Kur suns drīkst uzturēties bez pavadas

Pavadas lietošanas nosacījumi attiecas uz visiem suņiem, arī pašiem mazākajiem. Noteikumi dažādās pašvaldībās var atšķirties, bet tur, kur suns var atrasties bez pavadas, dzīvniekam vienmēr ir jābūt kontrolējamā attālumā. Ko nozīmē kontrolējams attālums, kur suns drīkst un kur nedrīkst atrasties bez pavadas?

 
ĪSUMĀ
  • Pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns ir jāved pavadā.
  • Pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā.
  • Katra pašvaldība zaļās zonas terminu, kā arī izņēmuma gadījumus, piemēram, noteiktas vietas, kurās sunim bez pavadas atrasties ir aizliegts (bērnu laukumi, sporta laukumi, apstādījumi u. c.), skaidro savos saistošajos noteikumos.
  • Peldvietai jābūt norobežotai ar speciālām zīmēm, kas norāda, kur tā sākas un kur beidzas, un tajā nedrīkst atrasties ne suņi, ne citi dzīvnieki, savukārt pludmalē regulējums dažādās pašvaldībās var atšķirties.
  • Dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta 1. daļā.

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 12.1. punkts paredz, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns ir jāved pavadā. Savukārt minēto noteikumu 13. punkts nosaka, ka “pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību”.

“Pieredze rāda, ka nereti tieši mazie suņi apdraud apkārtējos, jo šādu suni ir vieglāk nobiedēt, savukārt biežākais iemesls, kāpēc suns mēdz uzbrukt cilvēkam, ir bailes,” stāsta Rīgas pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis.

Ko nozīmē – kontrolējams attālums?

Kā norāda Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa, kontrolējams attālums ir tāds attālums, kurā saimnieks spēj kontrolēt sava suņa rīcību. Proti, normatīvie akti neregulē, ko tieši nozīmē jēdziens “kontrolējams attālums”. Vienlaikus T. Sadovskis kā vienu no galvenajiem kritērijiem min suņa atrašanos redzeslokā: “Ja suns nav saimnieka redzeslokā, tad saimnieks nemaz nevar zināt, ko viņa mājdzīvnieks tajā brīdī dara, līdz ar to tas noteikti nevar būt kontrolējams attālums.”

Kas ir zaļā zona?

MK noteikumos Nr. 266 jeb regulējumā, kas attiecas uz visām pašvaldībām, nav arī atrunāts, kas ir zaļā zona. Katra pašvaldība šo terminu, kā arī izņēmuma gadījumus, piemēram, noteiktas vietas, kurās sunim bez pavadas atrasties ir aizliegts (bērnu laukumi, sporta laukumi, apstādījumi u. c.), neskatoties, ka tā, iespējams, arī ir zaļās zonas teritorija, skaidro savos saistošajos noteikumos.

Piemēri zaļās zonas definīcijai:

  • Carnikavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2010/10: zaļā zona – novada teritorijā sabiedriskajās vietās esošie apstādījumi, zālieni, parki;
  • Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 51: zaļā zona – pilsētas teritorijā esošie zālieni, apstādījumu teritorijas un parki;
  • RD saistošie noteikumi Nr. 44: zaļā zona – sabiedrības ērtību un veselības labā ar stādījumiem vai zālāju apaudzētas un koptas teritorijas.

Nosaka katra pašvaldība

Papildu teritorijas, kurās aizliegts vest pastaigā suni bez pavadas, nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Rīgā šīs teritorijas ir:

  • oficiālās peldvietas – peldvietas apsaimniekotājam jānodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu, t.sk., lai tajā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā (ar vai bez pavadas) vai peldināti dzīvnieki (Rīgā tās ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča peldvietas – Daugavgrīva, Vakarbuļļi un Vecāķi, iekšzemes peldvietas – Bābelītes ezera peldvieta, Daugavas peldvietas “Lucavsala” un “Rumbula”);
  • īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi aizliedz dabas lieguma un dabas parka zonā pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;
  • Rīgas pilsētas apstādījumi (parki, dārzi, košumdārzi, skvēri, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumi, pagalmi utt.) laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00.
  • bērniem paredzētas rotaļu un izklaides vietas un sporta laukumi.

