Eksotisks dzīvnieks dzīvoklī – kādi noteikumi jāievēro

Foto: Freepik
Inese Helmane, LV portāls
 

“Vai Latvijā čūsku var turēt kā mājdzīvnieku?” Ar šādu jautājumu LV portāla e-konsultāciju sadaļā nesen vērsās kāds lasītājs. Atšķirībā no ierasto mājdzīvnieku, piemēram, suņu un kaķu turēšanas noteikumiem, eksotisko dzīvnieku labturībā spēkā ir virkne aizliegumu un papildu prasību. Šajā skaidrojumā informēsim par to, kādus dzīvniekus ir atļauts turēt nebrīvē, kādus nedrīkst, kā arī, kas jāņem vērā pirms to iegādes.

ĪSUMĀ

  • Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikts, kādus dzīvniekus ir aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā.
  • Aizliegumi neattiecas uz zooloģiskajiem dārziem, kā arī reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām.
  • Lai turētu nebrīvē savvaļas dzīvniekus, ir jāņem vērā 1973. gada 3. martā pieņemtā Vašingtonas konvencija “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām” (CITES).
  • Ņemot vērā, vai dzīvnieku aizsargā CITES konvencija, tā turēšanas vieta ir jāreģistrē Dabas aizsardzības pārvaldē vai PVD.
  • Divas populārākas eksotisko mugurkaulnieku sugu klases, kuras tiek reģistrētas Dabas aizsardzības pārvaldē un kuras tiek turētas kā mājdzīvnieki, ir putni un rāpuļi.
  • Savvaļas sugas dzīvnieku īpašnieka (turētāja) pienākums ir radīt katras sugas dzīvniekiem to dabiskajai videi pietuvinātus apstākļus un nodrošināt katras sugas dzīvnieku fizioloģisko un zoopsiholoģisko vajadzību apmierināšanu.

Dzīvnieku aizsardzības likuma 3.1 pantā noteikts, ka ir aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā šādus dzīvniekus:

  • plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvniekus;
  • primātus;
  • jūras zīdītājus;
  • krokodilu kārtas dzīvniekus;
  • čūskveidīgos dzīvniekus.

Normatīvajos aktos ir paredzēti arī izņēmuma gadījumi, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Šī paša panta trešajā daļā noteikts, ka minētie aizliegumi neattiecas uz zooloģiskajiem dārziem (šobrīd Latvijā tādi ir trīs), kā arī reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām.

Vienlaikus jāzina, kas noteikts Dzīvnieku aizsardzības likuma 27. pantā, – savvaļas abiniekus, rāpuļus, putnus un zīdītājus aizliegts sagūstīt un turēt nebrīvē (ar dažiem izņēmumiem). Iepazīstoties ar šajā pantā pausto informāciju, secināms, ka bez kompetentās iestādes atļaujas, dzīvniekus nedrīkst sagūstīt savvaļā un turēt nebrīvē. Šādu atļauju izsniedz DAP, vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1165 “Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)”.

Šajā rakstā vēl:

Jāņem vērā CITES konvencija

Reģistrē dzīvnieku turēšanas vietu

Kādiem mērķiem iegādājas dzīvnieku

Pārvaldē visbiežāk reģistrētas šādas dzīvnieku sugas

Kādas ir dzīvnieku cenas tirgū

Jāievēro labturības prasības

Par pārkāpumiem iespējams sods

 

 

Lasīt visu ... 

Pilns raksts publicēts LV portālā 
2021.gada 15.septembrī

 

 

Iet atpakaļ