Ieteikumi, kas jāņem vērā rīdziniekiem, kuriem ir suns

Vairāki normatīvie akti reglamentē, kāda atbildība jāuzņemas īpašniekiem par tiem, kurus viņi ir pieradinājuši. Mājdzīvnieku turēšanu regulē Dzīvnieku aizsardzības likums un 2006. gada 4. aprīlī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.

Tīrs ūdens un pārtika

Jā, jā. Likumā ir minēts arī par suņa barošanu un izmitināšanu. Piemēram, likumā minēts, ka īpašnieks ir atbildīgs par mājdzīvnieka aprūpi atbilstoši sugas īpatnībām un fizioloģiskajām vajadzībām, tostarp tas jābaro un jāapgādā ar pastāvīgi pieejamu svaigu dzeramo ūdeni.

Īpašniekiem jārūpējas par saviem dzīvniekiem un viņu veselību, nepieļaujot savainojumus, nežēlīgu izturēšanos pret tiem vai antisanitārus apstākļus. Ir cilvēki, kas domā, ka dzīvniekam pietiek tikai ar to, ka tas tiek pabarots. Taču četrkājaiņiem nepieciešams arī kontakts ar cilvēku. Ja suns nepārtraukti rej vai gaudo, tad nebrīnieties, ja kaimiņi vēršas pie attiecīgajām iestādēm. Tam, kādos apstākļos dzīvo suns, seko Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Ja tiek pārkāpti mājdzīvnieku turēšanas noteikumi, var tikt piemēroti sodi. Pagājušajā gadā PVD saņēma vairāk nekā 600 sūdzību par dzīvnieku turēšanu neatbilstīgos apstākļos. Daļa iesniegumu bija nepamatoti, jo daži cilvēki izmanto kaimiņa mājdzīvnieku kā ieganstu savu attiecību skaidrošanai. Visbiežākie pārkāpumi bija dzīvnieku turēšana antisanitāros apstākļos un suņu nevešana pastaigā, stāsta Mairita Riekstiņa, PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja.

Sunim, tāpat kā cilvēkam, normālai dzīvei nepieciešama kustība. Tāpēc saimniekam savam mīlulim obligāti jānodrošina arī fiziskās aktivitātes. Savukārt, ja ir ierobežotas izkustēšanās iespējas, dzīvnieks jāizmitina pietiekami lielā telpā. Ir bezatbildīgi saimnieki, kas sava slinkuma dēļ suņus laiž nokārtoties tieši uz balkona vai lodžijā. Bet to ir aizliegts darīt, tāpat kā šajās vietās turēt dzīvniekus vispār. Minētie pienākumi attiecas arī uz tām personām, kam īpašnieks dzīvnieku ir uzticējis uz laiku. Dzīvnieka nāves gadījumā jāapglabā tā mirstīgās atliekas tām paredzētajās vietās (dzīvnieku kapsētā u. c.).

Sunim nepieciešama reģistrācija un žetons

Tikko kā esat kļuvis par kucēna īpašnieku, tas jā jāreģistrē. To iespējams izdarīt Lauksaimniecības datu centra vienotajā datubāzē, taču vienkāršāk to ir izdarīt veterinārajā klīnikā, piemēram, reizē ar vakcīnu. Veterināro klīniku saraksts atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājaslapā.

Suņa īpašniekam, sunim sasniedzot 6 mēnešu vecumu, katru gadu līdz 1. martam ir jāmaksā ikgadējā suņa turēšanas nodeva.

No 2018.gada 1.janvāra Suņa turēšanas nodevas apmērs palielinājas un sastāda 10,00 euro (bija 8,54 euro apmērā) .

No suņa turēšanas nodevas ir atbrīvotas:

• personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti;
• personas ar 3.grupas redzes vai dzirdes invaliditāti;
• valsts vai pašvaldības iestādes, kurās tiek audzēti dienesta suņi.

Suņa turēšanas nodeva 50% apmērā ir maksājama:

• par suni, kura reģistrēts īpašnieks ir pensionārs;
• par sterilizētu suni.

„Legalizētajam” sunim tiek izsniegts žetons, kas jāpiestiprina pie dzīvnieka kakla siksnas.