RD Mājokļu un vides departamenta direktora padomniece informatīvo pasākumu jautājumos Edīte Pūķe vērš uzmanību, ka MK noteikumos Nr. 125 “Dabas lieguma “Jaunciems” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un MK noteikumos Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” aizliegumi pastaigai ar suni nav atrunāti, tomēr aicina arī dabas liegumos “Jaunciems”, “Vecdaugava” un “Krēmeri” īpaši uzmanīt savus mājdzīvniekus, lai nekaitētu augiem un dzīvniekiem.

Meži un mežaparki nav uzskatāmi par apstādījumiem

RD saistošo noteikumu Nr. 34 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 2.9. punktā ir atsevišķi definēts, kas ir apstādījumi, –  tie ir visas ar augiem apaudzētas un koptas teritorijas ārpus mežiem, mežaparkiem un purviem. Apstādījumi var būt parkā, dārzā, košumdārzā, skvērā, bulvārī, alejā, kapsētā, nogāžu nostiprinājumā, ģimenes dārzā, pagalmā, jumta dārzā, pārsegumā ar apstādījumiem u. c. Apstādījumi ietver kokus, krūmus, vīteņaugus, puķu stādījumus, zālienu, takas, būves apstādījumu apkopei u. c.

“Saskaņā ar iepriekš minēto meži un mežaparki nav uzskatāmi par apstādījumiem, tādēļ Rīgas dome nesaskata aizliegumu suņa vešanai bez pavadas Rīgas pilsētas mežos un mežaparkos, izņemot zonas, kur atrodas rotaļu un izklaides vietas un sporta laukumi,” skaidro E. Pūķe. Rīgas mežaparki ir Bolderājas, Kleistu, Imantas, Anniņmuižas, Biķernieku, Šmerļa, Ulbrokas, Juglas un Bābelītes mežaparks, kā arī Mežaparks.

Kas aizliegts citās pilsētās?

Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 24 “Par suņa izvešanu pastaigā Liepājas pilsētā ārpus norobežotās teritorijas” nosaka, ka ārpus norobežotās teritorijas sunim bez pavadas aizliegts atrasties šādās pilsētas zaļās zonas teritorijās:

  • bērnu atpūtas un rotaļu laukumos;
  • skolu teritorijās;
  • daudzdzīvokļu māju pagalmos;
  • parkos, publiskos dārzos, skvēros, izņemot vietas, kas speciāli ierīkotas suņu pastaigām.

Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele papildina, ka Liepājas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 8 “Liepājas pilsētas pludmales un peldvietu lietošanas noteikumi” aizliedz arī peldvietās ar vai bez pavadas izvest pastaigā un peldināt suņus, kā arī citus mājdzīvniekus.

Līdzīgi arī Saulkrastu saistošie noteikumi Nr. SN 5/2015 “Par sabiedrisko kārtību Saulkrastu novadā” nosaka, ka pilsētas novada administratīvajā teritorijā aizliegts vest dzīvniekus pastaigā rotaļu laukumos, sporta laukumos un izglītības un kultūras iestāžu teritorijās. Arī šajā pilsētā peldvietās ir aizliegts izvest pastaigā ar vai bez pavadas, kā arī peldināt suņus un citus mājdzīvniekus.

Peldvieta un pludmale

Ar ko atšķiras peldvieta no pludmales? Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likuma 1. pantu peldvieta ir peldēšanai paredzēta peldvietu higiēnas prasībām atbilstoša vieta, kas atrodas jūras piekrastē vai pie iekšzemes ūdeņiem un kas ietver noteiktu labiekārtotu sauszemes daļu un peldvietas ūdens daļu, ko cilvēki izmanto atpūtai peldsezonas laikā. Savukārt, atsaucoties uz “Latvian Oxford Living Dictionaries” sniegto definīciju, pludmale ir lēzena, ūdens noskalota (jūras, ezera, upes) krastmala.

