīvniekiem. Sarosījās gan dzīvnieku aizstāvju organizācijas, gan Pārtikas un veterinārais dienests, solot veikt ārpuskārtas pārbaudes zvēraudzētavās.
Kažokzvēru ikdiena zvēraudzētavās
Kampaņas "Kažokādas otra puse" koordinators un Latvijā pirmās dzīvnieku tiesību aizstāvības biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāvis Aivars Andersons organizācijas rīkotajā diskusijā uzsvēra biedrības mērķi izglītot sabiedrību par cilvēku un dzīvnieku savstarpējām attiecībām, lai radītu izpratni arī par to, ka daudzās jomās dzīvnieku izmantošana vairs nav nepieciešama.
A.Andersons norādīja: nebūt nav tā, ka problēmu aktualizējuši asiņainie kadri video sižetā ar pāris savainotajiem dzīvniekiem – tā drīzāk ir aisberga redzamā daļa. Problēmas būtība ir zvēraudzētavu ikdienas darbs un jautājums – vai lapsu un ūdeļu audzēšana vispār ir iespējama bez dzīvnieku mocīšanas, kaut arī pamatprincipos tiek ievēroti dzīvnieku labturības noteikumi?
Dzīvnieku tiesību aizstāvju rīcībā esošā informācija liecina, ka līdzīgi pārkāpumi novēroti arī zvēraudzētavās ārzemēs, un tas vēlreiz apstiprina, ka zvēraudzēšana humānā veidā, neierobežojot dzīvnieku vajadzības, nav iespējama.
Latvijas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes "Dzīvnieku draugs" pārstāve Laura Karnīte neslēpj, ka sprosta izmēri ir daudz par maziem, lai tajos normāli varētu izpausties dzīvnieku dabiskie instinkti, līdz ar to zvēri atrodas nemitīgā stresā. Piemēram, lapsai vajadzīga 100 m2 platība, lai tā justos kā dabiskā vidē, bet zvēraudzētavās šādus apstākļus nodrošināt ir nereāli. Tas ievērojami sadārdzinātu kažoka tapšanas izmaksas (vienam kažokam vajadzīgs ap 100 dzīvnieku). Kažoks izmaksātu miljonu, un par šādu cenu diez vai kāds būtu gatavs to pirkt.
L.Karnīte uzsver: Latvijas sabiedrībai jāapzinās, ka ik dienu ap 300 tūkstošiem dzīvnieku dzīvo neizsakāmās mokās, un bezdibenis, kas šķir šādu eksistenci no tā, kā sugas brāļi dzīvo brīvībā, ir neiedomājami dziļš, tādēļ ir svarīgi iestāties par tiem, kas paši sevi nevar aizstāvēt.
Dzīvnieku aizstāvji nākuši klajā ar iniciatīvu par izmaiņām likumdošanā, kas noteiktu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu.
Dzīvnieku tiesību aizstāvji konsultējas ar juristu
Biedrības "Dzīvnieku brīvība" piesaistītais jurists Rihards Naglis uzskata, ka, balstoties uz videomateriāla analīzi, saskatāmas ne tikai administratīvā pārkāpuma pazīmes, bet nodarījumu varētu klasificēt atbilstoši Krimināllikuma 230.panta 1.daļai, kas paredz, ka dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanā un cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem gadījumā vainīgajiem ir piemērojams sods par nodarījumu – pat ar iespējamu brīvības atņemšanu.
Lasīt visu ...Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2013.gada 22.martā.