Sākums > Lasītava > Aktualitātes > Aktualitāte

Vai tiešām katram lauku un pilsētas patversmes sunim nepieciešama ES ceļošanas pase?

Par LVB 13.03.2019.g. vēstulē Nr.5-4/39 minēto, kas neatbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un robežojas ar PVD un veterinārārstu patvaļu.

1) datu pārnešanai uz pasi nav šķēršļu, ja vakcinācijas apliecībā ir veterinārārsta ierakstīts čipēšanas datums, jo regula prasa tikai atbilstību, ka vakcinācija veikta pēc čipēšanas - tas izriet arī no EK atbildes un pat no ZM vēstulē izrautā teikuma atreferēšanas, kur skaidri pateikta datumu secība, nevis pārrakstīšanas neiespējamība

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 576/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu:

  • Pasi var izdot bez informācijas par vakcināciju - atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 577/2013 (2013.gada 28. jūnijs) par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem – pases V sadaļu (informāciju par vakcināciju) obligāti aizpilda tikai dzīvnieka pārvietošanas uz citu dalībvalsti gadījumā. 

  • Nosacījumi pases izdošanai:

-                 Regulas Nr. 576/2013 22.pants 1.punkts: “…identifikācijas dokumentu izsniedz pilnvarots veterinārārsts pēc tam, kad: a) viņš ir pārbaudījis, ka lolojumdzīvnieks ir apzīmēts saskaņā ar 17.panta 1.punktu; b) viņš ir pienācīgi identifikācijas dokumenta attiecīgajās iedaļās ierakstījis 21.panta 1.punkta a)–d) apakšpunktā minēto informāciju;

-                      Regulas Nr. 576/2013 21.panta 1.punkta a)-d) apakšpunkti:

a)         transpondera vai tetovējuma atrašanās vieta un vai nu transpondera vai tetovējuma uzlikšanas datums, vai nolasīšanas datums, kā arī transpondera vai tetovējuma burtciparu kods;

b)         lolojumdzīvnieka vārds, suga, šķirne, dzimums, krāsa, īpašnieka norādītais dzimšanas datums un labi pamanāmas vai uztveramas īpatnības vai īpašības;

c)         īpašnieka uzvārds un kontaktinformācija;

d)        tā pilnvarotā veterinārārsta uzvārds, kontaktinformācija un paraksts, kurš izdevis vai aizpildījis identifikācijas dokumentu

-                      informācija par vakcinēšanu pret trakumsērgu ir 21.panta 1.punkta f) apakšpunkts;

  • Dzīvnieka īpašniekam var būt vairāki dzīvnieka identifikācijas dokumenti, kurus vieno mikročipa numurs, kas dokumentus sasaista ar attiecīgo dzīvnieku - Regulas Nr. 576/2013 22.panta 4.punkts: “Vajadzības gadījumā atbilstība šā panta 2.punktā minētajiem nosacījumiem var būt ierakstīta vairāk nekā vienā identifikācijas dokumentā formā, kas minēta 21.panta 1.punktā.
  • Galvenā prasība: vakcinācija veikta pēc apzīmēšanas, ko var pierādīt arī ar vakcinācijas apliecībā ierakstīto apzīmēšanas datumu - Regulas Nr. 576/2013 III pielikums - Vakcinācijas pret trakumsērgu derīguma prasības -Vakcinēšanai pret trakumsērgu ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: a) vakcīnu ievadīja pilnvarots veterinārārsts; b) vakcinācijas dienā lolojumdzīvnieks bija vismaz divpadsmit nedēļas vecs; c) pilnvarots veterinārārsts vai oficiāls veterinārārsts identifikācijas dokumenta attiecīgajā sadaļā ir ierakstījis vakcīnas ievadīšanas datumu; d) vakcīnas ievadīšanas datums, kas minēts c) apakšpunktā, nav agrāks par datumu, kad ievadīts transponders vai veikts tetovējums, vai datumu, kad transponders vai tetovējums ir nolasīts, kā norādīts identifikācijas dokumenta attiecīgajā sadaļā.

Eiropas Komisijas 22.03.2018.g. vēstule Ref.Ares(2018)1595671 – “… vakcinācija pret trakumsērgu nav derīga, ja vakcinācijas informācija ES lolojumdzīvnieka pases V iedaļā ir kopēta no valsts veselības grāmatiņas, kurā dokumentēta vakcīnas pret trakumsērgu ievadīšana dzīvniekam pirms minētās pases III iedaļas 2.punktā norādītā transpondera implantēšanas vai nolasīšanas datuma.

