Kaza un āboli kaimiņa dārzā – mani vai tavi?
Viktorija Žuka-Ņikuļina, 24.09.2010
Vecajā, labajā Civillikumā rodams juridiskais regulējums arī visai neparastu kaimiņattiecību problēmu risināšanai. Piemēram, ko darīt, ja kāpostus apēdis kaimiņa lops, kas ielavījies manā dārzā? Ko darīt, ja mani āboli sakrīt kaimiņa sētā? Izrādās, atbildes sniedz ne tikai izpratne par draudzīgām kaimiņattiecībām, bet arī Civillikums.
Kaimiņa kaza nav tava kaza
Īpatnēja situācija ir ar dzīvniekiem, tādēļ nevajadzētu steigties izslaukt katru jūsu dārzā iebridušo kazu. Kaimiņa lopiņš, kas ienācis sētā, nekļūst par jūsu lopiņu tikai tādēļ, ka pārkāpis jūsu teritorijas robežu.
Pēc Civillikuma 899. panta, mājas kustoņu valdījums izbeidzas, kad tie nomaldās un vairs neatgriežas, meža dzīvnieku – kad tie no valdītāja rokām izsprūk brīvībā, bet pieradinātu dzīvnieku – kad tie atmet paradumu atgriezties mājās. Tomēr, saskaņā ar Civillikuma 934. pantu, mājas kustoņi nav uzskatāmi par bezīpašnieka kustoņiem pat arī tad, ja tie aizbēg vai nomaldās. Šo kustoņu pieguvējs, t.i., persona, kas tos atradusi vai kuras zemē tie iemaldījās, neiegūst īpašuma tiesības uz tiem, tāpat kā neiegūst šādas tiesības arī uz pieradinātiem savvaļas dzīvniekiem. Līdz ar to, ja kāds kaimiņa cālis pa spraugu žogā iekļūst jūsu dārziņā, jums būtu jāvadās no Civillikuma 1093. panta un jāļauj, lai tā īpašnieks cāli paņem.
Vai govīm jāievēro likums?
Mājdzīvnieki savam saimniekam var dot ne tikai labumus, bet arī nodarīt skādi un likt stāties tiesas priekšā. Kaimiņa govs var atnākt uz otra kaimiņa dārzu un apēst visas bietes, lielais kaimiņa suns var atnākt un apēst vistu vai no veikala atnestās sardeles. Vai par to govi vai suni var sodīt atbilstoši valsts likumiem?
Lasīt visu ...Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2010.gada 24.septembrī.