Bebrs – vai vēlams Rīgas kanāla iemītnieks?
Iluta Plotņikova, 10.05.2013
Jau pirms dažiem gadiem vērīgākie rīdzinieki pamanīja, ka pilsētas kanālā dzīvojošajām pīlēm pievienojušies jauni kaimiņi – bebri. Tiesa, kanāla jaunie iemītnieki ātri vien lika par sevi manīt, gan apgraužot tuvākajā apkārtnē augošos kokus, gan veidojot savas alu sistēmas. Rīgas dome jau pirms vairākiem gadiem solīja, ka domā par situācijas risinājumu. Šie dzīvnieki Latvijas teritorijā ir visnotaļ izplatīti, lai arī Eiropā suga uzskatāma par aizsargājamu un saudzējamu.
Kas ir bebrs un no kā tas pārtiek?
Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš skaidro, ka bebri ir izteikti nometnieki, kuriem ir spēcīga saite ar reiz aizņemto teritoriju. Bebri ziemas guļā nedodas un ir aktīvi visu gadu, taču īpaši rosīgi kļūst pavasarī. Aprīlī vai maijā dzimst bebru mazuļi, kas kopā ar vecākiem nodzīvos vēl pāris gadus.
Mazuļu dzimšanas laiks ietekmē periodu, kad dzīvniekus aizliegts medīt. Atbilstoši MK noteikumu Nr.113 "Medību noteikumi" 3.punktam bebrs uzskatāms par medījamu dzīvnieku ar medību termiņu no 1.augusta līdz 30.aprīlim.
Valsts mežu dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks un bebru speciālists Jānis Ozoliņš apgāž mītu par to, ka Rīgas kanālā varētu dzīvot vairāk nekā divas bebru ģimenes. Viena ģimene var apdzīvot līdz pat trīs kilometriem garu krastu posmu un tajā var būt vairāk nekā desmit indivīdu no dažādām paaudzēm.
Lai mehāniski aizsargātu kanālmalas stādījumus no bebru ietekmes, jau ir uzstādītas 42 sētiņas dažāda izmēra kokiem.
Barību dzīvnieks parasti meklē 20 m attālumā no ūdens malas, reti kad aizejot tālāk par 100 metriem. Lai iegūtu barību, bebri pārsvarā grauž koku mizu un tievos zariņus ar pumpuriem. Nepareizs ir uzskats par to, ka bebrs grauž, lai diltu tā zobi. Ja ir pieejama tikai mīksta barība, zobus dzīvnieki spēj nodeldēt, trinot citu pret citu.
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2013.gada 10.maijā.