Valstī obligāti noteiktās suņu apzīmēšanas un reģistrēsanas ieviešanas gaita, problēmas, priekšlikumi un fakti

Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv" Saeimai iesniedza ziņojumu par valstī obligāti noteiktās suņu apzīmēšanas un reģistrēsanas ieviešanas gaitu, problēmām, priekšlikumiem un faktiem. Galvenos faktus un reģistra izveides vēsturi lasiet šeit:

Reģistra izveides vēsture ( 2004.- 2017.)

• Par dzīvnieku obligātu apzīmēšanu un reģistrēšanu kā efektīgāko līdzekli mājas mīluļu aizsardzībai, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai institūcijas vienojās jau 2004.gadā.
• 2008.gadā mājas mīluļu apzīmēšanas, reģistrēšanas kārtību apstiprināja MK, nosakot, ka obligāti apzīmējami un reģistrējami būs tikai suņi, bet pārējie brīvprātīgi, ja saimnieks vēlas.
• 2008.gada MK noteikumi paredzēja obligāto apzīmēšanu, čipēšanu un valsts reģistra izveidi no ES fondu līdzekļiem, lai sistēma būtu efektīva un saimnieki to tiešām darītu un nevajadzētu miljonus tērēt kontroles mehānismos.
• Pārejas posms noteikumu obligātai izpildes ieviešanai tika noteikts 2011.gads.
• 2009. - 2010.gadā tika atrasti un iezīmēti čipēšanas reģistrēšanas vajadzībām nepieciešamie līdzekļi RAPLM (tagad VARAM) kūrētā ES fondu programmā "IT tehnoloģijas un risinājumi". BET koalīcijas padomē 2011. gadā līdzekļus čipēšanai nogrieza un neiedeva. Izdevās izcīnīt tikai  valsts reģistra izveidei pie LDC.
• Kā ierasts, līdzekļi aizgāja tur, kur lielāks lobijs – e-parakstiem, e-veselībai, e-skolai un pat tika no IT jomas pārdalīti Gudronu dīķu sanācijas sadārdzinājumam...
• 2011.gadā ZM noteikumus mainīja, jo nebija vairs finansējuma. Jaunie noteikumi regulēja tikai reģistrācijas kārtību (5 Ls par dzīvnieku, bet vēlāk EUR 7.11 par dzīvnieka piereģistrēšanu), bet apzīmēšanas (čipēšanas) sadaļu apzināti neregulēja (izņēma). Toreiz gan LPS, gan VARAM, gan dzīvnieku aizsardzības organizācijas neatbalstīja MK projektu, prognozējot, ka nekāda saprātīga rezultāta tur nebūs.
• 2011.gada MK noteikumiem uzlika pārejas periodu obligātās normas suņu reģistrēšanas ieviešanai ar 2016.gada 1.jūliju.
• No 2011. gada līdz 2016. gada pavasarim bija reģistrēti vien ap 10 000 suņu (tie, kas piedalās izstādēs, brauc uz ārzemēm, vai vienkārši ļoti rūpējas par sava dzīvnieka drošību un īpašuma tiesību piefiksēšanu).  Pavasarī ZM sāka saņemt sūdzības no pašvaldībām un lauku cilvēkiem, ka obligāto suņu reģistrēšanas normu līdz 2016.gada 1.jūlijam nav iespējams izpildīt, jo tā ir par dārgu.  Reģistrēt var tikai čipētu suni, bet čipēšana kā veterinārārstu komercpakalpojums ar visiem pavadošiem pakalpojumiem - vakcinācija, ES pase utt. ir par bargu naudu.
• Obligātai suņu reģistēšanai bija jāstājas spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Lauku iedzīvotāju protesta dēļ par obligātā apzīmēšanas/reģistrēšanas komplekta dārdzību (ap EUR 50), 2016.gada pavasarī ZM nāca klajā ar priekšlikumiem atcelt obligāto suņu reģistrāciju lauku apvidos un ciemos. Tas nozīmētu valstī vienotās suņu reģistrācijas beigas.
• Ar ZM, LPS, LOSP diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās, ka obligāto suņu reģistrēšanas normu atstās vienotu visā valstī, ja ZM kopā ar sadarbības partneriem izstrādās atvieglotus MK noteikumus gan apzīmēšanai, gan reģistrēšanai, jo čipēšana pie vetārsta sastāda 90% no apzīmēšanas/reģistrēšanas obligātā komplekta izmaksām. Nozares ministrija pārcēla termiņu uz 2017.gada 1.janvāri ar nolūku pārstrādāt noteikumus, lai padarītu procesu iedzīvotājiem ērtu, lētu un neizbēgamu
