Groza likumus par kompensāciju zemes īpašniekiem

Daudzi citvalstu zemnieki dzērvju barus apsētā laukā pārvērtuši par tūrisma objektu, šādi kompensējot cēlo kaitnieku nodarījumu. Foto: Boriss Koļesņikovs, LV

Rūta Bierande, LV.LV, 29.05.2009

Valdībā jau akceptēti un Saeimā iesniegti divi likumprojekti, kas saistīti ar kompensācijas izmaksu zemes īpašniekiem, – „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” un „Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Abus likumprojektus saista tas, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, tiek atcelta divu veidu kompensācija zemes īpašniekiem, viena uz laiku līdz 2012. gadam, otra, visticamāk, pavisam.

Ja īpašums atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā

Pirmais Saeimā iesniegtais likumprojekts – „Grozījumi likumā „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”” – skar tās zemes īpašniekus, kuru zemes īpašums atrodas likumā minētajās dabas teritorijās. Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Daiga Vilkaste atgādina šā likuma spēkā stāšanās laiku, jo ceļš līdz kompensācijas reālai saņemšanai arī bijis grubuļains, turklāt kompensēšanas mehānisms darbojies tikai daļēji.

Likums „Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” pieņemts 2005. gadā un stājies spēkā 2006. gada 1. janvārī, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir divi kompensācijas veidi:

  1. zemes maiņa un
  2. atlīdzība naudā par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Nenotiek ne zemes maiņa, ne atpirkšana

Taču pirmo kompensācijas veidu - zemes maiņu - Latvijā neieviesa, jo valstij vairs nebija brīvas vērtīgas zemes, ko piedāvāt mainīt gribētājiem. Tā zeme, kas valstij vēl bijusi rīcībā, vērtēta kā ļoti mazvērtīga, un to neviens nav iekārojis. Vēl viena nianse bijusi tā, ka likuma norma par zemes maiņu realizējama kopdarbībā ar Tieslietu ministriju un Valsts zemes dienestu. Šīm iestādēm likuma normas iedzīvināšana, iespējams, nav šķitusi tik nozīmīga kā Vides ministrijai. Rezultāts - likumā veikti grozījumi, kas zemes maiņu 2007. gadā aizstāja ar zemes atpirkšanu.

LVLasīt visu ...

Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2009.gada 29.maijā.

Iet atpakaļ