Āfrikas cūku mēris – drauds cūkkopības nozarei
Vineta Vilcāne, LV portāls, 12.02.2014
Līdz šim Latvijā nekad nav tikuši reģistrēti saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri. Slimības draudiem Latvijā ir pakļauti vismaz 305 tūkstoši mājas cūku. Situāciju bīstamu padara fakts, ka mājas cūkas un mežacūkas ar šo slimību var inficēties netieša kontakta ceļā, piemēram, mājas cūkas barībā var nonākt inficētas mežacūkas gaļa. Cūkas barībā arī neliels inficētas gaļas daudzums var izraisīt dzīvnieka saslimšanu un radīt lielu postu.
Slimības vīruss ir ļoti izturīgs, bojā tas iet vien 70 grādu temperatūrā. Piemēram, ārējā vidē cūku mēslos tas var izdzīvot 11 dienas un 1 mēnesi cūku aizgaldos. Vīruss cūku izcelsmes pārtikas produktos saglabājas ilgāk – saldētā gaļā vairākus gadus, sālītā gaļā gandrīz gadu un žāvējumos – pusgadu. Āfrikas cūku mēri nav iespējams izārstēt ar medikamentu palīdzību un nepastāv arī vakcīna profilaksei. Atšķirībā no klasiskā cūku mēra, kurš Latviju skāra pirms dažiem gadiem, Āfrikas cūku mēris izplatās ļoti strauji.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dzintars Veide par noskaņojumu cūkaudzētāju vidū stāsta: "Cūkaudzētāji turpina strādāt. Protams, ka ir nedrošības sajūta, šāda sajūta ir visu laiku. Pirms pāris gadiem aktuāla problēma bija klasiskais cūku mēris. Lopkopība sērgu dēļ ir pulvermuca." Dz.Veide atzīmē, ka cūkkopji ievēro biodrošības pasākumus, uzmana cūku fermu teritoriju, dzīvniekus, seko līdzi transportam, kas iebrauc teritorijā.
Saslimšana notiek smagā formā
Āfrikas cūku mēris izraisa visu cūku sugas dzīvnieku saslimšanu. Saslimšana notiek smagā formā, un inficētās cūkas iet bojā dažu dienu laikā. Slimības pazīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, dzīvniekiem novērojams ēstgribas zudums, vemšana un caureja, asinsizplūdumi zem ādas un grūsnām cūkām aborti. Ar bīstamo vīrusu cūkas var inficēties pēc kontakta ar slimajām mājas vai mežacūkām, ar barību, gaļas produktiem un ēdienu atliekām. Infekcija pie cūkas var nokļūt, tai saskaroties ar dzīvnieku kopšanas inventāru, dzīvnieku kopēju apģērbu un apaviem. Vienlīdz svarīgi ir sekot, kāds transports un cilvēki apmeklē cūku novietni, jo arī šādā veidā var ievazāt slimību.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, kādus biodrošības pasākumus nepieciešams veikt cūku novietnes īpašniekiem un apkalpojošajam personālam:
- nedrīkst pieļaut nepiederošu personu atrašanos novietnēs un to kontaktu ar dzīvniekiem;
- jādezinficē apavi, pie visām ieejām jābūt izvietotiem dezinficējošiem paklājiem;
- cūkām nedrīkst izbarot ēdienu atliekas un gaļas produktus, jo īpaši medījumu apstrādes pārpalikumus un neizkarsētus virtuves atkritumus;
- jāiznīdē kukaiņi, žurkas un peles;
- regulāri jādezinficē cūku novietnes;
- par cūku saslimšanu nekavējoties jāziņo veterinārārstam vai PVD;
- neturēt cūkas atklātā teritorijā un novērst jebkādu to kontaktu ar citiem dzīvniekiem un putniem;
- nobeigušos cūku līķus neizmest mežā.
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2014.gada 12.februārī