• 2016.gada vasarā tika uzsākts darbs pie jaunu apzīmēšanas/reģistrēšanas noteikumu izveides, lai atbilstoši ES regulai tiktu piesaistītas apmācītas personas un čipēšana/reģistrēšana būtu iespējama vietējas patversmēs un PVD pārbaudēs. Lai tā cilvēkiem būtu lēta, ērta un piejama.  LDC cenrādis par reģistrēšanu tika izmainīts no 7.11 un 3.50 eiro par dzīvnieku, bet tā ir tikai mazākā bēda pret apzīmēšanas komerccenām.
• Paralēli MK iesniedza Saeimā nepieciešamos grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, jo tur joprojām ir vēsturiskā norma, ka mājas istabas dzīvniekus apzīmē veterinārārsts un MK var izstrādāt noteikumus tikai par reģistrēšanu.
• Veterinārārstu un suņu audzētāju pārstāvju lobija dēļ 2016.gada 8.septembrī Saeima MK iesniegtos nepieciešamos grozījumus noraidīja, nemaz nenododot atbildīgai komisijai. Saeimas sēdē uzstājās I.Rībena sniedzot aplamus faktus par to, ka čipēšana ir briesmīgi sarežģita un asiņojoša operācija un to drīkstot darīt tikai veterinārārsti kaut čipēšana nav ne ārstnieciska, ne pat profilaktiska procedūra)
• 2016.gada novembrī nodibinājums "dzīvniekupolicija.lv" sadarbībā ar Latvijas pašvaldību savienību, pateicoties 4finance fonda Labie darbi finansējumam, veica bezmaksas čipēšanas akciju 4 Latvijas novados (kopā 11 865 iedzīvotāji), kur tika čipēti/reģistrēti 1205 suņi.
• Bezmaksas akcijai bija milzīga atsaucība un tika konstatēts, ka iedzīvotāji gribētu būt likuma paklausīgi un apzīmēt, reģistrēt suņus, bet nevar to atļauties pakalpojuma nesamērīgās dārdzības, kā arī nepieejamības dēļ.
• Pēc Eiropas skaitīšanas metodes - uz katriem 10 iedzīvotājiem ir vismaz 1 suns. Latvijā suņu skaits ir vismaz 200 tūkstoši, bet pašlaik reģistrēti vien 93 tūkstoši. Joprojām lielākā puse (vairāk kā 100 tūkstoši) suņu saimnieku atturas ievērot obligāto prasību.
• Lai suni piereģistrētu valsts datu bāzē (LDC), valsts samazināja reģistrācijas nodevu no 7.11 uz 3.50 eiro par dzīvnieku. Savukārt čipēšana ir veterinārārsta noteikts komercpakalpojums, kas ir vismaz 5 reizes dārgāks par faktiskām izmaksām. Maksa par komplektu pašlaik ir ap EUR 35. Vairāk šeit.
• Kopš 2017.gada 1.janvāra suņu īpašniekiem dzīvnieka apzīmēšana un reģistrēšana LDC datu bāzē ir obligāta.
• 12 Latvijas patversmju dati liecina, ka 2017.gada janvārī un februārī tajās tika uzņemti 473 suņi, no kuriem tikai 52 suņi (11%) bija apzīmēti/reģistrēti. Kopumā Latvijā reģistrētas 29 dzīvnieku patversmes.
• Vairums saprātīgu veterinārārstu saprot, ka iesaistot apzīmēšanas/reģistrēšanas procesā papildspēkus, ieguvēji būs visi, arī veterinārārsti, jo būs iespēja beidzot pilnībā kontrolēt suņu vakcinēšanu vai, piemēram, sterilizēšanu. Dzīvnieki vairs nebūs anonīmi un būtu iespēja nodrošināt sabiedrisko kārtību.
• Veterinārārsti, kuri apkalpo dzīvnieku patversmes un ikdienā redz patversmēs ienākošo dzīvnieku skaitu, viņu veselības stāvokli un patversmju darbinieku pašaizliedzīgo darbu, lai glābtu pamestos, izturas godprātīgi un neredz nekādu apdraudējumu vai konkurenci savai profesijai, ja dzīvnieku apzīmēšanā tiktu iesaistīti apmācīti papildspēki.
• Lai valstī ierobežotu nelegālu suņu pavairošanu un tirgošanu, jāpanāk, ka ikviens suns vispirms ir apzīmēts un reģistrēts uz atsavinātāju, un tikai pēc tam tiek pārreģistrēts uz jauno īpašnieku - ieguvēju. BET ir personas, kas cīnās PRET priekšlikumiem ar visiem iespējamiem un neiespējamiem līdzekļiem. Mērķi katram savi - veterinārārstu lobistiem - noturēt monopolu uz komercpakalpojumu, saglabājot augstas cenas, bet suņu audzētāju lobistiem – saglabāt anonīmu vidi, lai viņu rūpals nekad netiktu uzskaitīts.