Uldis : Zinu, Sems ir dzīvs un spējīgs pārvietoties

Kopš aizvadītajiem Ziemassvētkiem no sociālo portālu lappām nepazūd skaistā Sema foto. Šis vairāk ir stāsts par saimnieku, kurš noteikti atradīs savu suni. Stāsts par īsti mīlestību un patiesu atbildību!

2013. gada 15. decembra naktī Sems pamodināja saimnieku Uldi, lai vēlreiz paprasītos ārā. Viņš neatgriezās un sākās aktīva meklēšana – dzīvnieka foto sociālajos tīklos, izlīmētas sludinājumu lapas, brīdinātas patversmes, policija, mednieki.

Pirmo informāciju par Semu Uldis saņēma 3. janvārī DUS Bajāri, ka suns 24. decembrī manīts Zaķmuižā pie Juglas tilta. Aizbraucot, gaidot, meklējot, taujājot šai informācijai apstiprinājums netika gūts. Tālāk pavediens aizveda uz Mālpils pagasta Sidgundu un Allažmuižas cūku kompleksu, arī tur it kā bija redzēts, kur devies, neviens nezināja. Bija zvani, ka 7. februārī Sems manīts Augšciemā, bet nekā. Ilgstošie meklējumi turpinājās, līdz 15. februārī atskanēja zvans – redzēts Ropažu novadā pie 333.trases. Uldis ar meitu Semu attālēm redzēja 21. februārī plkst. 21.30 Juglā aiz Kangariem pie mežstrādnieku treilera. Dzīvnieks nedzirdēja, nesajuta saimnieku? Uldis ir bijis pie gaišreģes un viņa paša intuīcija liek domāt – Semam ir ļoti darīts pāri un viņš kā meža zvērēns pārvietojas naktī. Kangaru kalnos minētajā vietā bija izlikta barība. Bija pēdas, bija ēsts, bet suns nepalika, neļāva, lai saimnieks viņu atrod. Sems Uldim bija dzīve un nevar būt ne runas, ka dzīvnieks baidās no saimnieka.

Ja var ticēt ekstrasensei, kas mēģina noteikt, kur dzīvnieks pārvietojas (līdz šim sacītais ļoti atbildis patiesībai ), tad Sems dodas māju – Suntažu virzienā. No mīļajām vietām viņu šķir kilometri 5. Kā suns uzvedīsies, grūti pateikt. Reiz jau manīts Suntažu centrā, lai aukstumā prasītu pajumti un ēdienu, bet no veikala durvīm patriekts. Semam jeb Semim (tā viņu sauc saimnieks)  ap kaklu joprojām ir gaiši zaļa brezenta kakla siksna ar vārdu un Ulda telefonu : 26452369.

Mēs zinām, ka suns pārvietojas galvenokārt diennakts tumšajā laikā un agri no rītiem, pielāgojies dzīvei mežos, no cilvēkiem mūk. Iestājoties siltākam laikam, varētu izmainīt paradumus un kļūt aktīvāks.

Arī mēs lūdzam visus, kuri redz skaisto dzīvnieku, darīt visu, lai viņš nesaņem kārtējo triecienu, kas suni iedzen vēl lielākās bailēs no cilvēka. Mēs lūdzam izplatīt šo stāstu un foto. Mēs lūdzam un ticam, ka pavisam drīz lasīsim citu – ļoti laimīgu stāstu par Semu un viņa fantastisko saimnieku Uldi, kurš saka „ Vienu zinu pavisam noteikti Sems ir dzīvs un spējīgs pārvietoties.”