Nevar pārrakstīt tikai tādu vakcinācijas informāciju no vakcinācijas apliecības, kurā nav informācijas par apzīmēšanu un apzīmēšanas datumu.

Lolojumdzīvnieka pasē paredzēts, ka var fiksēt mikročipa ievadīšanas datumu un/vai mikročipa nolasīšanas datumu. Nevienam veterinārārstam nav pamata apšaubīt cita veterinārārsta veiktos ierakstus dzīvnieka dokumentos.

 

2) apzīmēšana ir saistīta TIKAI ar reģistrēšanu LDC, nevis ar visiem LVB izdomātajiem papildus pakalpojumiem, kurus ikviens suņa īpašnieks var bez problēmām kā papildus pakalpojumus īstenot pie jebkura veterinārārsta

 

Mājas (istabas) dzīvnieku – suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku – reģistrācijas kārtību nosaka MK 21.06.2011.g. noteikumi Nr.491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” (MK noteikumi Nr.491). Saskaņā ar šo noteikumu 9.1. un 9.2.punktu, veterinārārsts: “9.1. mājas (istabas) dzīvniekam mikroshēmu implantē kakla apvidus kreisajā pusē; 9.2. reģistrē mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē un izsniedz datu centra sagatavotu rēķinu vai iekasē maksu par mājas (istabas) dzīvnieka reģistrāciju, ja ir noslēgts šo noteikumu 7. punktā minētais līgums;”

Ja dzīvnieku apzīmēt var tikai pie veterinārārsta, tad reģistrēt var gan pie veterinārārsta, gan pašvaldībā, gan LDC, gan tiešsaistē latvija.lv. Nekādus papildus pakalpojumus šie MK noteikumi neparedz!

Arī no Regulas Nr. 576/2013 un Komisijas īstenošans regulas Nr.577/2013 izriet vien nosacījums, ka pasi izsniedz iepriekš apzīmētam dzīvniekam, bet netiek uzlikts par pienākumu katram apzīmētam dzīvniekam izsniegt pasi!

 

3) Lolojumdzīvnieka pase NERADA īpašuma tiesības - neviens veterinārārsts NAV pilnvarots fiksēt īpašuma tiesību rašanos, tā nu būtu pavisam cita atbildība veterinārārstiem. Tādas īpašuma tiesības varētu radīt tikai vienotais reģistrs - līdzīgi kā zemes reģistrācijā, to skaidri nosakot: CL 994.p. Par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās. Veterinārārsti fiksē informāciju pēc tās personas vārdiem, kas atnākusi ar dzīvnieku, pat personu apliecinošus dokumentus neprasa, vēl jo vairāk, ka nemaz nav tiesības prasīt...

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 576/2013 (2013.gada 12. jūnijs) par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu un par Regulas (EK) Nr. 998/2003 atcelšanu define, kas ir ES lolojumdzīvnieka pase: “identifikācijas dokuments” ir dokuments, kurš ir izstrādāts saskaņā ar paraugu, kas noteikts saskaņā ar šo regulu pieņemtos īstenošanas aktos, un ar kuru nodrošina, lai lolojumdzīvnieks būtu skaidri identificējams un lai varētu pārbaudīt, vai tā veselības stāvoklis atbilst šīs regulas prasībām”. Šī dokumenta izdošanas mērķis ir Regulas 1.pantā noteiktais priekšmets: “dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un noteikumi, kas attiecas uz šādas pārvietošanas atbilstības pārbaudēm”. Izdodot šo dokumentu, veterinārārsts pārliecinās tikai par savā kompetencē esošiem jautājumiem:

-          Regulas Nr. 576/2013 22.pants 2.punkts: “Pilnvarots veterinārārsts, pārbaudījis, ka lolojumdzīvnieks ir apzīmēts saskaņā ar 17.panta 1.punktu, identifikācijas dokumenta attiecīgajās iedaļās ieraksta 21.panta 1.punkta d), f), g) un h) apakšpunktā minēto informāciju, tādējādi apliecinot atbilstību prasībām, kas minētas 6.panta b) un c) punktā un attiecīgā gadījumā – 27. panta b) punkta ii) apakšpunktā.”