Pārsvarā pludmalēs suni drīkst vest gan pastaigā, gan peldināt

Peldvietai jābūt norobežotai ar speciālām zīmēm, kas norāda, kur tā sākas un kur beidzas, un tajā nedrīkst atrasties ne suņi, ne citi dzīvnieki. Savukārt pludmalēs regulējums dažādās pašvaldībās var atšķirties.

Piemēram, Rīgā un Carnikavā tikai peldvietās nedrīkst izvest suni pastaigā un peldināt, savukārt ārpus peldvietas zīmēm, kur sākas parasta pludmale, suns drīkst atrasties, turklāt pavadas nepieciešamība jau ir atkarīga no apstākļiem. “Lucavsalā suns nedrīkst atrasties un to nedrīkst peldināt peldvietas teritorijā, taču jebkurā citā vietā cilvēks ar suni drīkst piekļūt pie ūdens, vienlaikus, tā kā tas ir parks, sunim jābūt pavadā,” piemēru min T. Sadovskis. Taču viņš norāda, ka Jūrmalas pludmalē neatkarīgi no tā, vai tur ir ierīkota peldvieta vai nav, ar suni nedrīkst atrasties visā tās garumā.

Liepājā ārpus noteiktajām peldvietām suni drīkst izvest pastaigā ar pavadu, savukārt pludmales teritorijā no Pērkones līdz Jūrmalas ielai un Karostā saimnieki drīkst suni, tam atrodoties pavadā, ievest arī jūrā, stāsta E. Enģele. Arī 24. jūlija raidījuma “Rīta Panorāma” sižetā “Suns pludmalē. Atļauts vai aizliegts” Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Guntis Vinteris skaidro, ka, atbraucot uz Saulkrastiem kopā ar savu suni, dzīvnieku pavadā drīkst vest pastaigā pa pludmali un nopeldināt, proti, ārpus peldvietām, bet tajās gan nedrīkst.

“Līdzīgi kā pastaigājoties ar suni, arī peldinot jāatceras, ka dzīvnieks jātur kontrolējamā attālumā, proti, pat ja tā nav oficiāla peldvieta, bet cilvēki tur peldas, vispirms jārūpējas par apkārtējo drošību,” skaidro T. Sadovskis.

Atbildība par pavadas nelietošanu

Rīgā pārkāpumus par suņa laišanu bez pavadas atsevišķi neizdala, proti, tie visi ir dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi, kas noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 106. panta 1. daļā. T. Sadovskis informē, ka 2018. gada pirmajos sešos mēnešos par šādu pārkāpumu ir noformēti 165 administratīvie protokoli. Savukārt E. Enģele stāsta, ka Liepājā pārsvarā iedzīvotāji ievēro noteikumus: “Noteikumu kontroli veic Liepājas pašvaldības policija, un vidēji mēnesī tā noformē 3–5 administratīvā pārkāpuma protokolus par suņa palaišanu pastaigā bez pavadas neatļautā vietā.”

Pēc T. Sadovska domām, šis ir viens no tiem pārkāpumiem, kurus samērā grūti konstatēt, jo, tiklīdz vienā parka stūrī parādās policisti zaļās vestēs vai policijas transportlīdzeklis, suņu īpašnieki jau laikus pasauc savus mājdzīvniekus pie sevis. Turpinot viņš norāda, ka tāpat ir ar citiem pārkāpumiem, kas tiek izdarīti pastaigas ar suni laikā, piemēram, ekskrementu nesavākšana.

LAPK 106. pants paredz, ka:

  • par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro apmērā, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro apmērā, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas;
  • par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 15 līdz 700 eiro apmērā, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro apmērā, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas;
  • par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro apmērā, bet juridiskajām personām – no 110 līdz 1400 eiro apmērā, konfiscējot dzīvnieku vai bez tā konfiskācijas.


Raksts pārpublicēts no lvportals.lv - https://lvportals.lv/skaidrojumi/297813-kur-suns-drikst-uztureties-bez-pavadas-2018

Iet atpakaļ