Ja mīlulis gabalā, bet ķērājs - tuvumā
Rūta Bierande, LV.LV, 10.01.2011
Suņa un kaķa, un jebkura cita mājdzīvnieka īpašniekam ir jābūt atbildīgam par savu pieradināto mīluli. Tas nozīmē, ka dzīvnieciņam jānodrošina viss, kas tam nepieciešams, galvenokārt – dzīvnieka pieskatīšana. Dzīvnieka īpašniekam ir jābūt pietiekami pārliecinātam, ka, pastaigas laikā atlaižot suni (vai kaķi, trusi vai kādu citu mīluli) no pavadas, dzīvnieks klausīs un neaizbēgs.
Protams, ir situācijas, kad saimnieka izmisīgie saucieni paliek bez jebkādas ievērības. Lolojums ir vai nu ieraudzījis ko ļoti kārdinošu, vai arī tik ļoti sabijies, ka ir jau gabalā. Un, kā jau dzīvē gadās, suņuks vai kaķēns var ieskriet tieši dzīvnieku ķērāja rokās.
Pirmā norāde – kakla siksniņa
Kā lai klaiņojošu suņu un kaķu ķērājs zina, ka pretim nākošais dzīvnieks nav hronisks klaiņotājs, bet gan pasprucis acuraugs, kādas ģimenes pilntiesīgs loceklis, ko ļoti gaida atgriežamies mājās?
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja vietniece Inga Kronenberga teic, ka pirmā norāde uz mājdzīvnieka piederību cilvēka ģimenei būs kakla siksniņa.
„Ja kādā pašvaldībā mājdzīvniekiem, to reģistrējot, joprojām piešķir žetoniņu ar numuru, tad žetoniņam pie kakla siksnas jābūt. Iespējams, ka dzīvnieks ir tetovēts – šo tetovējumu ķērājs pamanīs. Un ļoti vēlams būtu pie kaklasiksnas piestiprināt zīmīti ar dzīvnieka īpašnieka tālruņa numuru un adresi,” I. Kronenberga min viselementārākās piederības zīmes.
„Tātad pašam dzīvnieka īpašniekam laikus ir jāizdara viss, lai zvēriņa aizbēgšanas gadījumā ar tā īpašnieku varētu sazināties. Jo – dzīvnieks var nobīties no, piemēram, svētku salūta un bēgt, kur acis rāda. Kaķis var uzrāpties kāda koka galotnē un netikt pats saviem spēkiem lejā. Vai, vēl bēdīgāk, dzīvnieciņš var pakļūt zem automobiļa...”
Mikročipu iecere atdzīvojas
Jau vairākus pēdējos gadus ir runāts par vienotas mājas (istabas) dzīvnieku datubāzes izveidi, kur būtu visa informācija par mājas (istabas) dzīvniekiem un to saimniekiem. Datubāzē tiktu uzskaitīti visi suņi un pēc izvēles – kaķi un mājas (istabas) seski, kas apzīmēti ar zemādas elektronisko mikroshēmu, kurā iestrādāta unikāla ciparu kombinācija („personas kods”).
Finansējuma trūkums šo ieceri aprāvis pusvārdā, bet, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, ir cerības, ka no 2011.gada vidus vienotā mājas (istabas) dzīvnieku datubāze sāks darboties.
Pirmā norāde uz mājdzīvnieka piederību cilvēka ģimenei būs kakla siksniņa.
Lasīt visu ...Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2011.gada 10.janvārī.