Daudzi īpašnieki izvairās no reģistrācijas. Taču, kad īpašnieks pastaigājas ar suni pa ielu vai parku, kā arī to pārvadā sabiedriskajā transportā, pašvaldības policisti var pārbaudīt, vai suns ir reģistrēts un samaksāta turēšanas nodeva.

Rekvizīti suņu nodevas samaksai

Rīgas domes Finanšu departaments
Reģ.nr.90000064250
Konta numurs: LV74UNLA0023300000000
Banka: AS "SEB banka"
Kods: UNLALV2X

Veicot maksājumu,  ir norādāms suņa īpašnieka uzvārds vai juridiskās personas nosaukums, personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas numurs un suņa identitātes numurs, kas norādīts sunim implantētajā mikroshēmā.

„Personas kods” jeb kāpēc nepieciešams suni čipot

Pirms reģistrācijas veterinārs dzīvniekam implantē mikročipu – grauda izmēra informācijas nesēju ar identifikācijas datiem. Šī procedūra ir ātra, netraumējoša, gandrīz nesāpīga, un to izmanto visā pasaulē. Čipa implantēšana maksā aptuveni 15–20 eiro. Veterināro klīniku saraksts pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta  mājaslapā.

Dzīvniekam čips ir tas pats, kas cilvēkam personas kods. Kakla siksnu ar adresi var nozagt vai nozaudēt, savukārt tikai pēc apraksta suni (piemēram, balts ar melnām ķepiņām) ir grūti identificēt. Ja dzīvnieku bez čipa nozog, īpašniekam nav viegli pierādīt savas tiesības uz to. Taču, noskenējot čipā saglabātos datus, var iegūt informāciju par dzīvnieka īpašnieku un adresi. Līdz ar to, dzīvnieku atrodot vai tam iekļūstot nelaimē, saimnieks ātri vien par to uzzinās. Tas ir noderīgi klaiņojošu dzīvnieku gadījumā: nav čipa – nav saimnieka.

Lai kontrolētu, vai sunim ir ievietots čips un samaksāta pašvaldības nodeva, Rīgas pašvaldības policijas, Rīgas domes Administratīvā inspekcijas un 

Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība

Par pašvaldības nodevu par suņa turēšanu Rīgā un suņa reģistrācijas kārtības uzraudzību un kontroli

Vakcinācija

Suņi obligāti jāvakcinē pret trakumsērgu. Par to, vai nepieciešamas arī citas potes, dzīvnieka īpašnieks var lemt, konsultējoties ar veterinārārstu.

Piesardzības pasākumi

Saimnieks ir atbildīgs par to, lai suns netraucētu apkārtējiem, viņus nenobaidītu, kā arī neuzbruktu citiem dzīvniekiem un cilvēkiem, nenodarītu kaitējumu svešam īpašumam. Lai suns neuzbruktu cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem, nenobiedētu tos vai nenodarītu kaitējumu citu īpašumam, jāveic dažādi piesardzības pasākumi, kā arī dzīvnieki jāuztur tā, lai tie neizjustu diskomfortu.

Ja suns ir piesiets pie ķēdes

Ja suns dzīvo pagalmā, pagalma teritorijai jābūt iežogotai. Ārā drīkst mitināties tikai to sugu suņi, kas ir piemēroti dzīvei šādos apstākļos. Suni turot piesietu pie ķēdes, tam nepieciešama atbilstoša izmēra būda (30 cm lielāka par suņa augumu) un silts grīdas segums. Būda un tās apkārtne ir regulāri jātīra. Kakla siksnai jābūt vismaz divus centimetrus platai, bet ķēdei ar rotējošiem elementiem – vismaz trīs metrus garai.

Suns jāved pastaigās

Suņi – gan tie, kas mitinās iekštelpās, gan tie, kas tiek turēti piesieti ārā, – obligāti jāved vismaz 30 minūšu ilgās pastaigās. Iekštelpu suņi – vismaz divreiz dienā, āra suņi – vienu reizi dienā. Vest dzīvniekus pastaigā drīkst tikai cilvēks, kas spēj parūpēties par to, lai suns neapdraudētu citus dzīvniekus un cilvēkus. Tas nozīmē, ka būtu muļķīgi uzticēt trīsgadīgam bērnam bulterjeru, ja viņš suni nav spējīgs noturēt. Un, starp citu, likumā rakstīts:

dzīvnieku īpašniekiem ir jāsavāc pastaigas laikā atstātie ekskrementi.

