ĪSUMĀ

• Pirms iegādāties mājdzīvnieku, vispirms vajadzētu iepazīties ar dzīvnieka dabiskajiem augšanas apstākļiem.
• LKF, pārdodot mājdzīvniekus, vienmēr noslēdz atsavināšanas līgumu, kuru noformē starp audzētāju un pircēju.
• Dzīvnieku patversmes, nododot dzīvnieku jaunajam saimniekam, nereti lūdz veikt samaksu par dzīvniekam veiktajām vakcinācijām un medicīniskajām procedūrām.

Zemkopības ministrija norāda, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" nosaka, ka suni un mājas (istabas) sesku ir atļauts atsavināt, nododot to nākamajam īpašniekam kopā ar dzīvnieka pasi tikai pēc astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas un divas nedēļas pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta sešu nedēļu vecumā, vai nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām, ja vakcinācija veikta astoņu nedēļu vecumā. Suņa īpašnieks (turētājs) suņa atsavināšanas gadījumā nodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma un tas tiktu reģistrēts mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē uz atsavinātāja vārda. Šo normu attiecina arī uz dzīvnieku patversmes suņiem, ko nodod jaunam mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam.

Kaķi atļauts atsavināt, nododot to nākamajam īpašniekam kopā ar vakcinācijas apliecību vai pasi (ja dzīvniekam ir implantēta mikroshēma), pēc 10 nedēļu vecuma sasniegšanas un vienu nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām.

Kaķi, suni un mājas sesku atļauts atsavināt arī pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.

Jāiepazīstas ar audzēšanas apstākļiem

Latvijas Kinoloģiskās federācijas (LKF) prezidente Vija Klučniece skaidro, ka, pirms iegādāties mājdzīvnieku, vispirms vajadzētu iepazīties ar dzīvnieka dabiskajiem augšanas apstākļiem, "nevajag prasīt, lai dzīvnieku pieved klāt. Prasīt sterilu tīrību nevar, bet kucēniem jābūt apaļiem, dzīvīgiem. Vajag paskatīties, kā dzīvnieki reaģē, – ja slēpjas pa kaktiem, no tāda metiena kucēnu nevajag ņemt. Tas nozīmē, ka cilvēks ieiet tikai pabarot, nav kontakta.  Šādi audzinot, kucēns visu mūzu var palikt bailīgs, tā ir ļoti liela problēma, jo pieaugot viņš var kost".

"Kucēnam ir jābūt tīram, ar spožām acīm, mitru degunu, rotaļīgam, pietiekami drošam."

LKF vadītāja iesaka no audzētāja prasīt arī rekomendācijas – ar ko dzīvnieks barots, lai strauji nemainītos barība, jo sākumā, kad kucēns nokļūst jaunajās mājās, viņam ir stress. Ir jāskatās, lai nebūtu ektoparazītu – blusu, ērču. Svarīgi ir pievērst uzmanību kucēna vecāku veselībai, pārbaudīt sertifikātus, kas apliecina veselības pārbaudes. LKF pārbauda acu, locītavu un dažām šķirnēm arī ģenētiskās slimības.

Ja pērk kucēnu, kas vecāks par diviem mēnešiem, ir svarīgi pievērst uzmanību, vai tas ir socializējies. V. Klučniece: "Ja suns dzīvo tikai voljerā, neiet sabiedriskajās vietās, nav pieradināts pie trokšņiem un sabiedriskā transporta, tālākā audzināšanā būs grūti. Viņam ir jābūt drosmīgam, nav jābaidās, jo ir plēsējs. Kucēnam ir jābūt tīram, ar spožām acīm, mitru degunu, rotaļīgam, pietiekami drošam. Savukārt, ja kaķēnu nevar paņemt rokās, viņš bēg un slēpjas – arī tādu dzīvnieku nevajag pirkt, jo nekāda prieka nebūs. Viņš dzīvos savu dzīvi, jo izaudzināts par mežoni bez regulāra kontakta ar cilvēku."

Pirkums ir rūpīgi jāpārdomā

Kāds pluss ir, iegādājoties šķirnes suni?

Lasīt visu ...

Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2017.gada 3.oktobrī