-          Regulas Nr. 576/2013 6.panta b) un c) punkti: b) tie ir vakcinēti pret trakumsērgu atbilstoši III pielikumā noteiktajām derīguma prasībām; c) tie atbilst profilaktiskajiem veselības aizsardzības pasākumiem pret slimībām vai infekcijām (izņemot trakumsērgu), kas noteikti saskaņā ar 19. panta 1. Punktu; 27.panta b) punkta ii) apakšpunkts: “izgājuši trakumsērgas antivielu titrēšanas testu, kā paredzēts 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā, izņemot gadījumu, kad izmantota 12. pantā paredzētā atkāpe.”

ES lolojumdzīvnieka pase ir “identifikācijas dokuments” – t.i., dzīvniekā ievadītā mikročipa numura sasaiste ar veikto vakcināciju pret trakumsērgu dzīvniekam, kurā implantēts konkrētais mikročips – regulas 3.pants j) punkts: ““identitātes pārbaude” ir atbilstības pārbaude starp identifikācijas dokumentu un lolojumdzīvnieku un attiecīgā gadījumā – apzīmējuma esamību un atbilstību”.

ES lolojumdzīvnieka pase ir tāds pats dzīvnieka veselību apliecinošs dokuments kā vakcinācijas apliecība ar vienīgo atšķirību – vakcinācijas apliecība nav derīga ceļošanai ar dzīvnieku ārpus Latvijas teritorijas.

Personu apliecinošu dokumentu veterinārārsts ir tiesīgs prasīt tikai gadījumā, ja dzīvnieka īpašnieks izmanto veterinārārsta pakalpojumu reģistrēt apzīmēto dzīvnieku LDC datubāzē: “8. Lai datubāzē reģistrētu mājas (istabas) dzīvnieku, tā īpašnieks praktizējošam veterinārārstam uzrāda personu apliecinošu dokumentu (juridiskās personas pilnvarotā persona – arī atbilstošu pilnvarojumu) un mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.”

 

4) suņu skaits

 

Precīzs suņu skaits valstī vēl joprojām nav nosakāms.

Plānojamo suņu skaitu kā 160 000 MK noteikumu Nr.491 anotācijā 2011.g. norādīja ZM.

Jau tolaik dzīvnieku aizsardzības organizācijas progonzēja, ka suņu skaits ir būtiski lielāks – ņemot par pamatu Eiropā izmantojamo formulu: uz 10 iedzīvotājiem ir 1 suns. Saskaņā ar PMLP datiem uz 01.01.2011.gadu Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2 236 910, attiecīgi prognozējamais suņu skaits būtu bijis 223 691 suns.

Pēc FEDIAF (The European Pet Food Industry) statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu.

Latvijas Veterinārārstu biedrības (LVB) uz 2011.gadu prognozētais suņu skaits pēc datiem par suņu vakcināciju pret trakumsērgu bija 80 000 suņu – kas ir izrādījusies viskļūdainākā prognoze!

Šī brīža situācija:

  • Latvijas iedzīvotāju skaits pēc PMLP datiem uz 01.01.2019 pēc dzīves vietas deklarācijas 2 052 620 iedzīvotāju, attiecīgi prognozējamais suņu skaits – 205 262 suņu;
  • Apkopojot iedzīvotāju datus un vispārpieņemto formulu 10:1 ar LDC reģistrēto suņu skaitu, iespējamais suņu reģistrācijas kārtības ieviešanas apjoms ir vien 62%;
  • Spriežot pēc rādītājiem 4 novados, kuros 2016.gada nogalē tika īstenota sociālā kampaņa, bez maksas apzīmējot un reģistrējot suņus, nav pamata uzskatīt, ka formula 10:1 ir attiecināma uz Latvijas situāciju suņu skaita ziņā, suņu Latvijā ir stipri vairāk! Proti, izpildes rādītāji Naukšēnu novadā – 154%; Rucavas novadā – 167%; Tērvetes novadā – 139%; Aglonas novadā – 124% (plus vēl divas pašvaldības, kur reģistrēto suņu skaits būtiski pārsniedz 100%, ir Ciblas novads – 133% un Vārkavas novads – 139%) – kas liek domāt, ka suņu skaits Latvijā ir vismaz pusotru līdz divas reizes vairāk).

Ņemot vērā visu augstāk minēto, uzskatām, ka dzīvnieku aizsardzības organizāciju ierosinātie priekšlikumi normatīvo aktu pilnveidošanai būtiski uzlabos situāciju dzīvnieku aizsardzības jomā, tāpēc aicinām tos atbalstīt.

 

Patiesā cieņā,

Dzīvnieku policijas komanda

 

tl_files/bildes/capture_20190612133130.png

Iet atpakaļ