Kas jāņem vērā, pērkot mājdzīvnieku (l)
Inese Helmane, LV portāls, 02.10.2017
ĪSUMĀ
- Neatkarīgi no tā, vai mājdzīvniekus pavairo sev vai tirdzniecībai, ir jāievēro atsavināšanas nosacījumi, vakcinācijas prasības, jānodrošina, ka gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens u.c. prasības.
- Cilvēkiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, kopš 2013. gada ir jābūt speciāli apmācītiem.
- Šķirnes mājas (istabas) dzīvniekiem ir jābūt ierakstītiem Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā.
- Īpašnieks nodrošina, ka suņi ir apzīmēti un reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību un datubāzē ir izdarīta atzīme par dzīvnieku atsavināšanu.
- Nelikumīgi audzēto šķirnes dzīvnieku sludinājumu skaits pēdējos gados esot sarucis.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa skaidro, ka mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecība ir noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" 6. nodaļā.
Kas jāievēro audzētājiem
Neviens normatīvais akts neaizliedz dzīvnieku pavairošanu, uzsver M. Riekstiņa, bet neatkarīgi no tā, vai dzīvniekus pavairo sev vai tirdzniecībai, ir jāievēro atsavināšanas nosacījumi, vakcinācijas prasības, jānodrošina, ka gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens u.c. prasības.
Zemkopības ministrija norāda, ka dzīvnieka īpašniekam ir šādi pienākumi:
- rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai;
- rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;
- nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēku vai citus dzīvniekus;
- nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos;
- nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi;
- nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas;
- ņemot vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota, – pietiekamu turēšanas platību.
Visas iepriekšminētās prasības ir attiecināmas arī uz bezšķirnes suņu un kaķu atsavināšanu. Tiesa, uz tiem nevar attiecināt prasību par ieraksta nodrošināšanu Latvijā reģistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā.
Jābūt speciāli apmācītiem
Cilvēkiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu, kopš 2013. gada ir jābūt speciāli apmācītiem – ir vajadzīgs noklausīties par to speciālu kursu un saņemt apliecību. LV portāls publikācijā Gribi pavairot mīļdzīvnieku? Ej kursos! jau skaidroja, ka apmācības nav vajadzīgas tikai tiem dzīvniekmīļiem, kuriem jau ir veterinārmedicīnas, bioloģijas vai kinoloģijas izglītība.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 266 52. pantu, mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums septiņu darbdienu laikā rakstiski informēt PVD teritoriālo struktūrvienību, ja tas pilsētas vai ciema teritorijā vienā adresē tur piecus un vairāk vienas sugas siltasiņu mājas (istabas) dzīvniekus, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, norādot savu vārdu un uzvārdu, mājas (istabas) dzīvnieku sugu, skaitu, turēšanas vietas adresi un tālruņa numuru (ja tāds ir), kā arī par tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem jāinformē dienesta teritoriālā struktūrvienība."Neviens normatīvais akts neaizliedz dzīvnieku pavairošanu."
Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 9. pantam un MK noteikumiem Nr. 266 PVD inspektoriem ir tiesības kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem. Ja mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks neievēro šos noteikumus, viņš var tikt saukts pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vajadzīgs ieraksts ciltsgrāmatā
Zemkopības ministrija akcentē, ka mājdzīvniekus pavairo tā, lai nekaitētu dzīvnieka veselībai un atbilstu tā etoloģijai.
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2017.gada 2.oktobrī