Dzīvnieku klasifikācija likuma izpratnē
Rūta Bierande, LV.LV, 12.08.2010
Sludinājumu portālā kāda privātpersona par 1500 latiem bija gatava pārdot septiņus gadus vecu Nīlas krokodilu. Īsti par mīļdzīvnieku to gan uzskatīt nevarot, jo krokodils - ap metru garais rāpulis – esot cilvēkam bīstams. Tomēr vannā un istabā dzīvojot labi, stāstījis pārdevējs un dalījies niansēs, kas šim mājdzīvniekam jāsniedz galdā. Pats krokodila īpašnieks to savulaik pircis Latvijā.
Dzīvnieku aizsardzības likums, kas stājies spēkā 2000. gada sākumā, noteic, ka „cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt”.
Dzīvnieku aizsardzības likuma izpratnē dzīvniekus pēc to faktiskā stāvokļa iedala:
- savvaļas dzīvnieki,
- nebrīvē audzēti dzīvnieki.
Dzīvnieki pēc to izmantošanas veida likuma izpratnē tiek iedalīti:
- savvaļas dzīvnieki - medījamie un nemedījamie,
- nebrīvē audzēti dzīvnieki - lauksaimniecības dzīvnieki, mājas (istabas) dzīvnieki, sporta, darba un atrakciju dzīvnieki, izmēģinājumu dzīvnieki, dzīvnieki, kurus tur zooloģiskajā dārzā, un savvaļas sugu dzīvnieki, kurus tur reģistrētā savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietā.
Dzīvnieku aizsardzības likuma trešais pants noteic, kādus dzīvniekus „aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā”, tostarp izlasāms arī – „krokodilu kārtas dzīvnieks”. Bet, ja jau šis krokodilu kārtas dzīvnieciņš ir Latvijas vannā audzis un septiņus gadus lolots, kurā likumā dotā iedalījumā viņu īsti ieskaitīt?
„Savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzības un uzraudzības jautājumus regulē Sugu un biotopu aizsardzības likums. Tas regulē starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņiem,” likumu savstarpēju saskaņotību skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone.
„Tādējādi uz krokodilu kārtas dzīvniekiem, kas visi ir aizsargājami (CITES konvencija – Vides ministrijas kompetence), attiecas prasība, ka tirgojoties jāpierāda šo dzīvnieku legālā izcelsme jeb apliecinājums, ka dzīvnieks nav noķerts dabā, bet iegūts legālā ceļā (piemēram, piedzimis nebrīvē zooloģiskajā dārzā). Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 5. panta 15. punktam Vides ministrijai ir jānodrošina CITES dzīvnieku īpašnieku un turētāju reģistrācija.”
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2010.gada 12.augustā.