Dzīvnieks – īpašums ar atbildību. Reālā situācija valstī

Ir tūkstošiem pamestu suņu un kaķu, kuri nav slimi, bet vienkārši ir. Ko darīt ar tiem? Sabiedrībai jāsaprot reālā situācija – jāuzņemas atbildība un jāprasa atbildība no citiem. Foto: Māris Kaparkalējs, LV

Danuta Priede, dzīvnieku patversmes "Mežavairogi” saimniece, 02.08.2010

Šķietami viss ir skaidrs – naudas cilvēkiem nav, pabarot dzīvniekus nevar – izmet uz ielas. Tie, kuri neizmet, naudu sterilizācijai un vakcinācijai nespēj atlicināt – rodas arvien jauni un jauni, nevienam nevajadzīgi dzīvnieki, kuri var pārnēsāt bīstamas slimības. Piemēri nav tālu jāmeklē. Tepat Rīgas pievārtē – Baldonē – jūnijā ar trakumsērgu inficēts suns sakoda citu suni un cilvēkus. Trakumsērga ir letāla slimība. Ir jāspēj atlicināt piecus latus gadā vakcinācijai pret šo bīstamo vīrusu.

Likumu teorija un dzīves prakse

Likumdošanā viss ir skaidri pateikts – saimniekam dzīvnieki ir jāvakcinē, nedrīkst pieļaut nekontrolētu vairošanos. Bet cik ir pašvaldību, kuras šīs lietas patiešām nopietni kontrolē? Ir pašvaldības, kurās pašvaldības policija pārbauda vakcinācijas apliecības, kādos apstākļos dzīvnieks tiek turēts – dod laiku novērst problēmas un tikai tad uzliek sodu, ja nekas nav paveikts. Ir pašvaldības, kurām nav pat līguma ar patversmi (šobrīd likums to pieļauj!), un tās neliekas ne zinis par savā teritorijā esošajiem klaiņojošajiem dzīvniekiem. Bet valstiskā līmenī Dzīvnieku aizsardzības likums un labturības prasības ir tikai uz papīra. Ikviena Latvijas dzīvnieku patversme ir saskārusies ar valsts policijas nevēlēšanos ierosināt izmeklēšanu par vardarbību pret dzīvniekiem. Biedrības “Dzīvnieku SOS” aktīvisti šādas situācijas var uzskaitīt ilgi – tieši tāpēc šādas biedrības rodas. Redzot valsts nespēju tikt galā ar problēmām, iniciatīvu uzņemas atsevišķi cilvēki, kuri par savu darbu atalgojumu nesaņem. Tas ir labi, taču nedrīkst ļaut no saviem pienākumiem atteikties valstij un pašvaldībām. Dzīvnieku tiesības ir noteiktas likumā, tātad tās ir jāievēro.

Redzot valsts nespēju tikt galā ar problēmām, iniciatīvu uzņemas atsevišķi cilvēki, kuri par savu darbu atalgojumu nesaņem.

Šogad kārtējo reizi tika pārcelts datums, ar kuru sākt čipēto mājdzīvnieku uzskaiti, kas būtu jānodrošina valstij. Tam bija iespēja saņemt ES finansējumu, taču dzīvnieki atkal nebija prioritāte.

LVLasīt visu ...

Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2010.gada 2.augustā.

Iet atpakaļ