Garas astes, siksniņas un kaimiņu konflikti
Rūta Bierande, LV.LV, 07.10.2008
Kad Latvija pievienojās Eiropa Savienībai, mūsu valstij bija jāratificē vairākas konvencijas dzīvnieku aizsardzībai un labturībai. Vispirms Latvija ratificēja tās, kas attiecās uz lauksaimniecības dzīvniekiem un apdraudētajām savvaļas dzīvnieku sugām. Patlaban uzsākts darbs pie divām vēl līdz šim Latvijā neratificētajām konvencijām - 1986. gada 10. marta Eiropas konvencijas par mugurkaulnieku aizsardzību, kas tiek izmantoti eksperimentiem un citiem zinātniskiem mērķiem, un 1987. gada 13. novembra Eiropas konvencijas par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību. Saistībā ar šiem pašlaik ratificēšanas procesā esošajiem starptautiskajiem dokumentiem ir tapis likumprojekts „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”. Grozījumi paredz vairākus nozīmīgus jaunumus, kas būtu jāzina katram dzīvnieka turētājam, arī mājas sarga un istabas mīļdzīvnieka īpašniekam.
Izstādēs tikai „ausainīši”
Likumprojektā „Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” salīdzinājumā ar patlaban spēkā esošo likumu paplašināta izpratne par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem. Jau patlaban spēkā esošajā Dzīvnieku aizsardzības likumā ir skaidri pateikts, ka nedrīkst dzīvnieku nogalināt, atstāt bez palīdzības, aprūpes, barības un ūdens, kā arī, lai dzīvnieku izmantotu publiskos pasākumos, tajā skaitā izstādēs, jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) izsniegtai atļaujai. Jaunais papildinājums ir vispārīgs aizliegums dzīvnieku pakļaut izskatu pārveidojošām vai citām neārstnieciskām operācijām, ja izskata pārveidošanu dzīvības vai veselības saglabāšanas nolūkā to nav noteicis praktizējošais veterinārārsts. Atbildība jāuzņemas pašiem dzīvnieku īpašniekiem, un pēc likumprojekta spēkā stāšanās bezastainus un bezausainus kucēnus Latvijā redzēt vairs nevajadzētu. Ja tiek veikta šāda operācija, tad to apliecina veterinārārsta ieraksts dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā.
Mājas (istabas) dzīvnieka izskatu pārveidojošo operāciju aizliegums Latvijas likumdošanā ir spēkā no 2000. gada 1. janvāra. Praksē tomēr pierādījies, ka šādas normas ievērošana Latvijā ir grūti kontrolējama un faktiski tā ievērota netiek. Tādējādi likumprojektā tika ieviesta norma, ka dzīvniekiem, kuriem ir veiktas izskatu pārveidojošas operācijas, ir aizliegts piedalīties sacensībās, izsolēs un tirgos, kā arī aizliegts demonstrēt tos publiskās izstādēs, izņemot gadījumus, kad šīs operācijas nepieciešamību rakstiski apliecina praktizējošs veterinārārsts.
No nākamā gada visos publiskajos pasākumos, kuru centrā ir dzīvnieki – sacensībās, izsolēs un tirgos, publiskās izstādēs – nedrīkstēs piedalīties tie īpatņi, kuru izskats ticis pārveidots bez medicīniskām indikācijām.
„Šādi tiek radīti pamatnosacījumi, lai Latvija ne tikai juridiski būtu noteikusi aizliegumu mainīt dzīvnieku izskatu cilvēka iegribu dēļ, bet arī nodrošinātu šī aizlieguma ievērošanu,” skaidro Zemkopības ministrijas Veterinārā departamenta direktore Antra Briņķe. „Te jāteic, ka nav aizliegts Latvijas valstī ievest kucēnu no citas valsts, kuram ausu apgriešana un astes nogriešana jau veikta, piemēram, Krievijā. Austrijā gan šādi operētus suņus aizliegts ievest vispār, bet dzīvnieku ausu un astes nogriešana Dānijā ir aizliegta kopš 1950. gada, Norvēģijā – kopš 1974. gada, bet Čehijā – kopš 1992. gada. ”
Tātad tas nozīmē, ka no nākamā gada visos publiskajos pasākumos, kuru centrā ir dzīvnieki – sacensībās, izsolēs un tirgos, publiskās izstādēs - nedrīkstēs piedalīties tie īpatņi, kuru izskats ticis pārveidots bez medicīniskām indikācijām.
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2008.gada 7.oktobrī.