Iesniegumi, vēstules un atklātās vēstules

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 104.pantam - ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.

Iesniegumi un vēstules atbildīgajām iestādēm un amatpersonām ir viens no veidiem, kā tiek veicināta privātpersonas un NVO līdzdalība valsts pārvaldē. Šādā veidā var paust savu viedokli par problēmu un piedāvāt savu risinājumu problēmas novēršanai vai risināšanai.

Ja iesniegumu vai vēstuli gatavo no organizācijas, svarīgi sākumā minēt organizācijas mērķi un darbības virzienus, lai norādītu, kāpēc tieši šī organizācija raksta par šādu jautājumu, parādīt savu kompetenci problēmas izpratnē.

Sagatavojot vēstuli, būtiski ne tikai pievērst uzmanību saturam, bet arī dokumenta noformēšanas prasībām, lai tās atbilst 28.09.2010. MK noteikumiem Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība", kā arī ņemt vērā Iesniegumu likuma normas. Ja ir ievērotas dokumenta noformēšanas prasības, valsts un pašvaldību iestādei obligāti būs jāsniedz rakstisku atbildi uz vēstuli, iesniegumu.

Attiecībā uz saturu ieteicams:

• formulēt problēmu un savu viedokli par to vienkāršā valodā, nepārsātinot vēstuli ar specifisku terminoloģiju;
• aprakstot problēmu, norādīt tās rašanās cēloņus, sniedzot ziņas par faktiem, kas parāda problēmas pastāvēšanu ilgtermiņā;
• problēmai un piedāvātajiem risinājumiem pievienot faktus apliecinošus materiālus no ticamiem avotiem, norādot šos avotus;
• priekšlikumus formulēt konkrēti, pamatojot, kāpēc tieši šie priekšlikumi konkrētajā situācijā un brīdī ir visatbilstošākie;
• norādīt kontaktpersonu, tās tālruņa numuru, e-pastu;
• ja iespējams, pirms nosūtīšanas iedot vēstuli izlasīt kādam cilvēkam no malas, lai pārliecinātos, ka izteiktā doma ir skaidra un saprotama.

Iestādei atbildi pēc būtības jāsniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi.

Iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas šādos gadījumos:

1. iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds un adrese; juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese);
2. iesniegums nav parakstīts;
3. iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
4. iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;
5. atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.

Iestāde, norādot pamatojumu, informē privātpersonu, ka iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas.

Ja iesnieguma pamatā ir pastiprinātu sabiedrības interesi izraisījis aktuāls jautājums, iestāde pirms vai pēc minētās atbildes sniegšanas var publicēt attiecīgu informāciju laikrakstā, iestādes mājaslapā internetā vai Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā, kā arī izlikt to iestādes apmeklētājiem pieejamā telpā.

Nosūtot atklāto vēstuli, par sev aktuālu jautājumu vai problēmu iespējams informēt plašāku sabiedrību ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Šis līdzeklis ir īpaši iedarbīgs, ja organizācija vēlas pievērst sabiedrības, politiķu un ierēdņu uzmanību kāda „sasāpējuša” jautājuma risināšanai.

 

Skatīt arī:

Privātpersonu lietišķā sarakste. Kas jāzina, lai nepieļautu kļūdas (I)

Privātpersonu lietišķā sarakste. Kas jāzina, lai nepieļautu kļūdas (II)