Kur suns drīkst uzturēties bez pavadas

FOTO: Krists Spruksts, LETA
Linda Balode, LV portāls, 13.augustā, 2018
 

ĪSUMĀ

  • Pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns ir jāved pavadā.
  • Pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā.
  • Katra pašvaldība zaļās zonas terminu, kā arī izņēmuma gadījumus, piemēram, noteiktas vietas, kurās sunim bez pavadas atrasties ir aizliegts (bērnu laukumi, sporta laukumi, apstādījumi u. c.), skaidro savos saistošajos noteikumos.
  • Peldvietai jābūt norobežotai ar speciālām zīmēm, kas norāda, kur tā sākas un kur beidzas, un tajā nedrīkst atrasties ne suņi, ne citi dzīvnieki, savukārt pludmalē regulējums dažādās pašvaldībās var atšķirties.
  • Dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. panta 1. daļā.

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” 12.1. punkts paredz, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns ir jāved pavadā. Savukārt minēto noteikumu 13. punkts nosaka, ka “pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību”.

“Pieredze rāda, ka nereti tieši mazie suņi apdraud apkārtējos, jo šādu suni ir vieglāk nobiedēt, savukārt biežākais iemesls, kāpēc suns mēdz uzbrukt cilvēkam, ir bailes,” stāsta Rīgas pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis.

Ko nozīmē – kontrolējams attālums?

Kā norāda Rīgas domes (RD) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa, kontrolējams attālums ir tāds attālums, kurā saimnieks spēj kontrolēt sava suņa rīcību. Proti, normatīvie akti neregulē, ko tieši nozīmē jēdziens “kontrolējams attālums”. Vienlaikus T. Sadovskis kā vienu no galvenajiem kritērijiem min suņa atrašanos redzeslokā: “Ja suns nav saimnieka redzeslokā, tad saimnieks nemaz nevar zināt, ko viņa mājdzīvnieks tajā brīdī dara, līdz ar to tas noteikti nevar būt kontrolējams attālums.”

Kas ir zaļā zona?

MK noteikumos Nr. 266 jeb regulējumā, kas attiecas uz visām pašvaldībām, nav arī atrunāts, kas ir zaļā zona. Katra pašvaldība šo terminu, kā arī izņēmuma gadījumus, piemēram, noteiktas vietas, kurās sunim bez pavadas atrasties ir aizliegts (bērnu laukumi, sporta laukumi, apstādījumi u. c.), neskatoties, ka tā, iespējams, arī ir zaļās zonas teritorija, skaidro savos saistošajos noteikumos.

Piemēri zaļās zonas definīcijai:

  • Carnikavas novada domes saistošie noteikumi Nr. 2010/10: zaļā zona – novada teritorijā sabiedriskajās vietās esošie apstādījumi, zālieni, parki;
  • Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 51: zaļā zona – pilsētas teritorijā esošie zālieni, apstādījumu teritorijas un parki;
  • RD saistošie noteikumi Nr. 44: zaļā zona – sabiedrības ērtību un veselības labā ar stādījumiem vai zālāju apaudzētas un koptas teritorijas;
  • Saulkrastu novada domes saistošie noteikumi Nr. SN 5/2015: zaļā zona – Saulkrastu novada teritorijā sabiedriskajās vietās esošie apstādījumi, zālieni un citas platības uz valsts vai pašvaldības zemes, gar publiskās infrastruktūras elementiem, izbūvētiem ceļiem, ielām un ietvēm, kā arī uz publiskā lietojumā esošas privātas zemes, kas nav norobežota vai kā citādi apzīmēta.

Nosaka katra pašvaldība

Papildu teritorijas, kurās aizliegts vest pastaigā suni bez pavadas, nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos. Rīgā šīs teritorijas ir:

  • oficiālās peldvietas – peldvietas apsaimniekotājam jānodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu, t.sk., lai tajā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā (ar vai bez pavadas) vai peldināti dzīvnieki (Rīgā tās ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča peldvietas – Daugavgrīva, Vakarbuļļi un Vecāķi, iekšzemes peldvietas – Bābelītes ezera peldvieta, Daugavas peldvietas “Lucavsala” un “Rumbula”);
  • īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parka “Piejūra” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi aizliedz dabas lieguma un dabas parka zonā pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;
  • Rīgas pilsētas apstādījumi (parki, dārzi, košumdārzi, skvēri, alejas, kapsētas, nogāžu nostiprinājumi, pagalmi utt.) laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00.
  • bērniem paredzētas rotaļu un izklaides vietas un sporta laukumi.

RD Mājokļu un vides departamenta direktora padomniece informatīvo pasākumu jautājumos Edīte Pūķe vērš uzmanību, ka MK noteikumos Nr. 125 “Dabas lieguma “Jaunciems” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un MK noteikumos Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” aizliegumi pastaigai ar suni nav atrunāti, tomēr aicina arī dabas liegumos “Jaunciems”, “Vecdaugava” un “Krēmeri” īpaši uzmanīt savus mājdzīvniekus, lai nekaitētu augiem un dzīvniekiem.

Rakstā vēl:

Meži un mežaparki nav uzskatāmi par apstādījumiem

Kas aizliegts citās pilsētās?

Peldvieta un pludmale

Lasīt visu ... 

Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2018.gada 13.augustā

 

Iet atpakaļ