Praksē nereti vērojams, ka cilvēki neievēro mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanas noteikumus, piemēram, ļauj savam mīlulim brīvi pastaigāties automašīnas salonā vai tur to klēpī. Taču arī nepiesprādzēts mājdzīvnieks, tāpat kā nepiesprādzēts bērns, sadursmes brīdī izdara vai saņem lielu triecienu, kas var izraisīt smagas sekas. Pārvadājot mājdzīvnieku, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) iesaka lietot speciālas saites vai jostas, bet vislabāk dzīvniekiem paredzētus būrus.
Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikts: “Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.”
Vispārīgās prasības
Dzīvnieku aizsardzības likuma 1. pantā definēts, ka mājas (istabas) dzīvnieks ir dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam.
Savukārt minētā likuma 36. pants paredz, ka dzīvnieku jāpārvadā piemērotā transportlīdzeklī, nodrošinot tā veselībai nekaitīgus apstākļus. Ja nepieciešams, pirms pārvadāšanas vai pārvadāšanas laikā dzīvniekam drīkst ievadīt nomierinošus zāļu līdzekļus, ievērojot praktizējoša veterinārārsta norādījumus. Atbildīgais par minēto prasību ievērošanu dzīvnieku pārvadāšanas laikā ir dzīvnieka īpašnieks vai viņa pilnvarota persona.
Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likuma 38. pantam gadījumos, kad nepieciešama pārvadājamā dzīvnieka muitas kontrole, tā veicama ārpus kārtas, proti, aizkavēt muitas kontroli var tikai dzīvnieka labā vai gadījumos, kad radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar infekcijas slimību.
Vienlaikus Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 322 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr. 322) 5. punkts paredz, ka, pārvadājot mājas (istabas) dzīvniekus valsts teritorijā, transportlīdzeklī jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarota praktizējoša veterinārārsta izsniegtai vakcinācijas apliecībai vai mājas (istabas) dzīvnieka pasei. Normatīvie akti nosaka arī to, ka dzīvnieku transportlīdzeklī nedrīkst atstāt bez uzraudzības, ja tas var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību.
Pārvadājot sabiedriskajā transportā
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 1. pantu sabiedriskais transports ir sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītie transportlīdzekļi (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vilciens, M1 kategorijas transportlīdzeklis). Savukārt sabiedriskā transporta pakalpojumi ir iedzīvotājiem pieejami pasūtītāja organizēti regulārie pasažieru pārvadājumi ar sabiedriskajiem transportlīdzekļiem, kurus pasažieri var izmantot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēna skaidro, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītāji Latvijā ir divi:
- valsts jeb “Autotransporta direkcija” reģionālajos maršrutos (autobusi un vilcieni);
- 9 republikas nozīmes pilsētas, kas organizē regulārus pārvadājumus pilsētas administratīvajā teritorijā.
Kā norāda I. Kancēna, normatīvie akti attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanu ir saistoši gan reģionālajos, gan pilsētas pārvadājumos.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr. 599) 74. punktu sabiedriskajā transportlīdzeklī atļauts pārvadāt suņus, kaķus, dekoratīvos putnus un mājputnu vai dekoratīvo dzīvnieku mazuļus, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Proti, MK noteikumu Nr. 322 7. punkts noteic, ka, pārvadājot mājas (istabas) dzīvniekus sabiedriskajā transportlīdzeklī:
- suni ar uzliktu uzpurni tur pavadā vai bez uzpurņa ievieto dzīvnieku pārvadāšanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī;
- citus mājas (istabas) dzīvniekus ievieto piemērotās somās, konteineros vai būros.
Vienlaikus MK noteikumi Nr. 599 nosaka pasažierim, kurš pārvadā dzīvnieku, pienākumu rūpēties, lai dzīvnieks netraucē citus pasažierus.
I. Kancēna papildus vērš uzmanību, ka par dzīvnieka vai vairāku dzīvnieku pārvadāšanu, ievērojot iepriekš minētās prasības, jāmaksā kā par vienu bagāžas vienību: “Pārvadājot dzīvniekus, pat tad, ja tas ir ļoti neliela izmēra klēpja sunītis, pasažiera pienākums ir iegādāties bagāžas biļeti un ievērot dzīvnieku pārvadāšanas nosacījumus.” SM pārstāve norāda, ka pastāv izņēmums suņiem, kas sniedz pavadoņa vai asistenta pakalpojumu, ja tiek izpildītas šādiem suņiem normatīvajos aktos par dzīvnieku aizsardzību noteiktās prasības. Proti, šādus suņus sabiedriskajā transportā var pārvadāt bez maksas, bez uzpurņa, kā arī bez speciālās somas, konteinera vai būra.
Kā jau iepriekš pie vispārīgajām prasībām tika minēts, pārvadājot mājdzīvniekus Latvijas teritorijā, arī sabiedriskajā transportā, dzīvnieka īpašniekam vai pilnvarotajai personai līdzi jābūt veterinārārsta izsniegtai vakcinācijas apliecībai vai mājas (istabas) dzīvnieka pasei.
Pārvadājot privātā transportlīdzeklī
Mājdzīvnieki cits no cita atšķiras gan pēc lieluma, gan pēc uzvedības. Līdz ar to transportlīdzekļa vadītājam, izvērtējot dzīvnieka izmērus un uzvedību, jāizvēlas drošākais veids, kā pārvadāt savu mīluli. “Pārvadājot suņus un kaķus vieglajā automobilī, jāpārliecinās par to, lai mājdzīvnieks netraucētu spēkrata vadīšanu,” norāda I. Kancēna. Viņa atgādina, ka nepiesprādzēts mājdzīvnieks sadursmes brīdī var radīt lielu triecienu ar smagām sekām. Līdz ar to, pārvadājot mājdzīvnieku savā automašīnā, tāpat kā CSDD arī SM iesaka lietot speciālās saites vai jostas, bet vislabāk dzīvniekiem paredzētu būri.
Ceļu satiksmes noteikumu 183. punkts noteic, ka mājas (istabas) dzīvnieki jāpārvadā tā, lai tie netraucētu transportlīdzekļa vadītāju un neierobežotu viņam redzamību. SM transportlīdzekļa vadītājiem atgādina, ka dzīvnieki nedrīkst brīvi pārvietoties transportlīdzekļa salonā un tos nedrīkst turēt klēpī. I. Kancēna skaidro, ka “tas var novērst autovadītāja uzmanību un radīt bīstamas situācijas uz ceļa”. Kā jau iepriekš noskaidrojām, pārvadājot mājas (istabas) dzīvniekus valsts teritorijā, transportlīdzeklī jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pilnvarota praktizējoša veterinārārsta izsniegtai vakcinācijas apliecībai vai mājas (istabas) dzīvnieka pasei.
Vienlaikus, jautājot SM, kā pienākums ir pārbaudīt un kontrolēt prasību ievērošanu mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanā, I. Kancēna norāda, ka normatīvie akti to neregulē.
Rakstā vēl:
Pārvadājot ar kuģi
Pārvadājot lidmašīnā
Pārvadāšanas prasību neievērošanas gadījumā
Pilns raksts publicēts LV portālā "Par likumu un valsti"
2029.gada 12.novembrī