Tiem, kuri suni piesien sabiedriskās vietās (pie veikala, aptiekas, pasta u. c. ieejas), jāņem vērā, ka dzīvnieku drīkst atstāt tikai uz neilgu laiku. Turklāt jāraugās, lai suns netraucē gājēju un transportlīdzekļu kustību, kā arī neapdraud citus dzīvniekus un cilvēkus. Pavadas garums nedrīkst pārsniegt vienu metru.

Suņu pārvadāšana iepirkumu grozos un ratiņos likumā nav noteikta. Taču, ja veikala apsargs suņa īpašniekam izsaka aizrādījumu, tas nozīmē, ka tas ir pret iestādes iekšējās kārtības noteikumiem un tā darīt nedrīkst. Un, galu galā, tas nav higiēniski!

Bīstamiem suņiem jāapliek sarkana kakla siksna

Speciālisti apgalvo, ka bīstamu suņu sugu nav. Agresīva uzvedība ir saistīta ar individuālām suņa rakstura iezīmēm, ko nosaka iedzimtība, audzināšana, dzīves apstākļi. Ja suns apdraud cilvēkus vai dzīvniekus, Pārtikas un veterinārais dienests var atzīt to par bīstamu. Bīstamu suņu reģistru uztur Lauksaimniecības datu centrs (LDC), un, ņemot vērā, ka par bīstamiem atzītie suņi var pazust vai nomirt, par ko PVD atsevišķi ziņots netiek, lai saņemtu visprecīzāko informāciju par pašreizējo bīstamo suņu skaitu, informācija jāmeklē LDC.

Saņemot iesniegumu no cietušā vai policijas, PVD izveido komisiju, kas novērtē suņa uzvedību. Komisija sastāv no diviem kinologiem un veterinārārsta. 2015. gadā tika izvērtēta 27 suņu uzvedība, 2014. gadā – 22 suņu, no tiem pieci tika atzīti par bīstamiem. 2013. gadā saņemts vairāk nekā 30 iesniegumu, bet par bīstamiem atzīti tikai pieci suņi. Bīstama suņa turēšanā īpašniekam jāievēro īpaši noteikumi: suns jātur norobežotā teritorijā, tas jāved pastaigā līdz 1,5 m garā pavadā un slēgtā uzpurnī. Sunim jāvalkā sarkana, gaismu atstarojoša kakla siksna ar identifikācijas numuru un Lauksaimniecības datu centra tālruņa numuru.

Staidzināt bīstamu suni drīkst tikai personas, kas ir vecākas par 18 gadiem.

Ja ir bažas, ka jūsu pagalmā dzīvo bīstams suns, bet pastaigās tas tiek vests nepareizi, var vērsties Lauksaimniecības datu centrā (Rīgā, Republikas laukumā 2, tālrunis 67027240 vai mājaslapā).

Bērnu laukumi un pludmales suņiem ir tabu

Laikā no pulksten 7.00 līdz 23.00 suni ir aizliegts vest pastaigā bez pavadas pilsētas apstādījumos, izņemot speciāli tam ierīkotās un norobežotās teritorijās. Suni ir aizliegts ievest bērnu rotaļu laukumos, sporta laukumos un izklaides vietās, kā arī īpaši ierīkotās peldvietās. Pat ja jūsu suns ietilpst jūsu kabatā vai jūs to pārnēsājat aiz krekla, pludmalē jūsu mīlulim ieeja ir aizliegta, jo īpaši tad, ja tā ir oficiāla peldvieta.

Šīs prasības minētas 2007. gada 19. jūnija Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 80„Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā”. Rīgas domes saistošo noteikumu ievērošanu uzrauga Rīgas pašvaldības policija. Pašvaldības policijas tālrunis ir 110.

Transportā pārvadāt atļauts. Bet uzmanīgi

Sabiedriskajā transportā ir atļauts pārvadāt suņus. Bet mīlulis jātur pavadā, ar uzpurni vai arī tam jāatrodas somā, konteinerā vai būrī. Pārvadāšanas laikā nedrīkst turēt suni azotē, jo strauja bremzēšana dzīvnieku var satraukt, liekot tam savainot sevi vai citus.

Vedot dzīvnieku Rīgas sabiedriskajā transportā, ir jāiegādājas papildu biļete par 1,50 eiro. Šāda biļete nav jāpērk, ja dzīvnieku pārvadā konteinerā, somā vai krātiņā.

