Dzīvnieku glābšana. Kā saprast, ka bez VUGD neiztikt?
Zanda Lielbārde, LV portāls, 08.04.2013
Sarežģītas situācijas, no kurām grūti izkulties sveikā pašu spēkiem, piemeklē ne tikai zemledus makšķerniekus, bet arī dzīvniekus. Ķezā nokļuvis mājas mīlulis vislielākās raizes sagādā saimniekam. Ja neizdodas dzīvniekam palīdzēt, tad vienīgais saprātīgais risinājums ir zvanīt uz numuru 112, izsaukt glābējus un paļauties, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vīriem nav neatrisināmu gadījumu.
VUGD preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere norāda, ka šogad VUGD ir veicis 1019 glābšanas darbus, tostarp 108 reizes ir glābti dzīvnieki. Visbiežāk palīdzība nepieciešama kaķiem, suņiem un arī putniem, taču ir gadījumi, kad glābti savvaļas dzīvnieki, kas iemaldījušies pilsētā vai ielūzuši ledū. Palīdzība tiek saukta arī tādēļ, lai glābtu zirgus un govis, kas iekritušas dziļākā grāvī un saviem spēkiem ārā netiek. Nereti izsaukums neapstiprinās, jo, piemēram, kaķis, kas ir it kā iesprūdis vai netiek nost no jumta, pazūd vēl pirms glābēju ierašanās.
I.Vetere piebilst, ka glābējiem sagādā grūtības dzīvnieki, kuriem nav saimnieka, jo VUGD darbiniekiem ir jādomā, kur tiem pēc izglābšanas rast mājvietu vai kā dzīvnieku nogādāt veterinārārstu aprūpē.
Glābējiem sagādā grūtības bezsaimnieka dzīvnieki, jo VUGD darbiniekiem jādomā, kur tiem pēc izglābšanas rast mājvietu vai kā dzīvnieku nogādāt veterinārārstu aprūpē.
Katra atsevišķa dzīvnieku glābšanas gadījuma izmaksas VUGD neaprēķina, tādēļ grūti pateikt, cik dārgas ir šādas operācijas.
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2013.gada 8.aprīlī.