Suņu čipēšana atlikta, bet ne atcelta

Šī gada 17.martā Zemkopības ministrijas izsludinātie grozījumi, ka viensētās mītošie suņi nebūs ne jāčipē, ne jāreģistrē, izraisīja lielu ažiotāžu. Tomēr nav ļaunuma bez labuma – tas bija iemesls vērtēt cēloņus, kāpēc, tuvojoties suņu obligātās reģistrācijas termiņam, kas ir 2016.gada 1.jūlijs, dzīvnieku īpašnieki nesteidzas reģistrēt savus mīluļus. Šobrīd Lauksaimniecības datu centra datubāzē reģistrēti vien 34 087 suņi, kas ir gaužām niecīgs skaits, ja pēc FEDIAF (The European Pet Food Industry) datiem Latvijā mīt 269 800 suņu.

Lai suņus patiešām čipētu un reģistrētu visi Latvijas suņu īpašnieki, arī tie, kuriem tas līdz šim bija par dārgu, plānoti vairāki grozījumi mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtībā. Šobrīd Zemkopības ministrija apstiprināšanai virza grozījumus MK noteikumos Nr. 491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”, kas paredz pārcelt obligātās suņu apzīmēšanas ar mikroshēmu un reģistrācijas datu centra datubāzē termiņu no 2016. gada 1. jūlija uz 2017. gada 1. janvāri.

Šī pusgada laikā paredzēts izstrādāt vairākus normatīvo aktu grozījumus, kuru galvenais mērķis ir samazināt suņa apzīmēšanas un reģistrēšanas izmaksas, kā arī padarīt suņa apzīmēšanu un reģistrēšanu pieejamāku suņa īpašniekam. Jo kopējais mērķis ir viens – sabiedriskā kārtība suņu turēšanas jomā, ko var panākt tikai tad, ja datu bāzē ir maksimāli liels reģistrētu suņu skaits. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir iesniegušas vairākus priekšlikumus:

1. Paplašināt to personu loku, kas var veikt suņu apzīmēšanu ar čipiem un reģistrāciju, tādējādi tie nebūs vairs tikai veterinārārsti, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori, kā arī apmācītas personas, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi. Paplašinoties pakalpojumu sniedzošo personu lokam, suņu čipēšanas un reģistrācijas izmaksas samazināsies par aptuveni 50 – 75%.
2. Rast risinājumu dzīvnieku reģistrācijas maksas atvieglojumiem Lauksaimniecības datu centra (LDC) datu bāzē, grozot MK 2013. gada 17. septembra noteikumus Nr. 880 “Lauksaimniecības datu centra publisko maksas pakalpojumu cenrādis”. Iespējamie risinājumi: noteikt iedzīvotāju grupas, kuras būtu atbrīvotas no reģistrācijas maksas, paredzot termiņu, kurā no reģistrācijas maksas, kas šobrīd ir 7,11 EUR, būtu atbrīvots jebkurš suņa īpašnieks, vai arī sperot radikālāku soli - pilnībā atceļot pirmreizējās reģistrācijas maksu, bet nosakot maksu par dažādu izmaiņu suņa dzīves laikā reģistrāciju LDC datu bāzē.
3. Risināt jautājumu par mājas (istabas) dzīvniekam nepieciešamajiem dokumentiem. Šobrīd Latvijā obligātā prasība ir lolojumdzīvnieka pase, kas atkal ir papildus izmaksas. Taču, lai vienkāršotu kārtību personām, kas ar dzīvnieku neceļo ārpus valsts, kā arī lai samazinātu izmaksas, kuras rodas, iegādājoties lolojumdzīvnieka pasi, ierosināts noteikt, ka dzīvnieka reģistrācijas dokuments var būt arī mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas veidlapa, kas jau šobrīd tiek aizpildīta, reģistrējot ar mikročipu apzīmētu dzīvnieku.

Ņemot vērā, ka būtisks suņu daudzums uzturas dzīvnieku patversmēs, kā arī, ka reģistrētas dzīvnieku patversmes ir visā Latvijas teritorijā un tās ir ieinteresētas visu suņu reģistrēšanā, kā viena no suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas vietām nosakāma normatīvos aktos noteiktā kārtībā reģistrēta dzīvnieku patversme. Tas būtu nozīmīgs risinājums klaiņojošo un bezsaimnieka dzīvnieku populācijas kontrolē.

©dzivniekupolicija.lv