Plānojot dzīvnieku vest uz ārvalstīm, ir vērts noskaidrot mājdzīvnieku turēšanas normas attiecīgajā valstī. Nepieciešamo informāciju iespējams saņemt PVD.

Kur skatās policija?

Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Aronovs pastāstīja, ka ir normatīvie akti un sodi par to pārkāpšanu. Taču nedrīkst pret katra suņa īpašnieku vērsties ar policiju, jo tas vairāk ir kulturālās audzināšanas jautājums.

„Mēs sodām, ja redzam, ka kāds no pavadas atbrīvo lielu suni vai nesavāc izkārnījumus. Bet tajā pašā laikā saņemam lērumu kritikas tieši par šiem sodiem. Cilvēkiem vienkārši ir izveidojies stereotips, ka, ejot pa ielu, var pēkšņi uzsist knipi un blakus parādīsies policists. Ja tas nenotiek, tātad mēs strādājam slikti. Nu tad, lūdzu, ja jūs redzat, ka kaut kas tāds notiek, – sazinieties ar policiju!

Nekur nav teikts, ka tieši tajā mirklī ieradīsies patruļmašīna. Bet, ja būs viens izsaukums, otrs, piektais, mēs zināsim: šajā pagalmā suns tiek sistemātiski staidzināts bērnu laukumā vai izvests nokārtoties turpat pie lieveņa. Tātad mēs šo pagalmu pārbaudīsim biežāk,” saka Andrejs Aronovs.

Policija katru dienu nestaigās, ar skeneri pārbaudot visu apkārtnes suņu čipus. Bet, ja būs tāda nepieciešamība, noteikti pārbaudīs gan čipu, gan to, vai suns ir datubāzē. Ar čipa palīdzību daudz ātrāk iespējams identificēt aizbēgušus vai noklīdušus suņus, kā arī saukt pie atbildības saimniekus, kuru dzīvnieki nolaidības dēļ kļuvuši par klaidoņiem.

„Ne vienmēr strīdīgas situācijas beidzas ar sodiem. Ja ir sūdzības, ka konkrētā rajonā vai pagalmā pastāvīgi tiek staidzināts suns bez pavadas, dzīvnieks tiek vests uz pludmali vai parku, tad galvenais uzdevums ir ar saimnieku pārrunāt un izskaidrot likuma pārkāpumus. Un tikai pēc tam sodīt. Bet, ja konstatējam atkārtotu pārkāpumu, tad jautājumu par to, ko darīt, nav – sodām,” piebilst Andrejs Aronovs.

Par pārkāpumiem var piespriest sodu

Par suņu īpašnieku pieļautajiem sabiedriskās kārtības pirmreizējiem pārkāpumiem 2015. gadā tika sastādīti 227 protokoli. 2014. gadā tika sastādīti 288 protokoli, no kuriem 33 par gada laikā atkārtoti izdarītiem pārkāpumiem. 2013. gadā bija veikti 308, bet 2012. gadā – 274 pārkāpumi.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pantu par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas noteikumu pārkāpumiem izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskām personām – no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Ja šie pārkāpumi tiek atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas vai ja pārkāpumi nodarījuši fizisku vai materiālu zaudējumu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Ja ir cietuši cilvēki vai dzīvnieki, lietu nodod Valsts policijai (VP). VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava norāda, ka 2014. gadā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem tika sākti 50 kriminālprocesi, bet gadu iepriekš – 41. Par dzīvnieku turēšanas pārkāpumiem 2014. gadā sāktas 48 lietas, savukārt 2013. gadā – 29.

Par bīstama suņa turēšanas noteikumu neievērošanu fiziskās personas soda ar naudas sodu no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskās personas – no 110 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 230. pantu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras dēļ tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.

Un par čipiem. Suņa īpašniekam pēc amatpersonu pieprasījuma ir pienākums uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar datu nolasīšanas ierīci iegūt mikroshēmā iekļautos datus.

Par noteikumu pārkāpumiem, kas nav iekļauti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no 30 līdz 250 euro un juridiskām personām no 50 līdz 300 euro.

Avots: https://riga.lv/lv/news/kas-janem-vera-ridziniekiem-kuriem-ir-suns?8730